Sinopsis

Populrzintnisks radiournls, kas aptver dadas zintnes nozares, izzina dabu, ekoloiju, eogrfiju, ornitoloiju, zooloiju, astronomiju, arheoloiju, vsturi, ielkojas zintnes un tehnikas sasniegumos, izcilu personbu dzv un darbb. paa uzmanba veltta latvieu zintnieku sasniegumiem pasaul un Latvij.aj informatvi izgltojoaj programm paredztas regulras rubrikas, piemram, interesanto un aktulo faktu mintes, Dienas jautjums klaustjiem, Ikona jeb ss ieskats kdas pardbas vai lietas izcelsm un vstur, k ar ststjums par noslpumainm un maz izzintm norism dab.Katr raidjum kop ar ptniekiem iztirzjam galveno tematu, uz sadarbbu aicinot ar savus klaustjus, vai k citdi uzklausot cilvku viedokus un jautjumus.

Episodios

  • Latvijas vēstures strīdīgie jautājumi: Vācbaltieši un latviešu vēsturiskā atmiņa

    Latvijas vēstures strīdīgie jautājumi: Vācbaltieši un latviešu vēsturiskā atmiņa

    19/11/2020 Duración: 42min

    Viena no tēmām, par kuru Latvijas vēsturē trūkst godīgas sarunas, ir stāsts par vācbaltiešiem un to, kāpēc viņi lielā mērā ir tikuši izslēgti no latviešu vēsturiskās atmiņas. Vēlme šo nosacīto tukšumu aizpildīt bijusi arī viena no tikko iznākušās grāmatas “Latvieši, vācbaltieši un Krievija. Polemiska saruna” autoru motivācijām. Par mītiem saistībā ar vācbaltiešiem saruna raidījumā Zināmais nezināmajā. Kāpēc aizvien tik maz runājam par vācbaltiešiem. Kāpēc viņi lielākoties tiek asociēti ar ļaunajiem baroniem un kāpēc līdz pat 1940. gadam latviešu par savu galveno draudu uzskatīja Vāciju nevis Krieviju, vērtē vēsturnieks Gints Apals, kurš ir arī viens no grāmatas “Latvieši, vācbaltieši un Krievija. Polemiska saruna” autoriem. Izdevniecība "Aminori" ir uzsākusi izdot populārzinātnisku grāmatu sēriju "Latvijas vēstures mīti un versijas", kas tapusi kā žurnālista Māra Zandera polemiskas sarunas ar profesionāliem vēsturniekiem par Latvijas vēsturē strīdīgām un maz cilātām tēmām. Vēstures zinātņu doktora, diplomāt

  • Speciāliste: Imunitāti par daudz stiprināt nevar. Nav jēdziena - pārāk stipra imunitāte

    Speciāliste: Imunitāti par daudz stiprināt nevar. Nav jēdziena - pārāk stipra imunitāte

    17/11/2020 Duración: 43min

    Rudens un ziemas sezonā, kā jo sevišķi Covid-19 pandēmijas laikā jautājums par to, vai un kā stiprināt imunitāti, lai pretotos šim un citiem vīrusiem, kļūst aizvien aktuālāks. Vai un kā vajadzētu imunitāti stiprināt un kādos gadījumos spēcīga imunitāte ir drīzāk drauds, ne palīgs? Netrūkst arī dažādu mītu par to, kas un kā būtu jādara, lai nesaslimtu. Kāds ir, ja tā var teikt, imunitātes CV, skaidro Rīgas Stradiņa Universitātes asociētā profesore Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras docētāja Inese Mihailova. "Imunitāti par daudz stiprināt nevar. Ja imunitāte ir pārāk vāja, tas ir imūndeficīts. Šādā situācijā cilvēks biežāk slimo ar infekcijām. Piemēram, iesnas, kakla sāpes var būt četras reizes gadā," skaidro Inese Mihailova. "Tāda jēdziena - pārmērīgi stipra imunitāte - praktiski nav. Runā par slimībām par nepareizu imūnās sistēmas regulāciju." Runājot par Covid infekciju, profesore norāda, ka neskatoties uz to, ka bērniem ir relatīvi sliktāka imunitāte, viņi neslimo ar šo infekciju, bet saslimst gad

  • Kā Covid-19 slimības gaitu ietekmē liekais svars, etniskā piederība un dzimums?

    Kā Covid-19 slimības gaitu ietekmē liekais svars, etniskā piederība un dzimums?

    16/11/2020 Duración: 41min

    Raidījumā Zināmais nezināmajā stāstām par dažiem Latvijas zinātnieku pētījumiem, kam pievērsties mudinājusi Covid-19 pandēmija. Vai un kāda ir liekā svara saistība ar Covid-19? Un vai vīrusa izplatību un saslimšanu ietekmē citi faktori, piemēram, etniskā piederība un dzimums? Vai ir pamats domāt, ka cilvēki, piemēram, cilvēki Latvijā ar Covid-19 slimo citādi nekā Ķīnā. Vismaz daļa atbilžu ir Latvijas Universitātes asociētajam profesoram Indriķim Kramam, kurš pavisam nesen par šo tēmu arī publicējis pētījumu. Latvijas zinātnieki izstrādājuši uzkopšanas robotu Ar datorredzi apveltīts  agregāts spēs ieraudzīt  durvis, to rokturus, logus un citas vertikālas virsmas un  tās dezinficēt – tā izskatīsies jaunais uzkopšanas robots, kuru ir izstrādājuši mūsu zinātnieki. Stāsta Rēzeknes Tehnoloģu akadēmijas profesors, Metālapstrādes un mehatronikas pētnieciskā  centra  direktors Andris Martinovs un  Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes dekāns, profesors Agris Ņikitenko.

  • Speciāliste: Datorspēļu izmantošana empātijas veicināšanai ir labs atklājums un prakse

    Speciāliste: Datorspēļu izmantošana empātijas veicināšanai ir labs atklājums un prakse

    12/11/2020 Duración: 41min

    Viens no vardarbības cēloņiem var būt empātijas trūkums. Mūsdienās gana bieži datorspēles un viedierīču lietošana tiek raksturotas kā tādas, kas var traucēt bērnu attīstību un arī pieaugušo pasaulē bieži dzirdam, ka visa tā ir krietni par daudz. Tomēr, kā izrādās, šādas spēles var arī pozitīvi ietekmēt smadzeņu attīstību un attīstīt empātiju. Kā veidojas empātija un kāda ir tās saistība ar agresiju un tieksmi pret vardarbību, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro attīstības psiholoģijas speciāliste, Latvijas Universitātes asociētā profesore Anika Miltuze. "No cilvēka empātijas ir atkarīgs, vai konkrētā situācijā viņš palīdzēs citiem cilvēkiem, vai nē," skaidro Anika Miltuze. "Ir daudz pētījumu, kas parāda, ka empātija ir cieši saistīta ar agresiju. Jo cilvēks ir empātiskāks, jo viņam būs mazāk agresīva uzvedība. Ja es sāpinu kādu un daru kādam pāri, un redzu, ka šis cilvēks cieš, jo esmu empātiskāks, jo tas mudinās nedarīt nākamreiz pāri vai izlabot pāridarījumu.  Empātijas trūkums pētījumos daudz saistā

  • Nākotnes izaicinājumi apģērbu ražošanas industrijā, lai nozare kļūtu zaļāka

    Nākotnes izaicinājumi apģērbu ražošanas industrijā, lai nozare kļūtu "zaļāka"

    11/11/2020 Duración: 42min

    Apģērbu ražošana atstāj būtisku ietekmi uz vidi, sākot no dažādu šķiedru ražošanas līdz cilvēku paradumiem un industrijas biznesa mērķiem, kas ļāvuši attīstīties ātrās modes konceptam. Tekstilražošanas industrija šobrīd rada lielāku piesārņojumu pasaulē, nekā aviācija un kuģniecība. Kā būt jāmainās tekstila ražošanai un kāds apģērbs nākotnē varētu būt "viszaļākais", raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Pasaules dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis un Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina un tehnoloģiju institūta zinātniskā asistente Linda Austra Ārende. Lagūnu pētniecība Latvijā Lagūnas ir seklas iesāļas ūdens tilpnes jūras malās, kas no jūras ir atdalītas ar smilšu vai akmens joslu, bet ne visas jūras krastā redzamās peļķes var par tādām uzskatīt, skaidro pētnieki. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas pētniece Linda Dobkeviča kopā ar kolēģiem šajā vasarā sāka īstenot projektu „Lagūnu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums”. Rezultāti būs zināmi nākamā gad

  • Rīgas Tehniskās universitātes Gada zinātnieks - Māris Turks

    Rīgas Tehniskās universitātes Gada zinātnieks - Māris Turks

    10/11/2020 Duración: 41min

    Nesen par Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Gada zinātnieku 2020. gadā ir atzīts Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) dekāns profesors Māris Turks un tas nu ir svarīgs iemesls, lai aicinātu pētnieku arī mūsu studijā un runātu par pētījumiem, kas izpelnījušies šādu kolēģu novērtējumu. Veikts pētījums par ražošanas sektoru ietekmi uz notekūdeņu attīrīšanas procesu Apzināt potenciālos ražošanas sektorus, kas var ietekmēt notekūdeņu attīrīšanas procesus, kā arī meklēt risinājumus, lai šo ietekmi pēc iespējas mazinātu. Ar šādiem izvirzītiem mērķiem starptautiskā Baltijas jūras reģiona līmenī izgaismota problēma, proti, itin bieža situācija, kad notekūdeņu attīrīšanas iekārtām ir papildus slodzes attīrīt rūpnieciskos notekūdeņus. Projekta ietvaros situācija izpētīta Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Kaļiņingradā, un, projektu veidojot, jau bija aplēses par ražošanas nozarēm, kas varētu radīt ietekmi uz kopējo notekūdeņu sistēmu. Situāciju plašāk skaidro Rīgas Tehniskās universitāt

  • Paula Stradiņa balvu medicīnā saņēmis profesors Andris Jumtiņš. Izstāde Rokas nomazgāji?

    Paula Stradiņa balvu medicīnā saņēmis profesors Andris Jumtiņš. Izstāde "Rokas nomazgāji?"

    09/11/2020 Duración: 41min

    Profesors Andris Jumtiņš nule kā saņēmis Paula Stradiņa balvu par izcilu ieguldījumu ortopēdijā. Tas mudināna arī mūs pievērsties pētījumiem ortopēdijā un skaidrot, kas ir tie jautājumi, uz kuriem zinātnei šajā jomā aizvien nav atbilžu. "Tas ir ļoti augsts novērtējums manam darbam. Tas ir augstākais apbalvojums ķirurģijā Latvijā," atzīst Andri Jumtiņš. "Pauls Stradiņš teicis, ka medicīna ir arods, zinātne un māksla. Ceru, ka man ir izdevies katrā no šiem punktiem iedot kaut mazumiņu." “Rokas nomazgāji?” izstāde atgādina - rokas mazgāt vajag “Rokas nomazgāji?” - tas ir jautājums, ko Covid-19 pandēmijas laikā cilvēki noteikti būs sākuši cits citam uzdot aizvien vairāk. Taču ar šādu pašu nosaukumu interesentus aicina arī izstāde Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā. Tā iepazīstina ne tikai ar pašreizējās globālās situācijas saistību ar roku mazgāšanu, bet arī higiēnas vispārīgo nozīmi, vēsturi un dažādu infekciju izplatīšanos. Nereti, pieminot vārdu “viduslaiki”, tiek runāts par netīrību, nemazgāšanos un

  • Ilgtspējīgas finanses jeb kad zaļās investīcijas var kļūt pamatu peļņai

    Ilgtspējīgas finanses jeb kad zaļās investīcijas var kļūt pamatu peļņai

    29/10/2020 Duración: 44min

    Par vidi un dabu raidījumā Zināmais nezināmajā esam runājuši daudz, bieži nonākot pie secinājuma, ka nepieciešama kā valstu un iedzīvotāju, tā arī uzņēmēju labā griba un sapratne par to, cik nozīmīgi ir veikt dažādas pārmaiņas, lai saglabātu vidi arī nākamajām paaudzēm. Tomēr šodien aizvien skaļāk tiek runāts par to, ka zaļās izvēles var būt arī pamats un arguments peļņai. Par ilgtspējīgām finansēm stāsta vides eksperte Elīna Kolāte un "Swedbank" ieguldījumu pārvaldes vadītājs Pēteris Stepiņš. Uzņēmumam "Madara Cosmetics" ilgtspējas stratēģija līdzējusi kļūst par Baltijas biržas veiksminieku Akciju sabiedrība "Madara Cosmetics" ir uzņēmums, kas šobrīd darbojas visās Eiropas Savienības valstīs, bet pirms 14 gadiem darbu sāka ar mērķi izmantot kosmētikā ekoloģiski sertificētas izejvielas. Šobrīd videi draudzīgas izejvielas nav vienīgais, ar ko uzņēmums pazīstams, ja runājam par tā ilgtspēju. Par "Madara Cosmetics" labās prakses piemēru ilgtspējīgai attīstībai, kas būtiski arī investoru piesaistei, stāsta uzņē

  • Sergejs Kruks: Covid situācijas reprezentācija medijos ir ļoti vienveidīga.

    Sergejs Kruks: Covid situācijas reprezentācija medijos ir ļoti vienveidīga.

    28/10/2020 Duración: 44min

    Saistībā ar Covid-19 zinātnieki dažādās jomās veikuši pētījumus. Aicinājumam pētīt dažādus šī vīrusa aspektus atsaucās arī Latvijas zinātnieki. Kurš meklē vīrusa izcelsmes ceļu, kurš vakcīnu, bet līdzās dabas pētnieku veikumam Covid-19 izrādījies interesants pētījumu objekts arī sociālajās zinātnēs. Svarīgi ir arī skaidrot, kā vīrusa radītās izmaiņas ietekmē sabiedrību gan kā pilsoņu kopumu, gan indivīdus un mājsaimniecības. Pētījumi vēl turpinās, taču zinātnieku rīcībā jau ir pirmie dati par to, kādu psiholoģisko, sociālo un ekonomisko iespaidu uz cilvēkiem atstājusi pandēmija un tās ierobežojumi Latvijā. Ar pētījumu iepazīstina Rīgas Stradiņa Universitātes profesors un studiju programmas Komunikācijas kultūra un multimediji vadītājs Sergejs Kruks un šīs pašas augstskolas Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras docētāja Elīna Akmane. Sergejs Kruks norāda, ka Covid situācijas reprezentācija medijos ir ļoti vienveidīga. "Diemžēl arī starp sabiedriskajiem medijiem un jauns.lv lielas atšķirības nav. Lie

  • Ēšanas traucējumi - kā un kāpēc tie rodas?

    Ēšanas traucējumi - kā un kāpēc tie rodas?

    27/10/2020 Duración: 41min

    Ēšanas traucējumi. Kurā brīdī rūpīga diētas ieturēšana kļūst jau bīstama, kā un kāpēc rodas ēšanas traucējumi un kāpēc vairs nevaram tik vienkārši sev pateikt - lūdzu, ēd? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro ārste-psihoterapeite, pieaugušo un bērnu psihoanalītiķe Silvija Lejniece.

  • Spāņu gripa pirms simts gadiem un Covid-19 mūsdienas: cik līdzīgi ir abi vīrusi?

    Spāņu gripa pirms simts gadiem un Covid-19 mūsdienas: cik līdzīgi ir abi vīrusi?

    26/10/2020 Duración: 43min

    "Vīrusi nav radniecīgi. Līdz ar to salīdzināšana ir nosacīta," raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē  Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Kaspars Tārs, runājot par tendenci salīdzināt situāciju pirms simts gadiem, kad Eiropā plosījās Spāņu gripa, ar mūsdienām un Covid-19 izplatību. Bet tajā, kā norises uztver sabiedrība, gan var vilkt paralēles ar notiekošo pirms simts gadiem, uzskatā vēsturniece Inna Gīle. Viens no veidiem, kā censties izskaidrot nezināmo, ir salīdzināšana. Mūsdienu Covid realitātē, kad jautājumu aizvien ir vairāk, nekā atbilžu, iespējams, palīdz stāsts par citu epidēmiju, kas Eiropu skāra ļoti plaši pirms simts gadiem, proti, Spāņu gripu. Tiek veikti salīdzinājumi un izdarīti arī secinājumi. Taču cik līdzīgi šie ir abi vīrusi, vai salīdzinājumiem ir pamats un vai pēc Spāņu gripas scenārija varam prognozēt arī Covid-19 attīstību? Vai vēsture var atkārtoties, kā saka, pa apli, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē vēsturniece Inna Gīle un Latvijas Un

  • Kas ir izsoļu teorijas un kāpēc tās ir nozīmīgas šogad Nobela prēmijas saņemšanai?

    Kas ir izsoļu teorijas un kāpēc tās ir nozīmīgas šogad Nobela prēmijas saņemšanai?

    22/10/2020 Duración: 42min

    Noslēdzot sarunas par šī gada Nobela prēmiju saņēmējiem, raidījumā pievēršamies ekonomikai, kur prestižais apbalvojums ticis ASV Stenforda universitātes pētniekiem Polam Milgromam un Robertam Vilsonam par izsoļu teorijas pētījumiem. Kas ir izsoļu teorija un kāpēc šie pētījumi tik nozīmīgi, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektors Mārtiņš Danusēvičs.

  • Nobela miera prēmija šogad piešķirta ANO Pārtikas programmai

    Nobela miera prēmija šogad piešķirta ANO Pārtikas programmai

    21/10/2020 Duración: 43min

    2020.gadā Nobela Miera prēmija piešķirta Pasaules pārtikas programmai (WFP) par tās centieniem cīnīties ar badu un uzlabot apstākļus mieram konfliktu zonās. Kāda ir šī apbalvojuma nozīme? Kā vērtēt ANO Pārtikas programmas ieguldījumu bada mazināšanā un cik aktuāla ir pārtikas pieejamības problēma mūsdienās, analizē sociālantropoloģe, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes pētniece Agnese Cimdiņa. Pērn ANO Pasaules pārtikas programma palīdzēja teju 100 miljoniem cilvēku 88 valstīs un prognozes liecina, ka Covid-19 izraisītā pandēmija bada riskam pakļauto cilvēku skaitu tikai palielinās. "Darbs, ko dara šī Pasaules pārtikas programma ir ārkārtīgi sarežģīts un grūts. Tas faktiski ir nenovērtējams. Ar šīs programmas palīdzību ir izglābti miljoniem cilvēku un tas joprojām turpinās. Un diemžēl šāda programmā ir nepieciešama," vērtē Agnese Cimdiņa. Programma ir dibināts 1961.gadā ar mērķi veidot organizāciju, kas krīzes laikā var organizēt un koordinēt tūlītēju pārtikas palīdzību. "Daudziem arī

  • Klimata pārmaiņas rada klimata skumjas. Tās vairāk skar jauniešus

    Klimata pārmaiņas rada klimata skumjas. Tās vairāk skar jauniešus

    20/10/2020 Duración: 38min

      Par klimata pārmaiņām mūsdienās šaubās retais, arī raidījumā Zināmais nezināmajā daudz esam runājuši par sekām, ko tās rada. Taču tagad klimata krīzes kontekstā arvien biežāk runā arī par  tādu jēdzienu, kā klimata skumjas. Kā tās rodas un kāpēc tieši jaunieši ir tā sabiedrība daļa, kas ļaujas klimata skumjām, skaidro ārsts-psihoterapeits Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās klīnikas ārsts Artūrs Miksons un Latvijas Universitātes pētnieks Elgars Felcis.

  • Nobela prēmija medicīnā piešķirta par C hepatīta pētījumiem

    Nobela prēmija medicīnā piešķirta par C hepatīta pētījumiem

    19/10/2020 Duración: 41min

    Nobela prēmija medicīnā šogad piešķirta ASV virusologiem Hārvijam Alteram un Čārlzam Raisam, kā arī viņu britu kolēģim Maiklam Hotonam par viņu ieguldījumu C hepatīta pētniecībā. C hepatīts ir vīruss, par kuru, pateicoties šiem pētniekiem, mēs zinām gana daudz, lai ar to varētu sadzīvot un ārstēt. Ko šis atklājums nozīmē un kādas iespējas pavēra bīstamā vīrusa ārstniecībā, kopā ar pašmāju pētniekiem skaidrojam raidījumā Zināmais nezināmajā. Tāpat lūkojam, kāda šobrīd ir situācija ar C hepatīta izplatību un ārstēšanu Latvijā. Stāsta Latvijas Universitātes asociētā profesore un Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas (RAKUS) Latvijas Infektoloģijas centra Aknu slimību nodaļas vadītāja Ieva Tolmane un Rīgas Stradiņa Universitātes Infektoloģijas katedras docente, (RAKUS) stacionāra "Gaiļezers" ambulatorās nodaļas ārste-infektoloģe, hepatoloģe Sniedze Laivacuma. Arī ieskats vīrusu rašanās procesā Pirmais vīruss, ko pasaulē atklāja bija Tabakas mozaīkas vīruss,  to uzgāja uz tabakas augu lapām pagājušā gadsimta 30. ga

  • Nobela prēmija ķīmijā piešķirta par gēnu rediģēšanas tehnoloģiju

    Nobela prēmija ķīmijā piešķirta par gēnu rediģēšanas tehnoloģiju

    15/10/2020 Duración: 41min

    Turpināim iepazīstināt ar pētījumiem un zinātniekiem, kas pavisam nesen izpelnījušies Nobela komisijas augstāko novērtējumu un ieguvuši prestižo Nobela prēmiju. Tāpēc ķīmija un DNS pētījumi raidījuma Zināmais nezinamajā uzmanības lokā. Šogad Nobela prēmija ķīmijā piešķirta franču zinātniecei Emanuelai Šarpentjē un viņas kolēģei no ASV Dženiferai Dudnai par gēnu rediģēšanas tehnoloģiju, kas pazīstama kā "CRISPR-Cas9" jeb DNS "šķēres". Ko šis atklājums nozīmē, kāda ir bijusi tā nozīme zinātnes attīstībā un vai šīs "šķēres" izmanto arī Latvijā, skaidro Latvijas Biomedicīnas un studiju centra direktors, molekulārās bioloģijas profesors Latvijas Universitātē Jānis Kloviņš. Uz šī gada Nobela prēmiju ķīmijā attiecināmais atklājums bijis sens zinātnieku sapnis, un aizmetņi sapņa realizācijai veidojušies vēl pagājušā gadsimta 80. gados. Skaidrojam, kādos veidos vispār iespējams rediģēt organismu ģenētisko materiālu un vai pasaules zinātniskās norises atbalsojas arī Latvijas pētniecībā. Par genoma rediģēšanas iespējā

  • Jauniem medikamentiem jābūt drošiem un efektīviem. Tam nepieciešami klīniskie pētījumi

    Jauniem medikamentiem jābūt drošiem un efektīviem. Tam nepieciešami klīniskie pētījumi

    14/10/2020 Duración: 43min

    Lai jaunas zāles un citi medicīniskie ieradumi nonāktu pie pacientiem, nepieciešams garš un sarežģīts pētniecības ceļš. Viens no šī ceļa posmiem ir klīniskie pētījumi. Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidrojam, kā notiek klīniskie pētījumi Latvijā. Vai un kā cilvēki var tajos piedalīties un kāds no tiem ir labums, un kādi ir Latvijas pētnieku panākumi klīnisko pētījumu jomā, skaidro P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta direktors Latvijas Universitātes profesors Dainis Krieviņš un  P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja Rīgas Stradiņa universitātes profesore Guna Laganovska.  

  • Nobela prēmija fizikā 2020. gadā piešķirta par melno caurumu pētījumiem

    Nobela prēmija fizikā 2020. gadā piešķirta par melno caurumu pētījumiem

    13/10/2020 Duración: 44min

    Šī gada Nobela prēmija fizikā piešķirta zinātniekiem Rodžeram Penrouzam, Reinhardam Gencelam un Andreai Gezai par melno caurumu pētījumiem. Ko nozīmē šis atklājums? Vai apbalvojums ir pelnīts? Cik daudz zinām par melnajiem caurumiem un kāds no šīm zināšanām labums, diskutējam raidījumā Zināmais nezināmajā ar Latvijas fiziķiem: Latvijas Universitātes Fizikas, matemātiks un optometrijas fakultātes profesoriem Mārci Auziņu un Vjačeslavu Kaščejevu.

  • Vai uz Venēras ir dzīvība? Kad “Starship” dosies uz Marsu?

    Vai uz Venēras ir dzīvība? Kad “Starship” dosies uz Marsu?

    12/10/2020 Duración: 38min

    Cilvēku centieni atrast pierādījumus dzīvībai uz Marsa bijuši tik plaši, ka nereti jēdziens “marsieši” ir apzīmējis jebkādas iespējamās dzīvības formas kosmosā un ticis vērtēts kā sinonīms vārdam “citplanētieši”. Abi šie nosaukumi, protams, vairāk lietoti populārās kultūras kontekstā. Zinātnieku centieni rast pierādījumus dzīvībai ārpus Zemes ir bijuši daudz niansētāki. Taču nu liecības par dzīvību atrastas nevis uz Marsa, bet gan Venēras. Pavisam nesen pētnieku grupa, kas seko līdzi notiekošajam uz Venēras, paziņojusi, ka uz šīs planētas atrastas liecības par fosfīna klātbūtni. Tā ir gāze, kuru uz mūsu planētas ražo mikroorganismi. Vai tas varētu norādīt uz dzīvības klātbūtni arī uz Venēras, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un Biotehnoloģijas institūta vadošais pētnieks Jānis Liepiņš un Latvijas Universitātes Astronomikas institūta pētnieks Ilgonis Vilks. “Starship” raķete nākotnē varētu doties gan uz Mēnesi, gan Marsu Pirms dažiem mēnešiem astronomijas interesent

  • Diētu vēsture: kur cilvēki zināšanas par labāko ēšanas režīmu smēlās senatnē

    Diētu vēsture: kur cilvēki zināšanas par labāko ēšanas režīmu smēlās senatnē

    08/10/2020 Duración: 42min

    Mūsdienās netrūkst daudz un dažādu ieteikumu, kā pareizāk un veselīgāk ēst un kādas tik diētas būtu jāievēro, lai sasniegtu vēlamo mērķi - kāds nu kuram tas būtu. Taču kādas bija diētas agrāk? Kad cilvēki sāka pievērst uzmanību noteiktam ēšanas režīmam un kur viņi smēlās zināšanas, lai atrastu sev šķietami labāko ēšanas režīmu? Diētu vēsturei pievēršamies kopā ar Rīgas Stradiņa Universitātes asociēto profesori, Sporta un uztura katedras docētāju, dietoloģi Lailu Meiju un ārsti - psihoterapeiti, pieaugušo un bērnu psihoanalītiķi Silviju Lejnieci. Fizisko aktivitāšu pētījums četros Latvijas novados Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai aizvadītie mēneši un nedēļas saistīti ar būtiskiem jaunumiem pētniecībā. Iesaistoties Eiropas mēroga projektā par iedzīvotāju fiziskajām aktivitātēm un miega kvalitāti, gūti sākotnējie rezultāti, un tie ļauj izdarīt secinājumus, cik daudz kustamies, cik labi guļam un kā izskatāmies uz citu Eiropas valstu fona. Un vēl pavisam nesen durvis vēris Veselības aprūpes sportā izpētes

página 1 de 25

Informações: