Sinopsis

Populrzintnisks radiournls, kas aptver dadas zintnes nozares, izzina dabu, ekoloiju, eogrfiju, ornitoloiju, zooloiju, astronomiju, arheoloiju, vsturi, ielkojas zintnes un tehnikas sasniegumos, izcilu personbu dzv un darbb. paa uzmanba veltta latvieu zintnieku sasniegumiem pasaul un Latvij.aj informatvi izgltojoaj programm paredztas regulras rubrikas, piemram, interesanto un aktulo faktu mintes, Dienas jautjums klaustjiem, Ikona jeb ss ieskats kdas pardbas vai lietas izcelsm un vstur, k ar ststjums par noslpumainm un maz izzintm norism dab.Katr raidjum kop ar ptniekiem iztirzjam galveno tematu, uz sadarbbu aicinot ar savus klaustjus, vai k citdi uzklausot cilvku viedokus un jautjumus.

Episodios

  • Konkursa “Research Slam” finālisti un viņu pētījumi

    Konkursa “Research Slam” finālisti un viņu pētījumi

    14/03/2018 Duración: 45min

    14. martā konkursa “Research Slam” finālā par balvām sacentīsies septiņi Latvijas augstskolu doktoranti ar viegli saprotamiem un atraktīviem stāstījumiem par saviem pētījumiem. "Research Slam" ir konkurss maģistrantiem un doktorantiem, ko organizē Rīgas Tehniskās universitātes Doktorantūras skola ar mērķi iepazīstināt sabiedrību ar pētījumiem un zinātnisko darbu, ko veic Latvijas jaunie zinātnieki viegli uztveramā, interesantā un saistošā veidā. Konkurss tiks īstenots jau sesto gadu pēc kārtas, un tradīcija to rīkot Latvijas mērogā tiks turpināta arī šoreiz. Lai konkursu padarītu vēl aizraujošāku, dalībniekiem būs iespēja sacensties ne tikai par galvenajām balvām, bet arī par dažādām nominācijām. Raidījumā Zināmais nezināmajā par konkursu stāsta “Research Slam” organizētāja, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Doktorantu studijas nodaļas projektu vadītāja Lita Akmentiņa un seši tā dalībnieki: Guna Ringa-Karahona, Ingus Pērkons, Māra Pudāne, Ēvalds Urtāns, Inga Retiķe un Vita Melne. Vēl konkursā piedalās Pau

  • Progresīvā paralīze - smagās psihiskās saslimšanas ārstniecības metodes senatnē

    Progresīvā paralīze - smagās psihiskās saslimšanas ārstniecības metodes senatnē

    13/03/2018 Duración: 43min

    Šķiet, reti kura slimība ir izpelnījusies tādu slavu kā sifiliss - slimība, kas viesojusies kā bordeļos, tā karaļnamu guļamistabās, šķērsojusi okeānus un nesmādējusi arī dižgarus, kurus pieminam vēl šobaltdien. Vienlaikus šī slimība ilgu laiku bijusi neārstēta un līdz ar to tie, kas ar to sasirga, vārda tiešajā nozīmē bija spiesti sajukt prātā. Progresīvā paralīze  - slimība, kas attīstās esot inficētam ar sifilisu - ir smaga psihiskā saslimšana un to senākos laikos, protams, ārstēja ļoti savdabīgos veidos. Kādas bija šīs ārstniecības metodes, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas vēstures institūta lektore un medicīnas vēsturniece Ieva Lībiete. Sifiliss – slimība, kas nešķiroja nedz pēc statusa, mantības, nedz vecuma Sifilisa beidzamā stadija, kad cilvēkam sabrūk āda un kauli un nervu sistēmas bojājumi izraisa plānprātību, nu jau ir pagātne. Kopš pagājuša gadsimta 20. gados atklāja penicilīnu, sifiliss ir ārstējams. Taču kā ar šo slimību cīnījās agrāk un kādas ievēroja

  •  Saules vētras un to radītie laikapstākļi Visumā

    Saules vētras un to radītie laikapstākļi Visumā

    12/03/2018 Duración: 45min

    Lai arī mūsu zvaigzne Saule šķiet tik tāla, tās sniegtā gaisma un siltums ir jūtams nemitīgi un tieši Zemes konkrētā atrašanās vieta ir tā, kas ļauj šai gaismai un siltumam būt tādā daudzumā, lai radītu mums zināmās dzīvības formas. Tāpat Zemes magnētiskais lauks spēj mūs pasargāt no citiem Saules sniegtajiem “labumiem”, piemēram, Saules vētrām. Kā Saule ietekmē procesus mūsu atmofērā? Kas ir kosmiskie laika apstākļi un kāpēc ir svarīgi tos izzināt,raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Upsalas universitātes (Zviedrija) docents, astrofizķis Andris Vaivads. Gaisa masu kustība var palīdzēt prognozēt laika apstākļus tuvākajās dienās Ziemā virs Arktikas atrodas liels virpulis ar auksto gaisu un nezināmu iemeslu dēļ šis virpulis strauji sasilst un rezultātā mēs piedzīvojam tādu aukstu un sausu laiku, kāds valdīja pēdējās nedēļās. Sīkāk par šo virpuli, par to, kas nosaka laika apstākļus gan pie mums, gan citviet Eiropā, un arī par to, kad dators un kad cilvēks ir precīzāks laika apstākļu prognozēšanā, stāsta sinop

  • Latvija ieņem 37. vietu zaļāko valstu sarakstā

    Latvija ieņem 37. vietu "zaļāko valstu" sarakstā

    07/03/2018 Duración: 44min

    Jaunākajā „Environmental Performance” indeksa pētījumā jauni dati par Latvijas vietu "zaļāko valstu" sarakstā - esam 37. vietā. Pirms vairākiem gadiem izskanēja ziņas, ka Latvija ir videi draudzīgākā valsts, taču pavisam drīz izrādījās, ka tas ir krietni pārspīlēts. Lai arī vairākās jomās saimniekošanas prakses Latvijā ir krietni videi draudzīgākas nekā daudzās citās pasaules valstīs, ir jomas, kas mums liedz būt par zaļāko valsti pasaulē un pat iekļauties vadošo valstu desmitniekā. Kā mēra valsts veikumu vides problēmu risināšanā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Elīna Kolāte.

  • Mežirbju aizsardzības plāns. Melnā stārķa dzīve Latvijā un ziemošanas vietās

    Mežirbju aizsardzības plāns. Melnā stārķa dzīve Latvijā un ziemošanas vietās

    06/03/2018 Duración: 49min

    Melnais stārķis ir viena no tām putnu sugām Latvijā, kuru populācija kritiski samazinājusies pēdējā gadsimta laikā. Tas ir teju simbols, kad runa ir par strauju kādas putnu sugas populācijas samazināšanos, mežizstrādes politiku un dabas aizsardzību kopumā. Ir lietas, kas par šo putnu dzīvi vēl ir neskaidras un pētnieki var izteikt tikai hipotēzes, tomēr atsevišķi ornitologi neatlaidīgi seko melnā stārķa dzīvei ar foto slazdiem Latvijā un ar raidītājiem skaidro, kā šiem majestātiskajiem putniem klājas ziemošanās vietās Dienvidos. Pēdējo gadu pētījumi ļauj izprast, kas melno stārķi apdraud šodien. Melnā stārķa dzīvē un izaicinājumos, ar kuriem jāskaras šim putnam kā Latvijā, tā ziemošanas vietās, ielūkojamies raidījumā Zināmais nezināmajā. Stāsta ornitologs Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošais pētnieks Māris Strazds. Tapis mežirbju aizsardzības plāns Vidēju izmēru apaļš putns ar pelēkbrūniem raibumiem – tā ir mežirbe, kuras nosaukums jau liecina par šī putna dzīvesvietu. Parasta ligzdotāja arī

  • Uzveikt viltīgo gripu

    Uzveikt viltīgo gripu

    05/03/2018 Duración: 45min

    Viena no biežāk sastopamajām vīrusa infekciju slimībām mūsu platuma grādos ir gripa. Kāds to pārslimo dažu dienu laikā, citiem tas ir nopietns trieciens veselībai. Gripa ir viltīga - tā ātri izplatās un tās radītās komplikācijas ir šīs slimības lielākais risks. Kā uzveikt gripu un kādi pētījumi veikti šajā jomā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks, bioloģijas doktors Andris Kazāks un šī centra pētniece Vita Rovīte un Latvijas Universitātes profesors infektologs un epidemiologs Uga Dumpis.    

  • Jauna ēra kosmosa izpētes vēsturē: Tesla elektromobilis devies kosmosā

    Jauna ēra kosmosa izpētes vēsturē: Tesla elektromobilis devies kosmosā

    15/02/2018 Duración: 45min

    Aizvadītajā nedēļā (6. februārī) amerikāņu kompānija "SpaceX" veica pasaulē jaudīgākās nesējraķetes "Falcon Heavy" izmēģinājuma lidojumu, ar kuru pie viena kosmosā tika nogādāts Tesla Roadster elektromobilis. Šīs šova elementiem pilnais priekšnesums, kas tapis Īlona Maska paspārnē, ir ne tikai licis aizrauties elpai cilvēkiem visur pasaulē, bet arī kļuvis par skaļu signālu kosmosa industrijai, ka tehnoloģijas attīstās pietiekami strauji, lai radītu arī šādas pārdrošas idejas. Kā šī raķetes palaišana mainīs kosmosa tehnoloģiju attīstību, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Rīgas Tehniskās universitātes Materiālu un konstrukciju institūta vadošais pētnieks Kaspars Kalniņš. Inženieri sadarbībā ar sportistiem rada "pingvīnu" kamaniņbraucējiem Kā inženieri sadarbībā ar sportistiem un viņu tehnisko personālu var palīdzēt uzlabot sportistu tehniskos sniegumus. Šāda sadarbība nesen notikusi Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikā, kur RTU inženieri palīdzēja uzlabot Latvijas kamaniņu sportistu inventāru. Stās

  • Lielo kaķu aizsardzība: Diemžēl beigts tīģeris finansiāli ir vērtīgāks, nekā dzīvs

    Lielo kaķu aizsardzība: Diemžēl beigts tīģeris finansiāli ir vērtīgāks, nekā dzīvs

    14/02/2018 Duración: 45min

    3. marts ir Vašingtonas konvencijas CITES jeb Par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas dzīvnieku un augu sugām gadadiena. Šogad šī diena veltīta lielajiem savvaļas kaķiem. Lieli savvaļas kaķi - lauvas un tīģeri, gepardi un panteras, jaguāri un leopardi – ir ne tikai skaisti, graciozi dzīvnieki ar sev unikālām uzvedības izpausmēm, kuri vienmēr ir fascinējuši un saistījuši cilvēka uzmanību ar savu graciozitāti, veiklumu, ātrumu un, neapšaubāmi, skaisto kažoku. Šīs visas iezīmes ir mudinājušas cilvēkus gan iemīlēt un apbrīnot šos dzīvniekus, gan pakļaut tos un arī baidīties no tiem. Kā jūtas lielo kaķu sugu populācijas pasaulē? Kādi ir nelegālie lielo kaķu tirdzniecības ceļi un kāpēc ikvienam tūristam rūpīgi jāpārdomā sava rīcība, iegādājoties dažādus ar savvaļas dzīvniekiem saistītus suvenīrus, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Dabas Aizsardzības pārvaldes CITES nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis. Lūsis - Latvijā vienīgais savvaļas kaķis Eirāzijas lūsis ir vienīgā savvaļas kaķu suga Latvijā. Lai

  • Sievietes zinātnē: Latvijā 51% no pētniecībā strādājošajiem ir tieši sievietes

    Sievietes zinātnē: Latvijā 51% no pētniecībā strādājošajiem ir tieši sievietes

    13/02/2018 Duración: 44min

    Apvienoto Nāciju organizācija 11. februārī aicināja atzīmēt dienu, kas veltīta sievietēm zinātnē. Latvijā sieviešu zinātnē nudien netrūkst, 51% no pētniecībā strādājošajiem ir tieši sievietes. Tomēr daudzviet pasaulē darbs zinātnē un pat elementārā izglītība ir stingri noteikta dzimumu dalījumā, liedzot meitenēm attīstīt savas prasmes un saistīt dzīvi ar karjeru zinātniskajā darbā. Vai šobrīd sievietes zinātnes vidē ieņem arī vadošos amatus, kāda ir sieviešu zinātnieču ikdiena Latvijā un vai arī Latvijā tiek lauzti senseni stereotipi par sievietēm dažādās zinātnes nozarēs? Raidījumā Zināmais nezināmajā tiekamies ar pašmāju zinātniecēm un iepazīsim viņu ceļu tajās zinātnes jomās, kas tradicionāli uzskatītas par vīriešu pārstāvētām - fiziku, enerģētiku un inženierzinātnes. Raidījuma viešņas - Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vadošā pētniece, Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas pētniece Kristīne Ruģele un RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes as

  • Latvija ir krāšņiem vietvārdiem bagāta valsts

    Latvija ir krāšņiem vietvārdiem bagāta valsts

    12/02/2018 Duración: 41min

    Eliasa kakts, Lāčpuras, Kāmeļkalns, Čerjomuški, Dīva Dorzeņš, Arājonkuļa avotiņš, Bada kalns, Naktspērles, Veģupīte un Lišķu birze ir vien daži no teju 4400 vietvārdiem, ko astoņu mēnešu laikā Latvijas iedzīvotāji iesūtījuši Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūtam vietvārdu talkā. Vietvārdi Latvijā ir unikāla laika liecība - tie var daudz pastāstīt par notikumiem, dabas ainavām, cilvēkiem un kultūru senatnē konkrētā reģionā. Gan pētniekiem, gan iedzīvotājiem pēc šīs talkas secinājums ir viens - Latvija ir daudziem un ļoti krāšņiem vietvārdiem bagāta valsts. Raidījumā Zināmais nezināmajā par vietvārdiem stāsta Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore Ilga Jansone un šī institūta direktora vietniece pētniece Sanda Rapa. Lai arī talka ir beigusies, vietvārdus cilvēki var turpināt reģistrēt datu bazē vietvārdi.lv. Turpat arī var iepazīt jau reģistrētos vietvārdus, kurus pētnieces sauc ar "neuzzīmētām ceļazīmēm". Ielu nosakumi - svarīga laika liecība Ir skaidrs, ka lielpilsētu ielu

  • Laika kristāli - zinātnieki radījuši jaunu matērijas struktūru

    Laika kristāli - zinātnieki radījuši jaunu matērijas struktūru

    08/02/2018 Duración: 43min

    Zinātnieki atklājuši un laboratorijas apstākļos radījuši laika kristālus - matērijas struktūra, kas atkārto sevi laika dimensijā. Lielbritānijas fizikas biedrība ir atzinusi laika kristālus par vienu no 2017. gada lielākajiem sasniegumiem fizikā un tas ir jēdziens, kas pēdējā laikā visai bieži gozējas populārzinātnisku izdevumu virsrakstos. Kas ir laika kristāli, kāpēc to atklāšana ir būtiska un kā tas varētu mainīt izpratni par fiziku, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta fiziķis, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Eksperimentālās fizikas katedras vadītājs Mārcis Auziņš. Visumā uzsprāgušu zvaigžņu atblāzma jeb kosmiskais starojums Ļoti mazs, ļoti vecs un milzum ātrs – tā nezinātniski var raksturot kosmisko starojumu jeb elementārdaļiņu plūsmu, kas nāk no tuvākajām galaktikām un ir zvaigžņu eksplozijas rezultāts. To vecums kā minimums ir mērāms 10 miljonu gadu apjomā. Par kosmisko starojumu stāsta Latvijas Astronomijas biedrības pārstāvis Mārtiņš Gills.

  • Rīgas Zooloģiskajā dārzā brīvdienās varēs iejusties dzīvnieku maņu pasaulē

    Rīgas Zooloģiskajā dārzā brīvdienās varēs iejusties dzīvnieku maņu pasaulē

    07/02/2018 Duración: 44min

    Nedēļas nogalē Rīgas Zooloģiskajā dārzā notiks ikgadējās Tropu dienas. Tajās šogad stāstīs par dzīvnieku neparastajām maņām - redzi, ožu, tausti, dzirdi un citiem veidiem, kas ļauj dažādiem dzīvniekiem pielāgoties apstākļiem un izdzīvot. Diemžēl to, kā pasauli redz kaķis, lācis, sikspārnis vai pūce, cilvēkam iztēloties ir ļoti grūti, taču zinātnieki ir ieguldījuši pamatīgu darbu, pētot dzīvnieku dažādās un neparastās maņas. Par dzīvnieku unikālajām maņām arī raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns. "Tropu dienās praktiski varēs novērtēt savas maņas un spējas, kā arī iejusties dzīvnieku maņu pasaulē. Salīdzināt savas un dzīvnieku maņas. Būs uzdevumi un spēles. Piemēram, varēs pamēģināt orientēties kā sikspārnis," atklāj Māris Lielkalns. Cilvēki, salīdzinot ar slieku, maņu ziņā ir izcilnieki. Salīdzinot ar tīģeri, zaudējam. Cilvēki aiz slinkuma ir notrulinājuši savas maņas. Kas dzīvo skarbākos apstākļos, daudz vairāk dzird, redz un saprot. Vieni no labākajiem r

  • LU tapusi monogrāfija par Latviju. Grāmata, kurā ir viss par un ap Latviju

    LU tapusi monogrāfija par Latviju. Grāmata, kurā ir viss par un ap Latviju

    06/02/2018 Duración: 46min

    Februārī atvēršanu piedzīvos Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieku vadībā radītā monogrāfija “Latvija: zeme, daba, tauta, valsts, kas ir pētījumu apkopojums par Latvijas teritoriju, dabas apstākļiem, cilvēkiem un viņu darbības izpausmēm”. Monogrāfija sniegs jaunākās zinātniskās atziņas par Latviju. Par jauno darbu raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas profesori Oļģerts Nikodemuss un Māris Kļaviņš. Monogrāfija ir veltījums Latvijai simtgadē, kas teksta, tabulu, diagrammu, karšu un attēlu 800 lappusēs no A līdz Z stāsta par Latvijas ģeogrāfiju. Grāmatas saturs ir iespaidīgs – kopumā monogrāfija aptver 10 lielas nodaļas – “Latvijas teritorija”, “Zeme”, “Atmosfēra”, “Virszemes ūdeņi”, “Dzīvības sfēra”, “Iedzīvotāji un apdzīvojums”, “Saimniecības ģeogrāfija un Latvijas vieta pasaulē”, “Dabas daudzveidības un kultūrvēsturisko vērtību aizsardzība” un “Latvijas ilgtspējīga attīstība”. Pagaidām

  • Koka genoms un ģenētika

    Koka genoms un ģenētika

    05/02/2018 Duración: 46min

    Koki uz šīs planētas ir jau 370 miljonus gadu, krietni ilgāk nekā mēs – cilvēki. Šo gadu laikā koki ir ne tikai piedzīvojuši citu sugu rašanos, bet arī kardinālas klimata un citu apstākļu izmaiņas, mainījušies un pielāgojušies, attīstījuši prasmes izdzīvot un vairoties. Koki uz šīs planētas ir jau 370 miljonus gadu, krietni ilgāk nekā mēs – cilvēki. Šo gadu laikā koki ir ne tikai piedzīvojuši citu sugu rašanos, bet arī kardinālas klimata un citu apstākļu izmaiņas, mainījušies un pielāgojušies, attīstījuši prasmes izdzīvot un vairoties. Iepazīstinām ar koku apslēpto pasauli – to ģenētiku, ģenētisko mantojumu un izzinām, kā mūsu piemājas bērzi, egļu meži un ozolu birzes ir kļuvušas par to, kas tās ir šodien. Kādi koki ir radniecīgi savā starpā un kā var radīt jaunas, izturīgas un cilvēka darbībai piemērotas šķirnes? Kāds ir koka genoms un vai tas patiesi ir līdzīgs cilvēka genomam? Koku ģenētiskajā mantojumā ielūkojamies raidījumā Zināmais nezināmajā kopā ar molekulārģenētiķi, mežzinātnes institūta "Silava" vad

  • Iznākusi apjomīga grāmata par spārēm Latvijā. Iepazīstina autors Mārtiņš Kalniņš

    Iznākusi apjomīga grāmata par spārēm Latvijā. Iepazīstina autors Mārtiņš Kalniņš

    01/02/2018 Duración: 43min

    Godinot Latvijas valsts simtgadi, ir izdota grāmata „Spāres (Odonata) Latvijā. Pētījumu vēsture, bibliogrāfija un izplatība no 18. gadsimta līdz 2016. gadam”, kas ir pirmais tik apjomīgais darbs latviešu valodā ne tikai par kukaiņiem, bet par bezmugurkaulniekiem vispār. Spāres ir kukaiņi, kas uz Zemes dzīvo krietni senāk par citiem, un izskatās arī, ka radījums no citiem laikiem. Tas ar savu neparasto veidolu un spožajām krāsām savulaik iedvesmojušas māksliniekus, bet skatoties ar bērna acīm, cilvēks vienmēr sajūsminājies par spāru unikālo lidot prasmi. Ar ko neparastas un īpašas ir spāres, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta grāmatas "Spāres Latvijā" autors biologs Mārtiņš Kalniņš. Grāmatu izdevusi biedrība “Zaļā upe” projekta “Latvijas dabas un ainavas vērtība – spāre: no pētījumu pirmsākumiem līdz dāvanai Latvijas simtgadē” ietvaros.  Grāmatā ir apkopota informācija par spāru pētījumiem un to pētniekiem vairāk kā 100 gadu periodā. Grāmatas pamatā ir 67 spāru izplatības kartes. Lai grāmatu varētu izmanto

  • RTU tapis izsmidzināms atkritumu pārklājums no vietējiem materiāliem

    RTU tapis izsmidzināms atkritumu pārklājums no vietējiem materiāliem

    31/01/2018 Duración: 37min

    Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas Vispārējās ķīmijas tehnoloģijas institūta zinātnieki izstrādājuši jauna veida izsmidzināmu pārklājumu atkritumu poligoniem. Atkritumi dabā ir ne tikai nepatīkama ainava, tas ir arī potenciāls drauds vides drošībai, un lai cik centīgi mēs šķirotu atkritumus un pārstrādātu tos jaunos produktos, atkritumu poligoni pavisam noteikti tuvākajā nekur nepazudīs. Arī esot slēgtā vidē, bet zem klajas debess poligonos, atkritumi rada smakas, pievilina grauzējus un putnus un nereti vējš atkritumus aiznes tālāk par poligona teritoriju, kur šo atkritumu dzīves cikls vairs nav kontrolējams. RTU zinātnieku radītais pārklājums ir videi draudzīgs, tā sastāvā ir Latvijas māls, koksnes šķiedras un pārstrādāts papīrs, kā arī sastāvdaļas, kas nodrošina labāku materiāla saķeri. Pārklājums novērš atkritumu izkliedi vējā un ierobežo nepatīkamu smaku izplatīšanos apkārtējā vidē. Tas arī atbaida putnus, kā arī ierobežo insektu un grauzēju izplatību. Materiāla izg

  • LU pētnieki radījuši augstas klases magnētiskā lauka attēlošanas iekārtu

    LU pētnieki radījuši augstas klases magnētiskā lauka attēlošanas iekārtu

    30/01/2018 Duración: 42min

    Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Lāzeru centra un Magnētisku mīkstu materiālu laboratorijas pētnieki kopīgiem spēkiem ir izveidojuši augstas klases magnētiskā lauka attēlošanas iekārtu. Jēdzienu “magnētisms”, šķiet, ir dzirdējis ikviens no mums gan fizikas stundās skolā, gan dzīvē, redzot magnētu pievilkšanos un atgrūšanu. Skaidrs, ka magnētisms ir fiziska parādība, kas vistiešākajā mērā ietekmē mūsu dzīvi – gan tehnoloģijas, kuras izmantojam ikdienā un gan galu galā pat veidu, kā Zeme pasargā mūs no Saules daļiņu ietekmes. Izveidojot jauno eksperimentālo iekārtu, zinātnieki ieguvuši iespēju veikt mērījumus ne tikai sistēmās, kas interesantas fizikas, medicīnas un bioloģijas pētījumiem, bet arī sistēmās ar plašu praktisko pielietojumu elektronikā un pat naftas ieguvē. Raidījumā Zināmais nezināmajā par jauno iekārtu stāsta LU Lāzeru centra pētnieks fizikas zinātņu doktors Andris Bērziņš. Magnētiskais lauks uz citām planētām Uz Marsa vai Venēras kompass nedarbotos, jo tur nav magnētis

  • Gada ģeovieta - Raunas Staburags

    Gada ģeovieta - Raunas Staburags

    29/01/2018 Duración: 46min

    Gada ģeovieta šogad izvēlēta ļoti simboliski – kad pagājušas jau vairākas desmitgades kopš Daugavas Staburaga iegrimšanas upes dzelmē, Raunas Staburags – šī gada ģeovieta – kļuvis par vienīgo šāda veida klinti, ko vēl var vērot. Raunas Staburags, ainavisks šūnakmens kupols Raunas krastā, ir ievērojams kā šobrīd lielākais avotu kalķakmens veidojums Latvijā, kas saglabājies cilvēka nepārveidots. Daudzi citi Latvijā ir, vai nu norakti, vai, kā Daugavas Staburags, atrodas ūdenskrātuves dzelmē. Raidījumā Zināmais nezināmajā par Raunas Staburagu, kuru biedrība "Ziemeļvidzemes ģeoparks" 2018. gadā izraudzījusi par gada ģeovietu, stāsta Dabas Aizsardzības pārvaldes eksperts, Ziemeļvidzemes ģeoparka pārstāvis Dainis Ozols. Kas ir staburags, kādi ģeoloģiskie procesi veidojuši šos unikālos dabas retumus? Daugavas Staburaga appludināšana 1966. gadā Pļaviņu HES celtniecības nolūkos appludināja Latvijā lielāko staburagu – Daugavas Staburagu. Nu jau vairāk nekā 50 gadus Staburags guļ Daugavas dzelmē. 18 metrus augstā šūna

página 25 de 25

Informações: