Zinmais Nezinmaj

Informações:

Sinopsis

Populrzintnisks radiournls, kas aptver dadas zintnes nozares, izzina dabu, ekoloiju, eogrfiju, ornitoloiju, zooloiju, astronomiju, arheoloiju, vsturi, ielkojas zintnes un tehnikas sasniegumos, izcilu personbu dzv un darbb. paa uzmanba veltta latvieu zintnieku sasniegumiem pasaul un Latvij.aj informatvi izgltojoaj programm paredztas regulras rubrikas, piemram, interesanto un aktulo faktu mintes, Dienas jautjums klaustjiem, Ikona jeb ss ieskats kdas pardbas vai lietas izcelsm un vstur, k ar ststjums par noslpumainm un maz izzintm norism dab.Katr raidjum kop ar ptniekiem iztirzjam galveno tematu, uz sadarbbu aicinot ar savus klaustjus, vai k citdi uzklausot cilvku viedokus un jautjumus.

Episodios

  • Anestezioloģijas vēsture un anestēzijas sniegtās iespējas mūsdienās

    16/06/2021 Duración: 46min

    Iespēja nejust sāpes operācijas laikā, labojot zobus vai veicot kādu citu invazīvu manipulāciju, tā ir dāvana, ko cilvēce var baudīt tikai pēdējo simts gadu laikā. Pateicoties anestezioloģijas attīstībai, mūsdienās varam veikt operācijas, par kurām agrāk neuzdrīkstējās pat sapņot, mūsdienu medicīna nav iedomājama bez anestezioloģijas. Kādi ir anestēzijas veidi, ko zinām par šo teju brīnumaino līdzekli, kas ļauj mierīgi gulēt, kamēr ķirurgs veic savu darbu, kā uz to reaģē cilvēka organisms un kāds ir anestezeologa darbs operāciju zālē, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Anestezioloģijas un reanimatoloģijas klīnikas vadītājs, Rīgas Stradiņa Universitātes Anestezioloģijas un reanimatoloģijas katedras vadītājs profesors Indulis Vanags. Sāpju veidi, to novērtēšana un sāpju ārstēšana Sāpes vairumam cilvēku, visticamāk saistās ar diskomfortu, tomēr arī tam ir sava nozīme organismā. Sāpju veidošanās, to diagnosticēšana un ārstēšana ir vesela pasaule. Kāpēc sāpes r

  • Kosmosa kuģu atlūzas Zemes orbītā: aktuāli samazināt jaunu veidošanas ātrumu

    15/06/2021 Duración: 46min

    Kopš cilvēces pirmajiem soļiem kosmosā ir arī radusies kosmisko atlūzu izgāztuve, kas rotē orbītā ap zemi un rada draudus tālākai izpētei izplatījumā. Kosmosa kuģu atlūzas Zemes orbītā nule kā radījušas bojājumus Starptautiskajai kosmosa stacijai, bet daļa no atlūzām draud nekontrolēti krist uz Zemes. Kā šī milzu ātrumā dreifējošā izgāztuve radusies, kādus riskus tā rada un kā to savākt, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Starspace observatorijas saimniece Anna Gintere un IT speciālisti un kosmosa entuziasti Raitis Misa un Ints Ķešāns. Anna Gintere atzīst, ka par atkritumiem kosmosā domā jau sen, jo kosmosa industrijā ir arvien vairāk spēlētāju un dažās orbītas zonās problēma vēl netiek pienācīgi izvērtēta un risināta "Zemei tuvajā orbītā ir daudz valstu un institūciju, kas var ievadīt satelītus, un lielākajā gadījumā nedomā, kas ar tiem notiks tālāk," skaidro Anna Gintere. "Nonākšana atpakaļ Zemes atmosfērā un tāda veida iznīcināšanās nenotiek tik strauji, cik strauji orbīta tiek piepildīta. Atsevišķas

  • Drošības dienesta darbs starpkaru periodā Latvijā

    14/06/2021 Duración: 39min

    Līdz ar Latvijas valsts izveidi tapa arī drošības dienests, kura uzdevums bija rūpēties par valsts drošību īpaši tik saspringtā vēstures posmā. Latvijā tapis nebijis pētījums par valsts drošības dienesta vēsturi. Kāds šis dienests bijis Latvijā starpkaru periodā, kādi bija valsts drošības riski tolaik un kā darbojās operatīvie dienesti, saruna raidījumā Zināmais nezināmajā. Stāsta pētījuma autori - vēsturnieki Aiga Bērziņa un Guntis Vāveris. Spiegu dzīve 20. gadsimta 40.-50.gados Mikrofoni un fotokameras, kuras bija iestrādātas rokas pulksteņos, šķiltavās, pildspalvās vai cigarešu paciņās - nebija ikdienišķākie spiegu darbarīki, ko izmantoja Padomju Savienības drošības dienestu un šeit nosūtītie rietumvalstu izlūkošanas darbinieki Aukstā kara sākumposmā pagājušā gadsimta 40. gadu beigas un 50. gados. Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta pētnieks Zigmārs Turčinskis atklāj, kādas bija abu pušu metodes informācijas ieguvē un izplatīšanā minētajā laikā posmā, kad Padomju Latvijā britu un amerikāņ

  • Mobilais ganāmpulks jau ceturto gadu rūpējas par dabiskajiem zālājiem

    10/06/2021 Duración: 41min

    Ja ainava ar brūnaļu Latvijas pļavās bija bieži sastopama vēl 30 gadus senā pagātnē, tad mūsdienās tas ir tik reti manāms, ka biotopu ekspertiem nākas saukt talkā īpašus strādniekus. Jau ceturto gadu darba sezonu atsācis mobilais ganāmpulks, kuram uzticēts visai Latvijas dabai svarīgs uzdevums - ganīties dabiskajos zālājos, kuri bez viņu klātbūtnes izzustu daudz straujāk. Kā norit dzīve šajās ganībās un kur palikušas bagātīgās pļavas, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Dabas fonda GrassLIFE projekta zālāju biotopu eksperte Baiba Strazdiņa un Latvijas Dabas fonda mobilā ganāmpulka koordinators Jānis Andrušaitis. Meklēsim gaiļbiksītes! “Meklēsim gaiļbiksītes” - šāds nosaukums dots sabiedriskās zinātnes inicitatīvai, kas pieder Igaunijai, Tartu universitātes pētniekiem, bet tālāk sasniegusi gan Latviju, gan daudzas citas Eiropas valstis. Un nu jau otro gadu arī sabiedrība Latvijā tiek aicināta meklēt, pētīt, skaitīt, fotografēt gaiļbiksītes un to nozīmi dabā. Tieši par šo augu nozīmi un to, kā un kāp

  • Ģeoinformātika - iespēja paskatīties uz Zemi no agrāk neiedomājamiem skatu punktiem

    09/06/2021 Duración: 42min

    Sākot ar telefona aplikāciju, kas brīdina par sastrēgumu ceļā uz darbu, beidzot ar lieliem satelītu attēliem, kas norāda uz plūdiem vai plašiem savvaļas ugunsgrēkiem. Mūsu ikdiena paiet roku rokā ar tehnoloģijām, kas ļauj paskatīties uz Zemi un mūsu vietu tajā no agrāk neiedomājamiem skatu punktiem. Iespēja tik precīzi kartēt un izzināt vietas, kur pat cilvēkam nav iespējas spert savu kāju, ir tikai mūsdienās. Par ģeoinformātiku raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Universitātes (LU)  Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedras vadītājs Aivars Markots un šīs pašas fakultātes doktorants un Lauku atbalsta dienesta ģeogrāfiskās informācijas sistēmas speciālists Harijs Ijabs. Mērniecības un kartēšanas instrumenti pēdējās desmitgadēs ir strauji mainījušies. Mūsdienās visa dzīve speciālistiem šajā jomā notiek daļēji telefonā vai caur datoru. Telpiskos datus palīdz iegūt arī droni. "Ja agrāk iztēlojāmies kartogrāfu kā cilvēku, kas pats staigā gar upēm un zīmē uz papīra u

  • RTU zinātnieki piedāvā risinājumus dzeramā ūdens attīrīšanai Dienvidamerikā

    08/06/2021 Duración: 45min

    Divi miljardi pasaules iedzīvotāju ikdienu riskē ar savu veselību, dzerot cilvēka veselībai nepiemērotu ūdeni. Nepilnam miljardam nav pieejama ūdens apgādes sistēma mājās, bet 144 miljoni iedzīvotāju pasaulē ikdienas ir atkarīgi no virszemes ūdens resursiem. Šos datus apkopojusi Pasaules veselības organizācija, ceļot trauksmi par dzeramā ūdens resursu nepietiekamību. Nabadzība, sociālā atstumtība, samilzušas vides piesārņojuma problēmas un slikta pārvaldība - šie ir tikai daži no cēloņiem, kas liek cilvēkiem citviet pasaulē cīnīties, lai remdētu slāpes. Lai palīdzētu attīrīt dzeramo ūdeni Dienvidamerikā, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki piedāvā elektroķīmiskās dezinfekcijas tehnoloģiju, kas ļauj efektīvi likvidēt mikrobioloģisko piesārņojumu. Kāda ir dzeramā ūdens situācija pasaulē un kā inženieri var palīdzēt, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedras asociētā profesore Linda Mežule un

  • Ledāji mainās, ledāji aizrauj. Stāsta pētnieks Kristaps Lamsters

    07/06/2021 Duración: 42min

    Klajā nākusi ģeologa Kristapa Lamstera grāmata par mūsdienu ledājiem, kas ir unikāls polārajai izpētei veltīts izdevums latviešu valodā. Ar ko ledāji aizrāvuši pašu autoru un kā tie mainījušies senatnē un mainās arī šodien, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta ģeologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Kristaps Lamsters. Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā apgādā izdota monogrāfija “Mūsdienu ledāji”. Grāmatas autors ir LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors, Dr.ģeol. Kristaps Lamsters, kurš kopā ar kolēģiem no 2014. gada īsteno ekspedīcijas uz mūsdienu ledājiem un veic to zinātniskus pētījumus. Monogrāfijā apskatīti mūsdienu ledāju attīstības, izplatības un dinamikas nozīmīgākie aspekti. Detalizēti raksturoti polārie reģioni – Arktika un Antarktika, kur atrodas vienīgie mūsdienu ledus vairogi, kā arī apskatīti galvenie mūsdienu ledāju izplatības reģioni pasaulē. Atsevišķa sadaļa veltīta arī ledus veidojumiem un ledājiem ārpus Zemes.  Okeāna dzīļu pētniecība Dziļums,

  • Pētniece: Gaisa kvalitāte skolā var ietekmēt iespējas iegūt labāk apmaksātu darbu nākotnē

    03/06/2021 Duración: 40min

    Svaigs gaiss telpās un energoefektivitāte vienlaikus. Ne reti ēku īpašnieki vai apsaimniekotāji izvēlas par labu vienai vai otrai, jo abas komponentes apvienot dažkārt šķiet teju neiespējami. Pētījums parāda, ka gaisa kvalitāte Latvijas skolās nav pietiekama. Labi nopakotās siltinātās ēkas patiešām rada mazākus siltuma zudumus, ietaupot energoresursus un līdzekļus, ko tērējam par apkuri, bet, kur šajā visā procesā paliek gaisa kvalitāte? Jāņem vērā, ka tā ietekmē mūsu ikdienu ne mazāk kā klimats telpā. Par to tapusi disertācija, kurā izstrādāti vairāki scenāriji. Raidījumā Zināmais nezināmajā ar pētījumu iepazīstina tā autore - Rīgas Tehniskās Universitātes Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece Līva Asere. "Veidojot energoefektīvas izglītības iestādes un citas ēkas, mēs esam panākuši, ka telpa ir hermētiskāka, bet cilvēki telpā arvien ir daudz, viņi izelpo ogļskābo gāzi, CO2 rādītājs aug, ja neventilē, paliek arvien grūtāk koncentrēties,"

  • Pētniece: Vīrusu pasauli savā daudzveidībā nepārspēj nekas

    02/06/2021 Duración: 42min

    Vienlaikus sīki un tomēr vareni - vīrusi uz šīs planētas ir daudzskaitlīgāki par cilvēkiem un bijuši te jau krietni senāk par mums. Tāpēc jāteic - kā organisms vīruss ir vērā ņemams, neskatoties uz savu primitīvo uzbūvi. Kas tad īsti ir vīrusi, kā tie vairojas, veido mutācijas un kāpēc tie ne vienmēr ir sliktie slimību izraisītāji, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro bioloģijas zinātņu doktore Baiba Niedre-Otomere. Pētniece arī savā "Facebook.com" profilā interesanti stāsta par vīrusiem. Vakcības pret vīrusu izraisītām saslimšanām Vīrusu izraisītas saslimšanas cilvēkiem nav nekas svešs, un arī vakcīnas pret tām jau radītas sen. Laika gaitā gan mainījušies principi vakcīnu izstrādē, un pret kādu saslimšanu tā arī nav izdevies vakcīnu radīt. Kāpēc tā un kas būtu jāzina par pašlaik tik aktuālo Covid-19 vakcīnu mehānismu, skaidro profesors Kaspars Tārs. Lai radītu vakcīnu, nepieciešams tuvāk izpētīt infekciju izraisošo organismu, un šāda izpēte sākusies jau pirms vairākiem gadsimtiem. Tā bijusi aktuāla arī

  • Monogrāfija sniedz ieskatu sociālās dzīves aspektos Pirmā pasaules kara laikā Latvijā

    01/06/2021 Duración: 43min

    Klajā nākusi apjomīga monogrāfija, kas veltīta Pirmā pasaules kara notikumiem Latvijā. Šī grāmata ne tikai min vispārzināmus faktus par karu, bet sniedz unikālu ieskatu sociālās dzīves aspektos šajā periodā. Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar vēsturnieku Ēriku Jēkabsonu. Vēsture nav tikai sausi fakti, skaitļi, hronoloģiskā virknē rindoti notikumi - tā ir sadzīve, kultūra, sabiedrība un sociālā sistēma, kuru ne vienmēr detalizēti apraksta vēstures grāmatās. Taču nule iznākusī grāmata par Latviju laika posmā no 1914.-1920. gadam stāsta tieši šo, mazāk zināmo, taču ne mazāk interesanto un būtisko vēsturi. Latvijas vēstures institūtā, profesora Dr. hist. Ērika Jēkabsona vadībā iznākusi jauna autoru kolektīva grāmata “Karš un sabiedrība Latvijā 1914–1920”. Šī monogrāfija ir pirmais mēģinājums Latvijas historiogrāfijā apkopojoši analizēt Pirmā pasaules kara un Neatkarības kara ietekmi uz sabiedrību. Kā karš iespaido sabiedrības ikdienu? Kādas ir kara izraisītās krīzes izpausmes? Pārtikas trūkums, slimības,

  • Cik "zaļas" ir partiju programmas gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām?

    31/05/2021 Duración: 45min

    Šo sestdien, 5.jūnijā, visā Latvijā, izņemot Rīgu, iedzīvotāji aicināti vēlēt pašvaldību. Katram iedzīvotājam ir savi apsvērumi par labu vienam vai otram politiskam spēkam, taču viena no jomām, ko jau vairākus gadus pirms vēlēšanām analizē vadošās vides organizācijas Latvijā, ir vides jautājumi.  Skaidrs, ka vairumam Latvijas iedzīvotāju ir būtiski dzīvot zaļā, veselīgā un drošā vidē, taču cik būtiski tas ir pašām partijām? Ko sola partijas un kāda ir partiju izpratne par vietējām vides problēmām, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis, biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs, Latvijas Universitātes pētnieks Jānis Brizga un Latvijas Dabas fonda  padomes locekle Lelde Eņģele. Pētījums: Zaļās investīcijas rada ieguvumus gan ekonomikai Šī gada pavasarī klajā nācis Starptautiskā Valūtas fonda ziņojums, kurā neapgāžami pierādīts - zaļās investīcijas rada ieguvumus gan ekonomikai, gan planētai. Īpaši uzsvērta šādu investīciju nozīme iekšzemes kopprodukta pieaugumā. Kād

  • Zaļā ķīmija ienāk kosmētikas nozarē

    27/05/2021 Duración: 44min

    Pieaugot zināšanām par cilvēka ietekmi uz vidi un paša veselību, pieaudzis arī patērētāju pieprasījums pēc produktiem, kuri rada mazākus veselības riskus un vienlaikus arī mazāku slodzi videi. Uz šo pieprasījumu reaģē arī skaistumkopšanas nozare, kas savulaik ir intensīvi izmantojusi naftasproduktus un radījusi dažādus videi nedraudzīgus savienojumus. Kā nozare mainās, kā zinātnieki atrod jaunas izejvielas un formulas skaistumkopšanas produktu radīšanā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro "L'Oréal Baltic" zinātnisko projektu vadītāja Ilze Dimanta un uzņēmuma "Madara Cosmetics" padomes priekšsēdētāja un Latvijas Universitātes pētniece Anna Ramata-Stunda. Saules labvēlīgā un arī kaitīgā ietekme Sauli varētu pielīdzināt medikamentam, pareizās devās lietots tas rada vajadzīgo pozitīvo efektu, bet, ja to pārdozē, problēmas ādai rodas gan virspusēji, gan dziļāk - šūnu līmenī. Kā gūt no saules tikai to labāko un kā sevi laikus pasargāt no nevēlamām ietekmēm? Saule un saules gaisma tiek uzskatīta par veselības a

  • Austrumu un Rietumu kultūrattiecības un valodu atšķirības

    26/05/2021 Duración: 42min

    Austrumu un Rietumvalstu kultūru atšķirības var likties kā teju nepārvarama plaisa, taču tā nebūt nav. Apgūstot vienas un otras kultūras paražas, valodas, sadzīves nerakstītos likumus un paradumus, mēs bruģējam ceļu uz sadarbību, kas ir cilvēces veiksmīgās evolūcijas pamatā. Kā valoda un zināšanas par citu, pavisam atšķirīgu vidi, ļauj iejusties eiropietim austrumu pasaulē, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj arābistikas eksperte, arābu valodas docētāja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē Ingrīda Kleinhofa un šīs pašas fakultātes vadošais pētnieks, vēsturnieks un starpkultūru sakaru eksperts profesors Kaspars Kļaviņš. Skaņas veidošanās anatomija Specifiskas skaņas sastopamas ikvienā valodā un nereti tās kļūst par klupšanas akmeni valodu apgūstot, un tās arī atmasko, ja konkrētā valoda cilvēkam nav dzimtā. Vai dažādās skaņas nozīmē arī to, ka cilvēki pašu skaņu veido anatomiski atšķirīgi. Kaut kur degunā, kaut kur rīklē, tuvu pie lūpām - šādus apzīmējumus visticamāk daudzi būs lietojuši, ra

  • Labas manieres, esot dabā, jeb kā atpūsties dabā videi draudzīgi

    25/05/2021 Duración: 47min

    Pandēmijas ierobežojumu dēļ jau vairāk nekā gadu cilvēki meklē izklaides ārpus telpām un dabas takas, parki, meži, pastaigas gar ūdeņiem ir īpaši vilinoša nodarbe pavasara brīvdienās. Taču arī te, tāpat kā kinoteātri, koncertzālē vai atrakciju parkā, kurus šobrīd nevaram apmeklēt, ir uzvedības normas, kas jāievēro. Pēdējā gada laikā pieaudzis dabas taku un citu dažādu brīvdabas vietu apmeklētāju skaits. Ko tas nodara dabai, īpaši pavasarī, kad ir ligzdošanas laiks un dzīvniekiem jāaprūpē mazuļi, kā uzvesties dabā, lai neradītu traucējumu un lieku slodzi tai jeb kā atpūsties dabā videi draudzīgi, raidījumā Zināmais nezināmajā iesaka Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas Administratīvās daļas vadītājs Artūrs Jansons, Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs, ornitologs Viesturs Ķerus un Pasaules Dabas fonda vadītājs Jānis Rozītis. "Cilvēku skaits, kas dodas gan uz dabas takām, gan vienkārši mežā, ir pieaudzis. Tradicionālajos objektos cilvēku daudzums ir tā pieaudzis, ka, meklējot v

  • Pētnieks Andris Andrušaitis saņēmis prestižo Baltijas Jūras fonda balvu

    24/05/2021 Duración: 50min

    Baltijas jūra ir ne tikai mūsu dabas bagātība vārdos, tā arī mūsu atbildība darbos. Viens no darbiem, ko varam darīt, ir pētīt jūru un šajos pētījumos arī balstīt mūsu saimniekošanu un dzīvi jūras krastos. Latviešu hidrobiologs Andris Andrušaitis saņēmis Baltijas Jūras fonda balvu par ieguldījumu Baltijas jūras pētniecībā. Šādu apbalvojumu ieguvusi arī Somijas zinātniece Kaisa Kononena, ar kuru kopā strādājis Andrušaitis. Abi zinātnieki apbalvojumu saņēmuši par plaša, starptautiska projekta – Baltijas jūras izpētes programmas izveidošanu un uzturēšanu jau vairāk nekā 15 gadus. Šī projekta mērķis ir apvienot, atbalstīt un koordinēt Baltijas jūras valstu jūras pētniecības darbu. Ar pētnieku Andri Andrušaiti tiekamies raidījumā Zināmais nezināmajā. Dārgumi jūras dzelmē Baltijas jūras ūdens temperatūra, tumšā dzelme un nelielā sāls koncentrācija ir ideāli konservanti koka kuģu vrakiem, tā, runājot par zem ūdens esošām kultūrvēstures vērtībām, atzīst ahheologs Jānis Meinerts. Konkrētu skaitu ar Baltijas jūras

  • Tiešraidēs putnu dzīvi var vērot jau 10 gadus

    20/05/2021 Duración: 46min

    Latvijas Dabas fonda uzstādītās putnu tiešraides kameras zina ikviens Latvijas iedzīvotājs, kuru aizrauj dabā notiekošais. Interesi par iespēju sekot putnu dzīvei tiešsaistē jau pauž arī skatītāji citviet pasaulē un savos pirmajos 10 gados ir iegūta ne tikai sabiedrības uzmanība un interese, bet arī daudz vērtīga pašiem ornitologiem. Par unikālo iespēju sekot putnu dzīvei raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar Latvijas dabas fonda pārstāvi ornitologu Jāni Ķuzi. Jaunu putnu sugu novērojumi Latvijā Lai konstatētu retumus, ir jāpazīst parastie putni, saka putnu vērotājs Māris Jaunzemis, kura kontā ir divas jaunas putnu sugas, kuras viņš ir atklājis Latvijā. Tā ir Kaspijas kaija 2001.gadā un ūdeņu čipste 2004. gadā. Viņš stāsta par jaunu putnu sugu novērošanu un ienākšanu Latvijas teritorijā. Katru gadu Latvijā var novērot kādu jaunu putnu sugu, vai tā te būs uz palikšanu, vai tik kāds iemaldījies īpatnis garāmskrejot, to uzreiz ir grūti pateikt, bet kā pamanīt to jauno, to citādo? Māris savu putnu saraks sa

  • Grunts piesārņojums: pētnieki neiesaka ēst ap gudrona dīķiem vāktas sēnes

    19/05/2021 Duración: 42min

    Cilvēka rīcība vienmēr atstās pēdas vidē, pat, ja tās garāmgājējam nav saskatāmas un atrodas dziļi zemē. Latvijas Universitātes (LU) pētnieki izstrādājuši inovatīvu metodi, ar kuras palīdzību noteikt piesārņojumu gruntī, pētījumi notikuši Inčukalna sērskābā gudrona dīķu apkaimē. Plašāk stāsta Latvijas Universitātes pētnieki Kristaps Lamsters, Jānis Karušs un Dmitrijs Poršonovs. Grunts piesārņojums reizēm ir gan saskatāms, gan sajūtams, piemēram, Inčukalna gudrona dīķos ir monitoringa urbumi, pie kuriem ir jūtams naftas produktu aromāts. Ir diezgan daudz piesārņotu vietu, kuras var iepazīst Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā ievietotā kartē un sarakstā. Kopumā šādu vietu ir ap 3000. "Grunts piesārņojuma reizēm ir vairāk, nekā mums liekas, ka tas ir," skaidro Jānis Karušs. Pētnieki arī satikuši sēņotājus daudz Inčukalna gudrona dīķu apkārtnē, cilvēki vāc sēnes un pat  nenojauš, ka zemē ir piesārņojums un ir arī sēnēs, ko lasa, tas ir. "Lielākā bīstamība, ka vieta ir piesārņota, b

  • Kāpēc vienam salst, bet citam ir karsti jeb termoregulācijas procesi cilvēka ķermenī

    18/05/2021 Duración: 51min

    Kādam vienmēr salst, bet citam vienmēr ir karsti, neatkarīgi no laika apstākļiem. Cilvēka termoregulācija cenšas uzturēt optimālu temperatūru, lai nodrošinātu  dažādus procesus mūsu ķermenī, taču vienlaikus tā ir tik dažāda un apstākļi, kuros mums jāizdzīvo uz šīs planētas, arī ikdienas liek mūsu termoregulācijas sistēmai strādā uz pinu jaudu. Kā norit termoregulācijas procesi cilvēka ķermenī dažādos apstākļos un ārējās vides ietekmē, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes asociētā profesore maģistra studiju programmas "Sporta zinātne" direktore Līga Plakane. "Mēs sakām, ka cilvēks ir homeoterms dzīvnieks, kas nozīmē, ka mēs cenšamies uzturēt stabilu iekšējās vides temperatūru, tajā pašā laikā mēs esam izcilākie no dzīvniekiem ar to, ka esam endotermi dzīvnieki, ka mēs spējam mainīt efektīvi siltuma produkcijas intensitāti. Tas mūs ievērojami atšķir no citiem dzīvniekiem. Tas nozīmē, ka cilvēks ir veiksmīgākais dabas veidojums adaptācijas ziņā," skaidro Līga Plakane. Aukstasiņu dzīvnie

  • Aizvien jauni atklājumi cilvēku tuvina mērķim spert pirmos soļus uz Sarkanās planētas

    17/05/2021 Duración: 48min

    Kosmosa jomā šobrīd neapšaubāmi savu zvaigžņu stundu piedzīvo Zemei tuvāk esošā planēta Marss. Aizvien jauni pētījumi atklāt pārsteidzošus faktus par šīs planētas vēsturi un apstākļiem šobrīd, bet jaunas misijas gatavo ceļu cilvēka pirmajiem soļiem uz Marsa. Ko jaunu esam uzzinājuši un cik ilgi vēl atlicis, lai varētu spert Nila Armstronga vārdiem sakot "mazos soļus cilvēkam, bet lielos lēcienus cilvēcei" arī uz Marsa, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro astronomijas entuziasti un IT speciālisti Ints Ķešāns un Raitis Misa. Ektrēmie klimatiskie apstākļi Zemes vēsturē Klimata pārmaiņas un globālā sasilšana cilvēka rīcības rezultātā ir labi zināmi jēdizeni mūsdienās. Vēsturiski gan daudzi procesi mēdz atkārtoties un izskatās, ka ekstrēmi klimatiskie apstākļi Zemes vēsturē jau ir piedzīvoti. Ko par tiem zinām un kā pašreizējais klimats izskatās uz agrāko ekstrēmo fona? Varētu teikt, ka pats Zemes veidošanās process ir bijis viens liels klimatiskais ekstrēms. Brīdī, kad Zemes priekštece senatnē sadūrusies ar

  • Valdis Segliņš iepazīstina ar pētījumu par senajām likumu normām Divupē

    13/05/2021 Duración: 44min

    Gandrīz 4000 gadu senā pagātnē starp Tigras un Eifratas upi attīstījās valsts, kuras liecības arvien ir izpētītas pavisam nedaudz. Senā Divupe atstājusi bagātību mantojumu, turklāt šīs valsts tiesību akti ir pieejami tulkot un iepazīt arī mūsdienu cilvēkam. Klajā nākusi Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā apgādā sagatavotā profesora Valda Segliņa zinātniskā monogrāfija "Senākie likumu krājumi ķīļrakstos no Urūkagina līdz Hammurapi". Monogrāfija veltīta Senajā Divupē uzkrātajām likumu normu veidošanas zināšanām un pieredzei to piemērošanā, kas ļauj šajā senajā civilizācijā detalizēti izsekot seno paražu un tradīciju, arī reliģisko normu pārtapšanai par likumiem un tālāk par likumu krājumiem. Likumu krājumi ir spēcīgs instruments valdnieku varas un valstu nostiprināšanā, virzoties uz konsolidāciju trīsvienībā Viena valsts viens valdnieks viens likums. Raidījumā Zināmais nezināmajā ar pētījumu iepazīstina tā autors, Latvijas Universitātes prorektors Valdis Segliņš. Eksperimentālās arheoloģijas praktiskās

página 1 de 25