Zinmais Nezinmaj

Jauns antirekords ekspedīcijā "Mana jūra" - atkritumu apjomi piekrastē tikai pieaug. Kādas ir tendences, iemesli un tālākā rīcība, vaicājam Vides izglītības fonda vadītājam Jānim Ulmem. Mikroplastmasa organismā Ikdienā esam plastmasas ieskauti - plastmasas izstrādājumi ir mums visapkārt. Lai samazinātu šī izstrādājuma kaitīgo ietekmi uz vidi un dzīvajiem organismiem no šī gada 3. jūlija Eiropas Savienībā ir aizliegts tirgot vienreiz lietojamos plastmasas traukus. Tas ir  viens solis, lai  samazinātu milzīgo šī izstrādājuma  atkritumu apjomu un arī novērstu plastmasas mikrodaļiņu nonākšanu dzīvajos organismos. Runa ir par mikroskopiskām  daļiņām, kuras ir tūkstoš reižu  mazākas par cilvēka matu. To izmēru mēra nanonmetros, un saskatīt šādu mikroplastmasu  var tikai elektronu mikroskopā. Šīs mikrovienības mēs ik dienu dažādos veidos uzņemam savā organismā, un gada laikā cilvēka organismā šo daļiņu skaits ir aptuveni 50 000. Kā  šis  process  notiek,  skaidro Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors,

Kuras sugas iekļūs apdraudēto sugu sarakstā un kuras ir veiksmīgi tikušas no šī saraksta ārā? Kā notiek darbs pie Sarkanās grāmatas jaunākā sējuma? Raidījuma viesi - Dabas aizsardzības pārvaldes Projekta LIFE for Species koordinators Jēkabs Dzenis, Latvijas Universitātes pārstāve Maija Medne un Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus. Izmirušie dzīvnieki Latvijas fauna agrāk un mūsdienās atšķiras, un ir dzirdēts par vairākām dzīvnieku sugām, kuras Latvijas teritoriju apdzīvojušas tālā senatnē vai vēl salīdzinoši nesen, bet šobrīd pie mums vairs sastopamas nav. Līdz ar to runa ir gan par izmirušiem dzīvniekiem, kuri nav sastopami ne Latvijā, ne arī citviet, gan izzudušam sugām, kas vēl eksistē, taču no Latvijas kādu iemeslu dēļ ir devušās prom. Zoologs, Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Vilnis Skuja skaidro lielo dzīvnieku jeb megafaunas izmiršanas iemeslus un stāsta par tiem faunas pārstāvjiem, kuri Latvijā kādreiz mituši, bet pakāpeniski mūsu teritoriju atstājuši. Viens n

Kad sportā ienāca funkcionāls, kustībām ērts apģērbs vīriešiem un kad sievietēm, kā konkrētā laika posma mode ietekmēja arī sporta apģērbu tirgu? Stāsta modes vēsturniece Edīte Parute. Sportistu mentālā veselība Vasaras olimpiskās spēles Tokijā ir aizvadītas. Daudziem tās paliks atmiņā kā spēles Covid-19 pandēmijas laikā, bet sportistiem individuāli tās, iespējams, saistīsies ar citiem pārdzīvojumiem - uzvarām, zaudējumiem, grūtībām tikt galā ar fizisko un psiholoģisko pārbaudījumu, bet kāds tajās izcēlies ar uzmanību piesaistošu, prātu nomierinošu nodarbi. Sportistu mentālā veselība ir tikpat būtisks aspekts kā fiziskā sagatavotība, un šīs spēles to apliecināja. Piemēram, ASV vingrošanas superzvaigzne Simona Bailsa mentālās veselības dēļ atsauca dalību daudzcīņas finālā, bet tikmēr zelta medaļas ieguvējs sinhronajā daiļlēkšanā Toms Deilijs no Lielbritānijas brīvajos brīžos adīja gan maciņu savai medaļai, gan veselu džemperi. Par to, cik lielā mērā mentālai veselībai tiek veltīta uzmanība sportā, saruna ar

Karstas vasaras sāk mudināt daudzus domāt ne tikai par mājokļu apsildīšanu, bet arī par dzesēšanu pat tādos platuma grādos kā Latvijā. Kā šobrīd inženieri palīdz dzesēt pārkarsušās pilsētas? Kādi inovatīvi risinājumi tiek radīti un ko varam sagaidīt nākotnē, kad dzīve uz šīs planētas kļūs vēl karstāka? Raidījuma viesi - RTU profesori, Latvijas Siltuma gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības pārstāvji Artūrs Lešinskis un Anatolijs Borodiņecs. Kā ar karstumu tiek galā ziemeļu dzīvnieki? Biezi kažoki Latvijas lielajiem zīdītājiem ļauj pārciest aukstās ziemas, bet ko lāči, vilki un citi zvēri dara tādās vasarās, kā bija šī? Kā dzīvnieki regulē sava ķermeņa temperatūru karstā laikā, un vai mēs varam mācīties no mūsu kaimiņiem dabā? "Paradokss ir tāds, ka no visam dzīvajām būtnēm karstā laikā  apdegumus  vai saules dūrienu dabū tas radījums, kurš ir apveltīts ar saprātu - tas ir cilvēks," tā smaidot  teic Līgatnes  dabas taku vadītāja Inta Lange.  Lai skatītu, kā tad dzīvnieki lieto sava ķermeņa termor

Pasaulē spēcīgākie šahisti jau gadu desmitiem ir vīrieši, un aizvien neviene šahiste nav kļuvusi par pasaules čempioni. Kāpēc? Vai pie vainas atšķirības sieviešu/vīriešu spēles stratēģijā vai pati šaha sabiedrība nav pretimnākoša sievietēm? Raidījuma viesis - šaha turnīru organizētājs, vēsturnieks Andris Tihomirovs. Bērnu rotaļas viduslaikos Par viduslaikiem pierasts domāt kā par tumšu un drūmu cilvēces periodu, kurā izplatījās slimības un bērni agri tika iesaukti armijā. Bet, neskatoties uz visu to, iešana rotaļās gan bērnu, gan jauniešu vidū bija ļoti izplatīta, un daudzām mūsdienās izmantotām galda spēlēm un kustīgām rotaļām pirmsākumi meklējami viduslaikos. Eiropā to saprot kā laiku no 5. līdz 15. gadsimtam, bet Latvijā viduslaikus attiecina uz laiku no 12. līdz 16. gadsimtam. Dzīvās vēstures kopas “Rodenpois” biedrs, kā arī kaulu un raga apstrādes un kokgriezumu drukas darbnīcas vadītājs Cēsu viduslaiku pilī Viesturs Āboltiņš norāda, ka ziņas par viduslaiku spēlēm lielākoties ir pieejamas no 12. gadsi

Latvijai pirmoreiz ir iespēja piedalīties Eiropas Kosmosa aģentūras izsludinātajā astronautu atlases konkursā, kurā nule noslēgusies kandidātu pieteikšanās. Kas tālāk sagaida atlases dalībniekus, kā tiek sagatavoti topošie astronauti un kādas ir mūsu izredzes tikt pie sava astronauta, stāsta Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas prezidents un viens no kandidātiem Pauls Irbiņš un astronomijas entuziasts, IT speciālists Ints Ķešāns. Karavīra ekipējuma evolūcija un izmaiņas gadsimtu gaitā Karavīru ietērpā līdzās apģērbam ir arī  kipējums, kurā ietilpst ieroči, pašaizsardzības, izdzīvošanas un  novērošanas līdzekļi, un svars šādam aprīkojumam ir sākot no 20 kilogramiem. Lielākās izmaiņas  vēsturē ieviesa Pirmais pasaules karš, liekot karojošiem saprast, ka  košs krāsojums ir  ideāls mērķis  pretiniekam. Savukārt vislielākie uzlabojumi laika gaitā ir bijuši individuālajos aizsardzības līdzekļos, kuru veicina tehnoloģiju un materiālu attīstība. Plašāk - sarunā ar Zemessardzes kapteini Juri Ķiploku.

No vienkārša tautas mūzikas instrumenta līdz dārgam, pasaulslavena meistara rokās tapušam mākslas darbam - vijoles ceļš līdz mūsdienu orķestrim ir bijis garš un arī ļoti slavens. Par šo mūzikas instrumentu, tā tapšanu un mītiem, kas to apvij, - saruna ar Latvijas vijoļbūves vecmeistaru un Latvijas amatnieku kameras meistaru Juri Jēkabsonu. Tautas mūzikas instrumenti Latvijā Rakstiskās liecības  Latvijas  teritorijā  par  taurēm, stabulēm, zvaniem un bungām  kā signālinstrumentiem, un instrumentiem, kurus skandināja, lai uzturētu kaujinieku garu, ir rodamas Livonijas Indriķa hronikā, kas vēsta par laika posmu no 12. gs. beigām līdz 13 gadsimta pirmajām pāris desmitgadēm. Tautas mūzikas instrumentu meistara Eduarda Klinta darbnīcā rindojas minētie skaņu rīki, nelielu daļu no instrumentiem viņa vadībā iepazīstam un izzinām  to gatavošanas māku.  

No 23. līdz 26. augustam Rīga kļūs par medicīnas vēstures galvaspilsētu - gaidāms Starptautiskās medicīnas vēstures biedrības 47. kongress, kurā pētnieki no visas pasaules iepazīstinās ar neparastiem un aizraujošiem medicīnas vēstures notikumiem. Priekšmetu kolekcijas un kolekcionāri, epidēmijas, slimības un terapijas vēsturē - par to visu runās kongresā, kurš pirmoreiz notiks Baltijas valstīs. Plašāk - sarunā RSU Anatomijas muzeja vadītāju Ievu Lībieti. Raidījuma iesākumā - arhīvsižets par slimību diagnostiku viduslaikos. Uroskopija jeb slimības noteikšana pēc urīna krāsas, smaržas un garšas bija galvenais veids, kā tolaik noteica cilvēka veselības stāvokli. Par slimību noteikšanu viduslaikos  stāsta P. Stradiņa medicīnas vēstures  muzeja speciāliste Inga Vigdorčika.

Mākslas un zinātnes izstāde "Lauka pētījumi" kopā pulcējusi itkā nesaistītu nozaru pārstāvjus - māksliniekus un zinātniekus, lai runātu par to, kā cilvēks veido savas attiecības ar dabu. Cik līdzatkarīgas ir šīs attiecības un kā tās mainās, mainoties mūsu zināšanām un izpratni par vidi, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Vides risinājumu insitūtu projektu vadītāja Guna Dātava, izstādes "Lauka pētījumi" radošās koncepcijas autors Aleksejs Beļeckis un arhitekte, viena no izstādes dalībniecēm un izstādes arhitektoniskā veidola autore Līva Kreislere. Varētu likties, ka jēdziens “pilsētplānotāji” paredz pilsētu plānošanu. Taču senāk šāds termins nepastāvēja, bet pilsētas tapa, un kāds šo procesu regulēja. Pilsētplānošanā svarīgi ir politiskie, socioekonomiskie un tehniskie apsvērumi, un mūsdienās pilsētplānotāji iesaistās tikai tajā gadījumā, kad runa ir par tehniskiem apsvērumiem. Cits jautājums - cik lielā mērā zinātniskos un pārbaudītos atzinumos un pašos pilsētplānotājos ieklausās. Plašāk par katru no šiem a

Biomimikrija - dabas procesu kopēšana dažādās zinātnes nozarēs pēdējās desmitgadēs kļuvusi īpaši izplatīta. Arī inženirzinātnēs iedvesmu dažādu risinājumu radīšanā pētnieki meklē dabā. Raidījumā Zināmais nezināmajā plašāk stāsta Rīgas Tehniskās univeristātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta vadošā pētniece, inženierzinātnes doktore Ruta Vanaga. Par tēmu - dzīvās dabas ideju pielietojums tehnoloģijās - saruna ar Tukuma Raiņa ģimnāzijas fizikas skolotāju un Izglītības portāla “Fizmix” satura veidotāju Valdi Zuteru. Uzzinām par lidaparātiem, kuru izveidē iedvesma gūta putnu uzbūvē, to spējā pacelties gaisā un faktā, ka putniem ir viegli, ar gaisa dobumiem pildīti kauli. Koferzivs ar kastei līdzīgu ķermeņa formu spēj pārvietoties sešu sava ķermeņa garumu attālumā sekundes laikā un tas iedvesmojis autoražotāju Mercedes Benz, kas izstrādājis konceptauto dizainu, lai samazinātu degvielas patēriņu. Valdis Zuters min, ka ir svarīgi iemācīties putna vai zivs organisma struktūru pārnest uz cilvēku vidi tā,

Latvijas daba iedvesmo ne tikai māksliniekus un citu radošo profesiju pārstāvjus, bet arī pētniekus, lauksaimniekus un pavārus. Nesen klajā nākusi pavārgrāmata, kurai idejas smeltas no Latvijas dabiskajiem zālājiem. Apkopojot sentēvu receptes un radot pavisam jaunas garšas, Restorāna “Kest” šefpavārs Māris Jansons kopā ar Vides risinājumu institūtu un Latvijas Dabas fondu radījis dabiskajai pļavai veltītu recepšu grāmatu “Pļava”. Kādus pļavu augus var izmantot kulinārijā un vai atgriešanās pie savvaļas augu ievākšanas ļautu sargāt izzūdošos zālājus, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē šefpavārs Māris Jansons, bioloģe, Vides risinājumu institūta pētniece zālāju eksperte Rūta Abaja un dabas tūrisma saimniecības "Drubazas " saimnieks Ģirts Dzērve. Recepšu grāmatā “Pļava” iekļauti 25 augi, kuri sastopami Latvijas dabiskajās pļavās un kuru unikālās garšas un smaržas īpatnības ļāvušas šefpavāram radīt pavisam jaunas, pat izaicinošas receptes. Grāmatas receptēs izmantoti tādi augi kā gaiļbiksīte (Primula veris), s

Mūsdienu cilvēkam ceļošana var šķist ātra un vienkārša, daļai sabiedrības pārvietošanas no vienas valsts uz otru ir ierasta ikdiena. Varbūt šķiet, ka ar privilēģiju brīvi ceļot esam lutināti tikai nesenā pagātnē. Vēsture stāsta ko citu: cilvēki aktīvi šķērsoja valstu un pat kontinentu robežas arī laikā, kad transporta līdzekļi bija lēni, šoseju vietā bija grūti izbraucami zemes ceļi un ceļojums varēja ieilgt vairākus gadus. Kā cilvēki ceļoja senatnē, vai ceļmalu krogus varam dēvēt par sava laika viesnīcām un cik droši bija doties cauri Eiropai karietē, atklāj Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētniece vēsturniece Marīte Jakovļeva. Viduslaiku kartes Ja mūsdienu cilvēkam iedotu viduslaiku karti, viņš ne tikai neatrastu ceļu, bet apjuktu neskaitāmos simbolos, kurus lieliski pārzināja viduslaiku ceļinieki. Kāda bija baznīcas loma sauszemes kartēs un kā ceļu atrada jūrnieki vairāk nekā pirms 500 gadiem, skaidro  vēstures zinātņu doktors, Austrumu pētnieks, Ekonomikas un kultūras augstskolas doce

Baltijas jūrā šovasar notiek īpaša izpēte, kas ļaus pētniekiem gūt pilnīgāku priekšstatu par jūras vidi tās dziļākajos slāņos. Nirstot, veidojot zemūdens kartes, iepazīstot dzīvos organismus un ievācot paraugus, tiks iegūti unikāli dati par līdz šim neizpētītiem Baltijas jūras reģioniem. Plašāk par jaunu posmu Baltijas jūras izpētē stāsta Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Solvita Strāķe un šī paša institūta zinātniskā asistente Anete Fedorovska. Apdraudētais Lielais Barejrrifs Nesen plašsaziņas līdzekļos izskanēja ziņa, ka UNESCO vēlas Lielo Barjerrifu iekļaut apdraudētā pasaules mantojuma sarakstā. Gadiem ilgi gan šis rifs, gan citas pasaules koraļļu kolonijas klimata pārmaiņu un cilvēka ietekmes dēļ iet bojā. Kas iznīcina koraļļus un kādas ir to bojāejas pazīmes? Viens no dabas skaistākajiem veidojumiem pasaulē ir neskaitāmu dzīvnieku-koraļļpolipu kopums, kas klāts ar cietu čaulu jeb koraļļu kaļķa skeletu - diženākais no šādiem rifiem neskaitāmu salu veidā gan virs, gan zem ūdens ir Liel

Pētnieku uzmanības lokā nonākusi mazzināma oga - spradzene. Kas šīs ir par ogām, kur tās aug un kas tajās vērtīgs? Stāsta Latvijas Universitātes doktorants, "Mikrotīkls" stipendiāts Linards Kļaviņš. Olu čaumalu izmantošana mākslīgo kaulu sintēzē Ideja, ka olu čaumalas var kalpot kā kalcija avots, lai sintezētu mākslīgos kaulus, pētniekiem Latvijā prātā nākusi pasen. Jau 2012. gadā Kristīne Šalma-Ancāne savā doktora disertācijā aprakstījusi dabas izejmateriālu, proti, vistu olu, strausu olu un gliemežvāku izmantošanu kalcija izejvielas ieguvē. Savukārt pēcdoktorants Kristaps Rubenis, kura darbs aizrit pētniecības atbalsta projektā ar nosaukumu “Augstās saķepināšanas procesa izmantošana biokeramikas un biokompozītu ar uzlabotām īpašībām iegūšanai”, izstrādājis metodi blīvu un porainu materiālu ieguvei. Tā nu idejas apvienotas kopā, un šobrīd Latvijas zinātnieki iesaistījušies trīs gadus ilgā starptautiskā projektā, kurā kopā ar kolēģiem no Igaunijas, Norvēģijas un Islandes tuvāk tiks pētīts olu čaumalu pote

15. jūnijā L'ORÉAL Baltic sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižās Sievietēm zinātnē programmas ietvaros apbalvoja septiņas talantīgas Baltijas valstu zinātnieces. Par savu ieguldījumu zinātnē un pētījumu veikšanai 6 000 eiro balvu šogad saņēma arī trīs zinātnieces no Latvijas -  Vita Rovīte, Inga Pudža un Dana Kigitoviča. Dr. biol. Vita Rovīte ir vadošā pētniece un grupu vadītāja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, kā arī Latvijas Genoma centra vadītāja. Vita Rovīte saņem atzinību par akromegāliju izpēti – retu endokrīnu saslimšanu, ko izraisa labdabīgs hipofīzes audzējs, kas pārproducē augšanas hormonu (GH) un izraisa dažādas blakus saslimšanas un ir cēlonis paaugstinātai mirstībai.   Mg.phys. Inga Pudža strādā Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta EXAFS spektroskopijas laboratorijā par zinātnisko asistenti. Inga Pudža tiek apbalvota ar “Sievietēm zinātnē” balvu par darbu pie viedā materiāla vara molibdāta (CuMoO4) izpētes. Tas i

Cilvēks ar uguns palīdzību ne tikai ieguva priekšrocības izdzīvošanā attiecībā pret citiem dzīvniekiem, bet arī ievērojami mainīja pasauli sev apkārt. Kā pēta senos ugunsgrēkus un kā vēsturnieki atklāj, vai to cēlonis ir seno cilvēku vēlme pārmainīt vidi? Raidījuma viesis - Latvijas Universitātes profesors Normunds Stivriņš. Par ugunsdzēsības vēsturi Latvijā stāsta Latvijas Ugunsdzēsības muzeja vecākā  speciāliste, vēsturniece  Daina Hincenberga, kura atklāj, ka pirmā pilsētas ugunsdzēsēju komanda nodibināta Daugavpilī, 1845.gadā, uz policijas ugunsdzēsēju komandas bāzes. 1864.gada nogalē  brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība izveidojas Rīgā,  gadu vēlāk  un tā  turpmākajos gados  arī citās Latvijas pilsētās  dibinās  brīvprātīgo ugunsdzēsēju formējumi.

Ekonomisti aizvien biežāk runā par nepieciešamību pārskatīt veidus, kā mēram sabiedrības labklājību. 20. gadsimta sākumā radītais IKP vairs nespēj pilnībā raksturot sabiedrības "labsajūtu" un prognozēt valsts labklājību ilgtermiņā. Kādas ir alternatīvas? Raidījuma viesis - Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektors Mārtiņš Danusēvičs. Marta  sākumā RSU Darba drošības un vides veselības institūts publicēja pētījuma datus par strādājošo  labsajūtu Covid-19 apstākļos, mēnesi vēlāk institūta darbinieki veica atkārtotu aptauju  un  dati  parādīja, ka situācija ir vēl saspringtāka. Visvairāk attālinātais darbs  negatīvi ietekmē sievietes. Tā  kā  līdz globālajai pandēmijai attālināti strādāja galvenokārt vīrieši, ārkārtas situācijā to biežāk sāka darīt sievietes. Daudzām tā bija pirmā šāda veida pieredze. Tomēr atbalstu no darba devēja saņēma tikai retā - tā  secināts pētījumā. Plašāk - sarunā ar RSU Darba drošības un vides veselības institūta vadītāju Ivaru Vanadziņu.

Baltijas jūras reģionam klimata pārmaiņas sola intensīvākus nokrišņus. Pašreizējās notekūdeņu sistēmas lielajās pilsētās nav gatavas šādiem sezonāliem plūdiem. Kādi ir riski, ja notekūdeņi neattīrīti nonāk Baltijas jūrā, un kādi ir tehnoloģiskie risinājumi, lai novērstu neattīrīto ūdeņu nonākšanu jūrā? Raidījuma viesis - Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūta direktors Jānis Rubulis.

Mūsdienu zinātne ļauj mums rast racionālu un fizikas likumos balstītu skaidrojumu dažādām dabas un astronomiskām parādībām, taču cilvēks senatnē dabas un debesu parādībās meklēja simbolisko pielūgsmes objektu un brīdinājumu par gaidāmām briesmām. Kā Sauli, ziemeļblāzmu, komētas un citas dabas un astronomiskās parādības skaidroja mūsu senči aizvēsturē, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Guntis Zemītis. Patiesais un izdomātais nostāstos un teikās Ne viens vien nostāts vai teika šķiet tik ticams, ka gribas to uztvert kā patiesību. Cik patiesības ir nostāstos un teikās un kā to atklāj vēsturnieki, skaidro vēsturnieks Vidzemes Augstskolas rektors asociētais profesors Gatis Krūmiņš. Pils pagrabos apslēpti dārgumi vai nogrimuši kopā ar ēku, slepenas ejas, un spoki kungu namos- šie sižeti bieži sastopami gan senākā tautas mutvārdu daiļradē, gan ir dzīvi vēl mūsdienās. Teikās un pasākas izdomājumi un vēsturiski dokumentēti fakti nereti vien ir s

Pēdējo trīs gadu laikā Latvijā atrasti 42 jauni pilskalni. Tas ir vairāk, nekā atklāts periodā kopš Otrā pasaules kara. Ko pilskalni stāsta par mūsu senču dzīvi un kāds būs šo daudz jaunatklāto vietu tālakais liktenis? Šopavasar Latvijā atklāti pieci jauni pilskalni – Ļūbasta pilskalns, Sīķeles pilskalns, Veipieša pilskalns Daugavpils novadā, Vulānu pilskalns Riebiņu novadā, Keklišku pilskalns Ilūkstes novadā. No tiem trīs atrodas Latgalē un divi – Augšzemē. Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) pētniecības projekta “Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.–2021. gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība” arīdzan izveidota un ikvienam interesentam pieejama karte ar jaunatklātajiem pilskalniem. Pirmās ziņas par šiem jaunatklātajiem pilskalniem (Ļūbasta, Sīķeles, Veipieša, Keklišku) sniedzis senvēstures entuziasts Atis Blūms, kurš LIDAR kartēs jeb aerolāzerskenēšanas materiālos 2020. gada beigās pamanījis nocietinājumiem līdzīgus reljefa pārveidojumus. Vulānu pilskalnu pirmais ieraudzījis novadpētnieks Valdis Mičulis. Agrā