Zinmais Nezinmaj

Starptautiskā pētījumā, kurā analizēta Latvijas un Austrālijas pieredze, atklāta cēloniskā saistība starp pārtiku un barības vada dilatāciju suņiem. 2014. gadā veterinārārsti Latvijā novēroja strauju slimības pieaugumu, kas sasniedza 253 gadījumus divu gadu laikā. Visos gadījumos suņi tika baroti ar konkrēta ražotāja barību. Ko atklāj pētījums un kāpēc pirms septiņiem gadiem zinātnieku bažas netika sadzirdētas, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro veterinārpatoloģe Ilze Matīse van Houtena, veterinārārste Lita Konopore un Latvijas Universitātes profesors Vjačeslavs Kaščejevs. Līdzīgs gadījums kā 2014. gadā Latvijā dažus gadus vēlāk konstatēts arī Austrālijā. Latvijas gadījuma izmeklēšana palīdzēja Austrālijas izmeklēšanā. Atšķirība, ka Austrālijā ražotājs iesaistījās izmeklēšanā un centās palīdzēt, nevis centās noslēpt. Ilze Matīse van Houtena stāsta, ka slimību Austrālijā konstatēja 2017. gadā, kad saslima 10 % dienesta suņu un vienīgais vienojošais faktors bija barība, ko ēda suņi. Par to ziņoja arī barīb

Miega peles jeb susuri ir vieni no lielākajiem gulētājiem Latvijas zīdītāju vidū. Tie aizmieg jau septembrī, oktobrī un mostas tikai siltā pavasarī. Dabas pētniekus satrauc susuru populācijas samazināšanās Latvijā. Kādi tam ir iemesli un kāds ir šo mazo grauzēju dzīvesveids, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes projekta "Life For Species" zīdītāju eksperts Valdis Pilāts. Ja nevaram atskaņot grauzēju balsis, tad parunāt gan par tiem varam. Mūsu platuma grādos ierasti grauzēji ir vāveres, bebri, peles un susuri, par kuriem būs runa raidījuma otrajā daļā. Bet tagad kopā ar Rīgas Zooloģiskā dārza Izglītības un informācijas nodaļas metodiķi Ingmāru Līdaku iepazīstam pāris neparastākus grauzējus, kuri mīt šajā zoodārzā. Grauzēju uz zemeslodes skaitliski ir ļoti daudz un viņu misija ir barot citus, tāpēc diezgan daudzas grauzēju sugas nonāk apdraudēto sugu sarakstā, jo to gaļa cilvēku uzturā tiek uzskatīta par garšīgu, tā teic Ingmārs Līdaka, un ne tikai homo sapiens, bet arī dzīvniek

Laikā, kad enerģētikā straujiem soļiem ienāk atjaunotie resursi, aktuāls kļuvis jautājums, kur šo enerģiju uzglabāt. Pēc iespējas videi draudzīgākas, ar ātrāku uzlādi un ilgāku darbības laiku vai pēc iespējas mazākas un vieglāk lietojamas - kādas būs nākotnes baterijas un akumulatori un kas tās darbinās, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Gints Kučinskis. Veco autoriepu otrais mūžs uz ceļa Pavasarī raidījumā Zināmais nezināmajā stāstījām par Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieku izstrādāto metodi - nolietotu riepu pārstrādi asfalta klājumā. 17. septembrī Jelgavas novada Vilces pagastā tika ieklāts jaunais ceļa segums. Ar ko tas atšķiras no tradicionālā asfaltbetona seguma un kā notiek jaunā ceļa klājuma pārbaude, skaidro RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks Viktors Haritonovs. Viņš pauž prieku par nesen ieklāto jaunā asfalta posmu Jelgavas novada Vilces pagastā.  Tas ir stāsts par

Dienas kļūst īsākas, gaisa temperatūra pazeminās un neatņemama rudens sastāvdaļa ir arī gājputnu kāši debesīs. Rudens migrācija var būt nostalģisks moments cilvēkiem, bet pašiem putniem tas ir nopietns pārbaudījums. Dažus šķēršļus putnu migrācijai rada arī cilvēks. Latvijas Ornitoloģijas biedrība ziņo, ka gājputnu migrācijas laikā liels apdraudējums ir stiklotā apbūve. Kādi cilvēka radītie šķēršļi Latvijā un citviet pasaulē apgrūtina gājputnu ceļu uz ziemošanas vietām, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē ornitologi - Latvijas ornitoloģijas biedrības priekšsēdētājs Viesturs Ķerus un šīs biedrības projektu vadītājs Andris Dekants. Garākas kājas un knābji ļaus putniem pielāgoties klimata izmaiņām Zinātnieki uzskata, ka gan putnu, gan zīdītāju atsevišķu ķermeņa daļu – knābju, ausu vai astu palielināšanās ir saistīta ar dzīvnieku pielāgošanos klimata sasilšanai. Mainās ne tikai izskats, bet arī uzvedība: jau pirms pāris gadiem žurnālā „Global Ecology and Biogeography” bija raksts par starptautisku zinātnieku k

Finansējuma trūkums ir visbiežāk piesauktā problēma jauno zinātnieku vidū, taču tai klāt nāk arī citas grūtības, kuras ar finansējuma palielinājumu vien nevar atrisināt. Jauno zinātnieku apvienības uzmanības lokā nonākuši jautājumi par jauno pētnieku emocionālo slodzi, darba apstākļiem un sarežģījumiem, ar kuriem ikdienām jātiek galā. Vai jaunais zinātnieks ir dzīvesveids un aicinājums, kura dēļ ir jāupurē emocionālā veselība, vai šos jautājumus var sakārtot, un ar kādiem izaicinājumiem jāsaskaras, veidojot karjeru zinātnē Latvijā, vērtē Latvijas Jauno zinātnieku apvienībā jaunais vadītājs - socioloģijas zinātņu doktors Miķelis Grīviņš. Miķelis Grīviņš norāda, ka sistēma, kas šobrīd zinātnē ir izveidota, ir vērsta uz konkurētspēju, uz apliecināšanos, uz spēju piesaistīt finansējumu un risināt kaut kādus degošus jautājumus, tas ne tikai ietekmē cilvēka labsajūtu, bet arī ilgtermiņā mentālo veselību.  "Veidojas paradoksāla situācija, ka cilvēki, kuriem būtu jānes tā "lāpa ar gaismu", te ir tās zināšanas, kurā

"Vēl ilgi jāgaida, lai tas kļūtu par visiem pieejamu pakalpojumu, ka varētu tā iesēsties kosmosa kuģīvun aizbraukt apkārt Zemes orbītai vai vēl tālāk, bet ceļojums kļūst arvien lētāks, ņemot vērā tehnoloģijas," iespējas izvēlēties doties ceļojumā kosmosā vērtē "StarSpace" observatorijas saimniece un portāla redaktore Anna Gintere. 27. septembris ir Starptautiskā tūrisma diena, tāpēc raidījumā Zināmais nezināmajā runājam par tūrismu, taču ne uz Zemes, bet kosmosā. Iespējams, kādam neprātīgāka fantāzija vai kvēlākā vēlēšanās ir redzēt Zemi no izplatījuma. Tā varētu arī piepildīties, jo nesen pēc veiksmīgi aizvadītas trīs dienu misijas uz Zemes veiksmīgi atgriezās pirmie astronauti-amatieri. Cik tuvu vai tomēr tālu esam no kosmosa tūrisma un cik sagatavotiem jābūt pašiem tūristiem, lai šādas misijas izdotos? Anna Gintere norāda, ka kompānijas, kas nodrošina komerclidojumus kosmosā, strādās, ne tikai uzlabojot tehnoloģijas, bet arī motivējot cilvēkus interesēties par iespēju doties kosmosā. Protams, vispirms ko

Satīriska karikatūra, galma āksts vai mūsdienu stand-up izrādes, lai arī žanriski atšķirīgas, tās tomēr ir humora dažādās sejas, katra savam laikam un auditorijai atbilstoša. Bet kāda ir humora loma un ko par mums stāsta tas, par ko mēs smejamies, tie ir tikai daži jautājumi, kuriem pievērsušies humora pētnieki. Par pētījumā secināto un humora dažādām sejām raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar Latvijas Universitātes asociēto profesori Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītāju Ievu Stokenbergu. "Pēc definīcijas, kaut kas ir smieklīgs tad, ja tas sniedz negaidītu skatījumu uz situāciju vai apvieno kādas divas dažādas perspektīvas uz vienu un to pašu. Tas dod iespēju mums ieraudzīt, ka katrā situācijā ir iespējami vismaz divi skatupunkti vai ka ir iespējams uz lietām paskatīties no dažādām pusēm. Tas savukārt iedod brīvību, atbrīvo. No vienas puses šī negaidītā izjūta bieži ir atbrīvojoša, mēs caur smiekliem, sevišķi, ja joks ir uzbūvēts, un mēs izlādējam to uzlādēto sprie

Rudens ir taimiņu un strauta foreļu nārsta laiks, bet cik piemērotas šīm zivīm ir Latvijas upes? Tāpēc pētnieki ir uzsākuši 15 Gaujas pieteku apsekošanu, lai novērtētu to piemērotību taimiņu un strauta foreļu nārstam un mazuļu attīstībai. Kādi ir pirmie secinājumi un kādas ir Gaujas Nacionālā parkā esošās ūdenstilpnes, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj ihtiologs zinātniskā institūta "BIOR" pētnieks Kaspars Ābersons. Pļavas pārstādīšana: secinājumi pēc gada Pagājušā gada septembra sākumā Latvijā norisinājās nebijis pasākums – pļavas pārstādīšana. Lai paglābtu bioloģiski vērtīgu pļavu no iznīcības, kas bija nenovēršama, Limbažu pagastā, ierīkojot jaunu autoceļu posmā Limbaži - Dūči, bojāejai nolemto pļavas gabalu pārveda uz Apes novada Virešiem. Varētu šķist, ka šāds process ir būt vienkāršs, ja ir pietiekami darbaspēka un tehnikas, tomēr arī pļava tāpat kā cilvēka organisms ir sarežģīta un vienota sistēma. Šajā gadījumā no zemes jāpaņem gabaliņš ar pļavā mītošajām augu, kukaiņu un mikroorganismu sugām. 

Staburags un Liesma - tie nav dabas objekti Latvijā, tās pat nav vietas uz šīs planētas un arī ne Saules sistēmā. Runājot par kādu ar astronomiju saistītu jautājumu, itin bieži nonākam pie tā, ka apspriežam idejas par citām - ārpus Saules sistēmas esošām planētām. Cik daudz tādu ir un kā tās izskatās, šie ir jautājumi, kas allaž guvuši atsaucību ne tikai astronomijas entuziastu vidū. Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna par šādām planētām, īpaši par planētu, kurai dots vārds Staburags. Stāsta Latvijas Astronomijas biedrības projektu vadītājs Mārtiņš Gills un Latvijas Universitātes (LU) Astronomijas institūta pētnieks un LU muzeja eksperts Ilgonis Vilks. Citplanētas ir zināmas vairāk nekā 4000 un liela daļa no tām ir arī krietni izpētītas. Turpmākajos gados citplanētu atklājumu skaits arvien pieaugs, jo ir attīstījušās pētījumu metodes un tehniskās iespējas pētīt kosmosu. 2019. gadā, kad starptautiskā Astronomijas savienība svinējos simto gadskārtu, katrā valstī, kura to vēlējas, piedāvāja izvēlēties kādai z

Dažādu aptauju mums visapkārt netrūkst. Par to liecina kaut vai tas, ka bieži nākas dzirdēt secinājumus, kā iepērkamies, kā krājam un ārstējamies. Pērn 80 % Latvijas iedzīvotāju atzina, ka higiēnas un drošības prasību ievērošana ir būtiska, izvēloties piemērotu skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju. Lielākā daļa aptaujāto tētu zina, ka Tēva diena Latvijā ir oficiāli svētki, ko atzīmē septembra otrajā svētdienā. Šie ir tikai pāris no piemēriem, kas nonākuši dažādu rakstu vai preses relīžu rindās, stāstot par to, kādi pētījumi veikti kāda uzņēmuma vai iestādes uzdevumā. Vai šie pētījumi ir būtiski un vai ir vērts par šāda veida secinājumiem maksāt lielu naudu, ir jautājumi, ko iedomājas ne viens vien, izdzirdot dažādu aptauju rezultātus. Šos jautājumus sev ir uzdevusi arī komunikācijas zinātnes doktore un stratēģiskā biznesa konsultante Olga Procevska. Interesējamies, cik neefektīvi var būt daži pētījumi un kuri tad ir tie jautājumi, uz kuriem atbildes patiešām var sniegt aptaujas? Tas, kas izskatās savstarpē

Pēdējā laikā arvien vairāk nākas dzirdēt, ka cilvēki kļuvuši ne tikai neiecietīgāki, bet arī naidīgāk noskaņoti cits pret citu. Tas izpaužas ne tikai interneta vidē. Ir pētījumi, kuros sīkāk analizēti negatīvi noskaņotie interneta komentāru autori. Ko par naidu interneta komentāru sadaļā un šajā komunikācijā ir izpētījuši zinātnieki un vai tiešām aiz agresīviem komentāriem slēpjas cilvēki ar psihopātijas un sadisma iezīmēm? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro un vērtē Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes lektore Laima Baldiņa. "Pētot agresiju virtuālā vidē un meklējot saistību starp agresiju internetā un personības iezīmēm, lielākā daļa pētījumu ir saistīti ar tā dēvēto tumšo triādi vai tetrādi, kas personības īpašību modelis, ar kura palīdzību psiholoģijas pētnieki ir definējuši četras sociāli kaitnieciskas personības īpašības," skaidro Laima Baltiņa. "Psihopātiju un sadismu pētnieki visvairāk saista ar augstiem agresijas rādītājiem internetā." Cilvēki ar augstiem  psiho

Viens no kukaiņiem, kas vasarās un rudeņos neatstāj vienaldzīgus daudzus cilvēkus, ir lapsenes. Neviens vien norādījis, ka šogad tās manāmas īpaši daudz, tas mudināja raidījumā Zināmais nezināmajā pievērsties šo kukaiņu izzināšanai un noskaidrot, vai tiešām lapsenes šogad bijušas aktīvākas nekā citus gadus. Interesējamies arī par to, cik daudz pētīta ir šo kukaiņu dzīve. Stāsta entomologs Voldemārs Spuņģis. Par dažādu kukaiņu un arī lapseņu aktivitāti vasarā stāsts arī raidījumā Kā labāk dzīvot. Iepazīstam dižo briežvaboli Eiropas lielākās vaboles gods pienākas dižajai briežvabolei, tēviņu apmēri ir no 4 līdz 8 cm, mātītes no 2 līdz 6 cm. Šie kukaiņi mīt arī Latvijas dabā un šovasar plašsaziņas līdzekļos parādījās sensacionāla ziņa par dižās briežvaboles atradumu Dobeles pusē. Sensacionāla tāpēc, ka pēdējo reizi šāda vabole bija redzēta tikai pirms 50 gadiem. Kāds ir šīs vaboles dzīvesveids, tās nozīme dabā un kā tā liek lietā savus ragus, pareizāk sakot, žokļus, par to stāsta entomologs, Daugavpils Uni

  ANO starptautiskais klimata pārmaiņu jaunākais ziņojums nav iepriecinošs nevienam, kuram rūp vide un cilvēka dzīve uz šīs planētas. Teju 4000 lapu garais ziņojums detalizēti skaidro aktuālās klimata izmaiņas, kā arī paredz tuvāko nākotni. ANO runasvīri to nodēvējuši par "sarkano kodu cilvēcei", cerībā, ka nākamais klimata samits nāks ar labākiem lēmumiem klimata jomā. Raidījumā Zināmais nezināmajā ziņojumu vērtē Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesore un pētniece Agrita Briede un šīs fakultātes pētnieks un biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga. Cilvēki arvien skeptiski par savu ietekmi uz klimata pārmaiņām Plūdi Vācijā, karstuma rekordi ASV, nokrišņu rekordi Lielbritānijā, neskaitāmi ziņojumi par klimata pārmaiņām, dokumentālās filmas, klimata konferences - sarakstu varētu turpināt vēl, un tas viss atgādinātu, ka klimata pārmaiņas ir reālas. Un tomēr ir daudz cilvēku, kuri joprojām apgalvos, ka tas ir izdomājums vai ka šādu apgalvojumu pamatā ir kādas intereses.

Teju katrs no mums zina dažādus ārstniecības augus, kas no paaudzes paaudzē pielietots dažādu saslimšanu ārstēšanā. Latvijā tautas ticējumu un paražu to lietojumam ir daudz. 59 no tūkstošiem ārstniecības augu, kas minēti latviešu folklorā, ir atrasts ārstnieciskās iedarbības zinātniskais pamatojums. Ko zinātne iegūst no latviešu kultūras mantojuma? Piecos doktorantūras studiju gados izpētīti 40 tūkstoši latviešu tautas ticējumu jeb ārstniecības pierakstu, no tiem atlasīti vairāk nekā 1900, kuros identificēti un aprakstīti 211 ārstniecības augi, bet 59 no tiem atrasts ārstnieciskās iedarbības zinātniskais pamatojums Eiropas valstu monogrāfijās – tie ir tikai daži skaitļi un fakti, kas raksturo Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) doktorantes Ingas Sīles promocijas darbu "Ārstniecības augi latviešu tautas ārstniecības pierakstos un to praktiskā lietojuma analīze". Raidījumā Zināmais nezināmajā ar savu pētījumu iepazīstina Rīgas Stradiņa universitātes docētāja, Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātniskā a

Mēs visi lieliski zinām, kā dzīvi pasaulē mainīja interneta straujā attīstība un kamēr šķiet, ka tikko esam piedzīvojuši visu labo un slikto, ko internets spēj sniegt, zinātnieki strādā pie jauna informācijas apmaiņas tīkla - kvantu internets. Tā darbības pamati balstās neparastā un ar klasiskās  fizikas likumiem neizskaidrojamā sistēmā, taču jau šobrīd zināms, ka šāds kvantu tīkls būs tehnoloģiju apvērsums. Kā neparastie kvantu fizikas likumi ļaus apmainīties ar informāciju un kādas iespējas tās varētu sniegt? Kādi "cietie rieksti" jāatkož pētniekiem, lai kvantu tīkls varētu darboties un ar ko tas atšķirsies no ierakstā interneta? Vai tajā būs kvantu versija "Facebook" un cik drošs būs kvantu internets pret kiberuzbrukumiem, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesors Vjačeslavs Kaščejevs. "Kvantu internets ir tajā pašā gaišajā nākotnē, kurā ir kvantu skaitļotāji ar kļūdu labošanu, kurus var neierobežoti ilgi darbināt praktiski noder

Pārtikas atkritumu apjoms pasaulē pieaug, tostarp arī attīstības valstīs. Nesen raidījumā stāstījām par bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādi, taču ļoti saistīts ar mūsu virtuves arkritumiem ir kopējais pārtikas patēriņš. Arvien jauni pētījumi norāda, ka izmetam daudz vairāk pārtikas, nekā domāts līdz šim. Kā izmēra, cik daudz pārtikas izmetam un vai pārtiku izmet arī attīstības valstīs, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro biedrības "Zaļā brīvība" pārstāve Inga Belousa. Tehnoloģijas spēj laikus ziņot, ja pārtikas produkti sāk bojāties Raidījumā jau esam stāstījuši par viedo sensoru, kas uzrāda pārtikas bojāšanās pakāpi. Viesojoties Latvijas Universitātes Vides zinātņu fakultātes laboratorijā, skaidrojam, kā šis sensors darbojas, kā izskatās un vai uzrāda bojāšanās pakāpi saldētiem produktiem.  Kā sensors darbotos, stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un vides zinātņu fakultātes pētniece Rūta Ozola-Davidāne, rādot uz papīra gabaliņu viena centimetra diametrā, kas uzlīmēts uz pārtikas iepakojuma, si

Augusts daudziem ir krājumu gatavošanas laiks - ievārījumi, marinēti un sālīti dārzeņi, kaltēti un žāvēti augļi. Laikā, kad teju visu sezonu tiekam pie tomātiem un ogām, tomēr savu popularitāti nav zaudējuši pašu gatavoti konservi ziemai. Kas notiek ar produktiem konservēšanas laikā un kā pati konservēšanas tradīcija ir atainota pavārgrāmatās, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes vadošā pētniece, ēdiena kultūras pētniece Astra Spalvēna un Latvijas Lauksaimniecības universitātes docente, pārtikas tehnoloģe Solvita Kampuse. "Katram laikam ir raksturīga noteikta kulinārā kultūra," vērtē Astra Spalvēna. "Protams, to ietekmē gan pieejamība, gan tirdzniecības apstākļi, klimata apstākļi un ko iespējams saražot. Padomju laikā marinējumi spirta etiķī bija daudz lētāki un pieejamāki. Tas bija arī jaunums. Etiķa esence, kuru vajadzēja tik maz lietot un tik daudz varēja iemarinēt." "Ir arī nozīme deficīta apstākļiem, ka daudz ko nevarēja dabūt. Bieži mājās sagatavoti

Pasaules Dabas fonda ziņojums liecina, ka savvaļas ugunsgrēku skaits pieaug straujāk nekā paredzēts. Iemesli, rīcība? Ko nozīmē ugunsgrēks mežu ekosistēmai un kā to pārcieš dzīvnieki? Skaidro Latvijas Dabas fonda direktors Jānis Rozītis un LU Bioloģijas fakultātes lektors, entomologs Kristaps Vilks. Ugunsdzēšamie aparāti No nelielām liesmām līdz plašam ugunsgrēkam, kas pārņem visu ēku, - šāda situācija var veidoties tajos brīžos, ja operatīvi netiek reaģēts un ja pirmās liesmas 7-8 minūšu laikā netiek apdzēstas. Arī 2021. gada aprīlī Rīgā, Merķeļa ielā, tika pieredzēts traģisks ugunsgrēks, ko būtu bijis iespējams novērst agrāk, pirms profesionāļu iesaistes. Šajā gadījumā palīdz ugunsdzēšamie aparāti, un tos var iedalīt kategorijās atkarībā no pildvielas un mērķa, kādam aparāts tiks izmantots. Klāsts ir krietni plašāks nekā, iespējams, esam pieraduši domāt. Plašāk - sarunā ar SIA “FN serviss” valdes locekli, pārdošanas un mārketinga daļas vadītāju Natāliju Sokolovu.

Apvelings un viedās bojas - kā un cik strauji mainās dažādi rādītāji jūrā? Kas ir apvelings un kā tas ietekmē dzīvniekus jūrā un zivsaimniecības pasaulē? Skaidro Latvijas Hidrokeloģijas institūta pētnieks Māris Skudra. Valdošie vēji Ikdienā lietojam gan vienskaitļa, gan daudzskaitļa formu, sakot “vējš” un “vēji”. Ja runājam par vēja ātrumu, uz to attiektos vienskaitlis, bet šoreiz saruna par vējiem daudzskaitļa formā, domājot par vēju virzieniem. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra klimatologs Edgars Maļinovskis attālinātā sarunā skaidro, ka saistībā ar vēju virzieniem nozīme ir gan saules radiācijai, gan atmosfēras plūsmām, gan citiem faktoriem un iepazīstina ar to, kādi vēji Latvijā ir vadošie.

Industriālā kompostēšana un sausā fermentācija - kas notiek ar bioloģiski noārdāmiem atkritumiem, kad tie nonāk poligonā? Raidījuma viešņas - biedrības "Zero Waste Latvija" pārstāve Zane Gailīte un vides pārvaldības inženiere, "Getliņi Eko" projektu vadītāja Baiba Rosicka. Augsne jeb  dabiski veidojusies, irdena zemes virskārta, sastāv no dažādu iežu daļiņām, kā arī  to veido dažādās sadalīšanās stadijās tur esošās organiskas vielas un  milzumdaudz dzīvo organismu. Sarunā  ar LU profesoru Vides aizsardzības katedras vadītāju Viesturu Meleci uzzinām, kā  tur esošo  dzīvotni ietekmē augsnes temperatūra, kā augsnes temperatūra atšķiras  no apkārtējās  vides temperatūras un kā dažādi dzīvie organismi pielāgojas temperatūras maiņai augsnē