Zinmais Nezinmaj

Nesen raidījumā stāstījām par melno stārķi, kura populācijas pieaugums Latvijā nav gaidāms. Bet ir kāda putnu suga, par kuru esam lepojušies ilgu laiku. Latvijā dzīvo liela daļa visas Eiropas mazo ērgļu populācijas, tāpēc to sargāt ir starptautiska atbildība. Kas paveikts mazā ērgļa labā un vai apstākļi ir labvēlīgi mazā ērgļa populācijas pieaugumam? Kādas akūtas vides problēmas atklājas, veidojot aizsardzības plānu mazajam ērglim, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro ornitologs, Latvijas Dabas fonda pārstāvis Jānis Ķuze. Pētnieks norāda, ka mazais ērglis ir vienīga putnu suga, par kuras aizsardzību esam atbildīgi starptautiski. „Ir virkne iemeslu, kas liek domāt, ka nevajadzētu atslābt, domājot par mazo ērgļu aizsardzību, sarunā norāda Jānis Ķuze. „Ne visur Eiropā mazajam ērglim klājas labi. Ir valstis, kur izmisīgi tiek organizēti aizsardzības pasākumi, lai noturētu mazo ērgļu populāciju pie dzīvības.” „Latvijā ilgstoši mazajam ērglim bijušas zemas ligzdošanas sekmes, kas no populācijas ilgtermiņa vesel

Tik šķietami pierastas izjūtas, kā auksts, karsts pieskāriens vai reakcija, apēdot ko asu, līdz šim ir maz pētītas. Šī gada Nobela prēmijas medicīnā laureāti ir padziļināti mēģinājuši rast skaidrību uz jautājumiem par šiem fundamentālajiem procesiem cilvēka organismā. Sagaidāms, ka atklājumi šajā jomā dos arī praktisku pielietojumu nākotnē. Kā mūsu ķermenis uztver ārējos kairinājumus, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Stradiņa Universitātes profesors, Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras vadītājs Andrejs Millers. Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā šogad piešķirta diviem ASV zinātniekiem, kas atklāja receptorus, ar kuriem cilvēki sajūt siltumu, aukstumu un pieskārienus. Šie atklājumi tiek izmantoti, lai efektīvāk ārstētu hroniskas sāpes. Nobela prēmiju saņems profesors Deivids Džuliuss no Kalifornijas Universitātes Sanfrancisko un Libānā dzimušais profesors Ardems Pataputians no Skripsas pētījumu institūta Kalifornijā. Pētnieku sasniegumi malārijas valkcīnas izstrādē Pavisam nesen apstipr

Tuvākajā laikā klajā nāks valodnieku radītais "Latviešu valodas dialektu atlants". Tā pirmajā sējumā simts kartēs redzams, cik daudzveidīga un bagāta ir latviešu valoda, kādās izloksnēs runā cilvēki Latvijā, kā darinām vārdu un kā mūsu valodas dialekti un izloksnes mainās. Kādas pamazināmās formas ir vārdam "medus" dažādās Latvijas vietās un kā Kurzemē loka lietvārdus? Iepazīstam savas valodas bagātību kopā ar Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadošo pētnieci Annu Stafecku un ši institūta zinātnisko asistenti Aneti Ozolu. Atlantam materiāli vākti jau no 20. gadsimta 30. gadiem, bet intensīvi pēc Otrā pasaules kara. Anna Stafecka skaidro, ka vispirms bija jāizstrādā programma, kas iznāca 1954. gadā, un vadoties pēc tās pētnieki vāca materiālus visos pagastos pēc 1939. gada iedalījuma. Tie bija 512 pagasti, bet runātāji bijuši 500 pagastos. Vairāk nekā 600 jautājumu, lai izjautātu vietējos izloksnes runātājus. Ne katru reizi tas bijis veiksmīgi. Bet rezultātā atlants ir tapis, ir bijis daudz d

Šī gada ANO klimata konference ir kā mājasdarba atrādīšana skolotājai klases stundā. Pirms sešiem gadiem starptautiskā sabiedrība apņēmās rīkoties, lai mazinātu globālās temperatūras celšanos. Šogad Glāzgovā ir jāatskaitās par paveikto. Daži "klasesbiedri" ir nobastojuši šo stundu, tikmēr citi ceļ trauksmi par ārkārtas stāvokli. Kamēr Glāzgovā pulcējas valstu vadītāji, lai kaulētos par tālāko klimata politiku, Madagaskara piedzīvo pirmo klimata pārmaiņu izraisīto badu, bet žurnālisti Lielbritānijā publicējuši nopludinātu informāciju par dažādu valstu centieniem ietekmēt zinātnieku klimata ziņojumu. Par ko liecina šī brīža situācija un ko sagaidīt turpmāk klimata jautājumu risināšanā, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes vadošais pētnieks, biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga. Jānis Rozītis vērtē, ka, domājot par Latviju, svarīgi ir divi aspekti, kur Latvijai būtu jāiestājas: viens ir globā

Misija "Jūra 2030" - ar šādu nosaukumu un uzsaukumu vairākas Latvijas institūcijas plāno palīdzēt Baltijas jūras problēmu risināšanā, īpašu uzsvaru liekot uz mūsdienīgām tehnoloģijām, kas ļautu modelēt sarežģīto jūras vidi un saprast, kuras problēmas prasa kādu risinājumu. Par misiju stāsta Latvijas investīciju un attīstīas aģentūras pārstāvis, misija "Jūra 2030" vadītājs Jānis Nīgals, "5G Techritory" programmas vadītājs Neils Kalniņš un Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģijas laboratorijas vadītājs profesors Tālis Juhna. Kur paliek zivju radītie atkritumi ūdens vidē? Bieži mēdz runāt par barības ķēdi, kur katrs nākamais organisms it kā "apēd" iepriekšējo, līdz cikls sākas no jauna. Līdzīgi mēs varam domāt arī tad, kad runa ir par organismu radītajiem atkritumiem vai vienkārši – izkārnījumiem. Arī šeit vieni organismi palīdz citiem, un šoreiz palūkosimies uz gala produktiem ūdeņos, kur viss tiek izmantots līdz pēdējam. Vispārīgi izsakoties, dabā visi orga

Pēdējās nedēļās astronomijas entuziastus un ikvienu, kuru interesē kosmosa tematika, iepriecināja ziņa par iespējamu planētu, kas pirmo reizi atrasta ārpus Piena ceļa galaktikas. Šāds atklājums noticis, pateicoties rentgena stariem. Chandra rentgenstaru teleskops palīdzējis atklāt iespējams pirmo planētu ārpus mūsu galaktikas. Ko varam ieraudzīt Visuma dzīlēs, izmantojot retgena starojumu, un kā šīs tehnoloģijas palīdz ikdienas dzīvē uz Zemes, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro "Starpspace" observatorijas saimniece un portāla "starpsace.lv" redaktore Anna Gintere un astronoms Dainis Draviņš. Neitrīno ir elementārdaļiņas, kas caurstāvo Visumu, un katru sekundi miljardi neitrīno šķērso Zemi un visu, kas uz tās dzīvo. Taču neitrīno mijiedarbību ar dzīviem organismiem diezin vai būsim novērojuši. Zinātnieki nenogurstoši turpina pētījumus par šīm elementārdaļiņām, jo, saprotot labāk neitrīno dabu, visticamāk būtu iespējams labāk izskaidrot arī Visuma rašanos. Rīgas Tehniskās universitātes Augstas enerģijas da

Mākslīgā gaļa vairs nav futūristisks sapnis par nākotnes uzturu. Jau šobrīd laboratorijās audzē īsta dzīvnieka gaļu uzturam. Un ne tikai gaļu, arī piena produktus drīzā nākotnē varētu iegūt pilnīgi citos apstākļos. Vai laboratorijā audzētie dzīvnieku izcelsmes produkti radīs apvērsumu virtuvē un kā zinātnieki nonākuši līdz šādam risinājumam - gaļas audzēšana laboratorijā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes mikrobioloģijas un biotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Jānis Liepiņš. "Interese par mākslīgās gaļas audzēšanu ir augusi pasaulē, daudz jaunuzņēmumu par to interesējās, un bagātākajās pasaules valstīs ir arī patērētāji, kas būtu gatavi to iegādāties," sarunā atzīst Jānis Liepiņš. Viņš arī norāda, ka ir vairākas nopietnas problēmas saistībā ar mākslīgās gaļas audzēšu. "Pirms 10 gadiem bija zināms optimisms, ka varēs atrast veidu, kā samazināt izmaksas uz audzēšanas vides un varbūt enerģijas rēķina, bet būtisks samazinājums šajā ziņā nav noticis," atzīst Jānis Liepiņš. "Bet

Mūsu planētas klimats ir sarežģīta sistēma, kas ilgu laiku cilvēcei šķitusi haotiska un grūti saprotama, kur nu vēl prognozējama. Taču Nobela prēmija fizikā 2021. gadā piešķirta trim zinātniekiem, kuru veikums palīdzējis ne tikai izprast, kā veidojas klimats uz mūsu planētas, bet arī devis iespēju prognozēt klimata tālāko gaitu un pat noteikt, kā cilvēce maina to. Nobela prēmiju saņems ASV dzīvojošais japāņu zinātnieks Sjukuro Manabe (90), Vācijas zinātnieks Klauss Haselmans (89) un Itālijas fiziķis Džordžo Parizi (73). Par viņu veikumu raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta klimatoloģe Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Klimata un skaitliskās modelēšanas nodaļas datu analītiķe-eksperte Dace Gaile. Pašlaik pasaulē notiekošās klimata pārmaiņas liecina, ka dzīvot tā, kā esam dzīvojuši līdz šim, vairs nevar. To daudzkārt arīi atgādina šobrīd tik aktuālajā ANO Klimata konferencē Glazgovā. Bet, kas jau paveikts, lai fosilajā industrijā strādājošiem dotu jaunas iespējas, ja reiz vēlamies atteikties n

Raidījumā Zināmais nezināmajā bieži runājam par piesārņojumu dažādos aspektos. Taču ir kāds piesārņojuma veids, kas saskarsmē rada ļoti postošas sekas cilvēkiem un dzīvajai dabai. Tas ir radioaktīvais piesārņojums. Zinātnieki Latvijā strādā pie veida, kā šo piesārņojumu efektīvāk likvidēt un kā no tā pasargāt cilvēkus. Radioaktīvos atkritumus varētu uzglabāt efektīvāk, otrreizēji lietojot cigarešu izsmēķos izmantotos filtrus. Kā tas notiktu un kā šobrīd uzglabā cilvēkam un dabai tik bīstamos atkritumus, skaidro Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes docents, Ķīmiskās fizikas institūta vadošais eksperts Ingars Reinholds. "Ideja ir samērā netradicionāla. Lai radioaktīvo ūdeni saistītu, kas parasti tiek sacementēts un glabāts radioaktīvo atkritumu glabātavās, viens no variantiem, kā mēs varam samazināt šo atkritumu daudzumu, ir sakoncentrējot. Lai mēs varētu sakoncentrēt, ir nepieciešams kāds sorbents," par pētījumu stāsta Ingars Reinholds. "Ideja par cigarešu filtriem radās ilgā priekšizpētes gaitā sadarb

Kartes ir viens no vērienīgākajiem vēstures avotiem, kas nonāk pētnieku rokās. Tās stāsta ne tikai par aizgājušā laika ģeogrāfiju, bet arī par politisko iekārtu, tehnoloģiju attīstību un arī sadzīvi. Par to stāsta arī tikko klajā nākusi grāmata "100 kartes pirms Latvijas valsts", kas ir otrais Latvijas Nacionālās bibliotēkas un izdevniecības "Jāņa sēta" kopdarbs. Ko šīs kartes stāsta par dzīvi Latvijas teritorijā pirms valsts dibināšanas? Kā kartēs atainota industrializācija, dzimtbūšanas atcelšana un nacionālā atmoda, pilsētu uzplaukums un epidēmijas, skaidro izdevuma autors un redaktors Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenais bibliotekārs Reinis Vāvers un grāmatas redaktors, karšu izdevniecības "Jāņa sēta" pārstāvis Jānis Barbans. Grāmata ir sava veida turpinājums 2018. gadā izdotajam karšu un vēstures mīļotāju iecienītajam darbam "100 gadi 100 kartēs", kas aptver laika posmu no Latvijas valsts dibināšanas līdz 2017. gadam. Šoreiz grāmatas veidotāji ir ielūkojušies senākā pagātnē – tā dēvētajā garajā 19.

Viltus ziņas nav svešs jēdziens pasaulē, kurā lielākā daļa cilvēku jaunumiem seko interneta vidē. Tajā ir viegli būt anonīmam, viegli ātri un bez pēdām mainīt saturu un nu jau arī viegli mainīt cilvēka balsi un seju. Interneta vidē nu jau cirkulē ne tikai viltus ziņas, bet arī viltus balsis un sejas. Viltotās sejas un viltotās balsis nav tikai bērnu spēlītes viedtālruņos. Tie ir arī augstas kvalitātes video un audio, kuru kvalitāti noteikt ir krietni sarežģītāk. Mākslīgais intelekts palīdz šo viltus saturu radīt un arī atklāt. Vai šāda mānīšanās ir nevainīga izklaide, kas vienkārši ļauj pašbildītei uzlikt cita cilvēka sejas vaibstus, vai reāls drauds demokrātijai, ar ko viegli mulsināt sabiedrību?  Un ko labu mums sniedz šāda mākslīgā intelekta tehnoloģija, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro un vērtē IT speciālists un tehnoloģiju eksperts Reinis Zitmanis un Elektronikas un datorzinātņu institūta vadošais pētnieks Roberts Kadiķis. "Jo plašāks un pazīstams būs politiķis, jo vairāk viņš figurējis medijos, jo

Magnētisms ir viena no tām fizikālām parādībām, kura jau bērnībā ir iepazīta ar visklasiskākiem un uzskatāmiem piemēriem, proti, ar magnētiem. Taču pēdējā gadsimta laikā zināšanas par magnētismu ir kļuvušas stipri vien niansētākas un plašākas, pateicoties atklājumiem kvantu fizikā. Japāņu pētnieki atklājuši bioķīmisko reakciju putnu šūnās, ar kuras palīdzību putni spēj just Zemes magnētisko lauku. Ko mēs zinām par kvantu magnētismu un vai to spēku varam pielietot savā labā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesors un Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš. Latvijas Universitātes Lāzera centra pētnieki šajās dienās nodod Eiropas Kosmosa aģentūrai laboratorijas prototipu magnetometram, kuru ir iespējams uzlikt uz kosmiskajām zondēm. “Neesam vienīgie, kas pie šāda tipa magnetometriem strādā, šis no daudziem citiem atšķiras, ko citas laboratorijas ir desmitiem gadu laikā attīstījušas, ar to, ka tā zonde, ar ko mēram, nav atoms, bet ne

Melnais stārķis ir teju vai simbols tām putnu sugām Latvijā, kuru skaits pēdējā simtgadē strauji sarucis. Melnie stārķi ir arī vieni no zināmākajiem putniem, kuru dzīvi var vērot tiešsaistē. Ko pēdējos gados pētnieki uzzinājuši par melnā stārķa ligzdošanas apstākļiem Latvijā un kā šobrīd ir melnajiem stārķiem pie mums klājas, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē ornitologs, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošais pētnieks Māris Strazds. Jaunais Eiropas putnu sarkanais saraksts atklāj, ka apdraudēti 13% Eiropas putnu sugu. Par šo tematu nesen arī bija informācija Latvijas Radio ziņās. Ornitoloģijas biedrībā par pētījumu informēja, ka pēdējās desmitgadēs populācijas sarukušas apmēram trešajai daļai Eiropas putnu sugu. Vienlaikus ziņojums rāda arī veiksmes stāstus – 47 sugas klasificētas zemāka apdraudējuma kategorijā, salīdzinot ar iepriekšējo vērtējumu. Latvijā regulāri ligzdojošām putnu sugām stāvoklis Eiropā kopumā uzlabojies, piemēram, sarkanajai klijai, sudrabkaijai un plukšķim, kas Eiropā tag

Ir zināms, kuri zinātnieki izpelnījusies Nobela prēmiju šogad ķīmijā, fizikā un medicīnā. Nobela prēmiju ķīmijā šogad saņems Vācijas zinātnieks Benjamins Lists un Skotijā dzimušais ASV zinātnieks Deivids Makmilans par asimetriskās organo katalīzes metodes radīšanu. Kas ir organo katalīze, kur to pielieto un ko šī metode sniegs pasaulei, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes vadošais pētnieks Eduards Baķis. Kosmisko atlūzu atkritumus atmosfērā varētu mazināt koka satelīti Par satelītiem parasti domājam kā par liela izmēra aparātiem, tajā pašā laikā pētnieki aizvien vairāk runā par to, kā samazināt Zemes orbītas piesārņošana ar kosmosa atkritumiem un par to esam iepriekš stāstījuši arī mūsu raidījumā.Taču satelīts var būt arī pavisam neliela izmēra kastīte, kas darbojas ļoti jaudīgi un videi nenodara  ne mazāko kaitējumu. Šādu koka satelītu uz Rīgu nesen atveda kāds Somijas jaunuzņēmums. No koka var būvēt laivas, mājas, darbarīkus un no koka var tapt arī kosmosā sūtā

Zilas asinis, trīs sirdis, neparasta uzbūve un pārsteidzoši attīstīts intelekts. Dēvēti par visinteliģentākajiem bezmugurkaulniekiem pasaulē, astoņkāji ir savaldzinājuši ne vienu vien cilvēku. Tie aizvien ir neatminēta mīkla jūras biologiem un arī kārtējais pierādījums, ka arī šķietami vienkāršs galvkāju klases pārstāvis var būt ļoti sarežģīts savā uzvedībā un uzbūvē. Ko mēs zinām par šiem neparastajiem dzīvniekiem, kas ar cilvēku spēj nodibināt draudzību un labprāt spēlē spēles?  Par astoņkājiem raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Ingrīda Andersone. "Apbrīnojams dzīvnieks. Nav tā, ka mums ļoti bieži gadītos viņus redzēt, jo Baltijas jūrā tie diemžēl nedzīvo. Cik ir gadījies aizbraukt un ienirt kādās siltākās jūrās, redzēt astoņkāji ir tiešām fantastiska laime. Apbrīnojams dzīvnieks, ko prieks redzēt dabiskā vidē," gandarīta Ingrīda Andersone. Astoņkāji sastopami visās jūrās, kur sāļums ir pietiekams (30-35 promiles), gan siltās, gan aukstās. Arī okeāna

Klajā nākusi Karstena Jānkes grāmata "Hanza", kas iepazīstina ar jaunākajiem pētījumiem par Hanzu un meklē atbildi uz jautājumu, kas bija šī neparastā tirgotāja apvienība, kura lika lauzīt galvu Anglijas karalim? Kādi mīti valda Eiropas kolektīvajā vēstures uztverē par Hanzu un kāpēc mūsdienās Hanza ir kļuvusi par teju tūrisma simbolu, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro vēsturnieks, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes vadošais pētnieks Ilgvars Misāns. Viņš ir arī grāmatas "Hanza" zinātniskais redaktors. "Par Hanzu pastāv daudz mītu un pēdējos 30 gados vēstures zinātnē Hanzas pētniecībā ir notikušas būtiskas pārmaiņas, kas plašākai sabiedrībai nav zināmas. Tas mani pamudināja piedāvāt šo grāmatu latviešu lasītājiem, jo mūsdienīgas informācijas par Hanzu trūkst," norāda Ilgvars Misāns. Viņš atzīst, ka par šo apvienību netrūkst mītu un maldu un grāmatā ir vairāku mītu apraksti un to rašanās skaidrojums. Kā piemērus Misāns min dažādus skaidrojumus par Hanzu Vācijā vēstures gaitā, līdz

Domā kritiski - šo jēdzienu pēdējās desmitgadēs dzirdam ik uz soļa. Domāt kritiski māca arī skolā, eksperti mūs aicina kritiski domāt, kad lasām ziņas internetā, tāpat kritisko domāšanu iesaka izmantot arī privātās dzīves plānošanā, lēmumu pieņemšanā par savu veselību un uzņemoties kredītsaistības. Kādas ir cilvēka spējas domāt kritiski un emocionālās būtnes cilvēki vienmēr var spriest izsvērti un kritiski, vērtē komunikācijas zinātnes doktore, biznesa konsultante Olga Procevska. Ingus Barovska pētījums par mītradi Mītrade jeb mitopoēze bija veids, kā cilvēki senatnē skaidroja gan pasaules izcelšanos, gan citas parādības, ko nespēja saprast. Taču mīti par pasaules beigām, politiķiem kā glābējiem un izdomas pilni stāsti par jaunām tehnoloģijām nav nekur izzuduši. Šiem jautājumiem vairāku gadu garumā pievērsies Ingus Barovskis - Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks, Rakstniecības un mūzikas muzeja Krājuma izpētes nodaļas mākslas eksperts, kā arī docents Ekonomikas un kultūras augstsko

Pēdējo mēnešu laika internetu pārpludina video un fotogrāfijas ar spēcīgiem vulkānu izvirdumiem, kas vienlaikus norit dažādos pasaules reģionos. Lai arī Latvija nav vulkānu zeme, lieli izvirdumi var izraisīt arī globālas kataklizmas un tādas ne reizi vien ir bijušas zemes vēsturē. Pētnieki pauž bažas, ka vulkāni ar eksplozivitāti lielāku par 8 pēc vērtēšanas skalas, nesnauž, bet ir aktīvi Zemes dzīlēs. Vai tiešām varam gaidīt šādas dabas katastrofas? Par supervulkāniem stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Ģirts Stinkulis. Fascinējošā dabas parādība - zibens Zinātniska izpēte par zibeni sākās pirms aptuveni 250 gadiem līdz ar fiziķu interesi par šo dabas parādību. Tajā laikā radās vairāk nekā 30 teorijas par zibens izcelšanos un visprecīzāk to definēja Bendžamins Franklins un Mihails Lomonosovs, proti, ka zibens ir milzīga elektriska dzirkstele, kas veidojas starp pretēji lādētiem laukiem – tas ir starp negatīvi un pozitīvi lādētām elek

Televīzijas šovi cilvēkiem rada priekšstatu par pierādījumu vākšanu un izpēti noziegumu atrisināšanā mūsdienās. Vai tiešām tas atbilst realitātei un kāda bija tiesu ekspertīžu speciālistu ikdiena pirms simts gadiem, kad tehniskais nodrošinājums un zināšanas bija citādas, skaidro Valsts tiesu ekspertīžu biroja vadītāja Maira Čentoricka. "Metodes ir tās pašas, bet ir jauni tehniskie līdzekļi," tiesu ekspertu darba attīstību simts gadu laikā vērtē Maira Čentoricka. "Tas, ko kādreiz eksperts darīja nedēļu, lai dabūtu vienu pēdu ārā, tagad dažu stundu laikā var paveikt." Savulaik jau raidījumā eksperti ir stāstījuši, ka pēc parakasta var atšifrēt, vai tiešām īstais cilvēks to uzlicis. "Jo jums sarežģītāks paraksts jūs, jo jūs esat vairāk aizsargāti," norāda Maira Čentoricka. "Šobrīd jau parakstu pat vairāk neatdarina, viņu vienkārši tehniski uzliek. Ir tādi biznesa pārstāvji, kas savu parakstu, lai ekonomētu rokas, kustības un kaulu nodilšanu, pasūta kā zīmodziņu.  Tad, mīļie cilvēki, nebrīnieties, ka jūsu zīm

Latvijas polārpētnieki nesen atgriezušies no otrās misijas Svalbārā*, kur atkārtoti veikuši ledāju mērījumus. Kas ir mainījies šajā Arktikas arhipelāgā, ko liecina pētnieku savāktie dati un  vai varam cerēt uz savu polāro staciju Arktikā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes vadošie pētnieki un ģeoloģijas zinātņu doktori Kristaps Lamsters un Jānis Karušs. Pētnieki atzīst, ka šobrīd sākuši cīņu ar datu apstrādi, līdz nopietnākiem secinājumiem pēc ekspedīcijasvēl laiks. Diemžēl Covid epidēmija ietekmējusi Arktikas pētniecību. Pētnieku komandas nevarēja doties uz turieni, lai savāktu datus. Zinātnieki cer un arī virzās uz to, lai Arktikā būtu Latvijas polārā stacija. Pētnieki ir gandarīti, ka šobrīd ir nodibināts Polāro pētījumu centrs Latvijas Univeristātē. Tas ir liels solis virzībā uz stabilāku klātesamību Arktikā un Antarktikā. Pētnieki ir pārliecināti, ka Latvijas zinātniekiem ir absolūti nepieciešama polārā stacija Arktikā. "Ja Latvijai