Zinmais Nezinmaj

Raidījumā palūkojamies uz tām zinātnēm, kas vistiešāk skaidro cilvēku uzvedību. Ko 2021. gads nesis kognitīvās zinātnēs un sociālās psiholoģijas pētījumos? Ko esam uzzinājuši par telpas uztveri un politisko psiholoģiju? Atskatāmies uz aizvadīto gadu šajās zinātnēs, stāsta Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs un kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters un Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītājs, profesors Ivars Austers. Vēstures notikumu atspoguļojums raidījumā Vēsture, kultūras vēsture, kultūras mantojums - saistībā ar šiem jēdzieniem 2021. gads bijis bagāts, un tāds tas bijis arī raidījuma Zināmais nezināmajā sižetos. Tāpēc, kā jau gada noslēdzošajās dienās ierasts, teju kā ar otas triepienu ieskicēsim spilgtus notikumus mūsu stāstos.

Marsa izpēte, jauna ēra kosmosa tūrismā, citplanētu meklējumi un daudz citu negaidītu notikumu! 2021. gads ir bijis ļoti veiksmīgs kosmosa izpētē, jauni atklājumi bijuši arī fizikā un astronomijā, paplašinot mūsu zināšanas par Visumu. Aizvadīto gadu vērtē astronomijas entuziasts Raitis Misa, Tukuma ģimnāzijas fizikas skolotājs Valdis Zuters un Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks. Tehnoloģiju atklājumi astronomijā un fizikā 2021. gads apliecinājis cilvēku vēlmi pētīt planētas, lidot kosmosā ar privātām raķetēm un noskaidrot līdz šim neizskaidroto fundamentālajā fizikā. Tam sekojām līdzi arī raidījuma sižetos, un šajā reizē atminēsimies dažus no mirkļiem gan Latvijas, gan Visuma mērogā. Šī gada marta beigās stāstījām par Eiropas Kosmosa aģentūras uzsāktu projektu, lai mēģinātu konstatēt tumšās matērijas esamību Zemei tuvējā kosmiskajā telpā. Tumšā matērija pašlaik ir viens no aktuālākajiem jautājumiem astronomijā. Šajā starptautiskajā eksperimentā līdzās tādām kosmosa lielval

2021. gadu pasaule aizvadīja cīņā ar Covid-19 pandēmiju un ik pabrīdim noliekot malā citus samilzušus un būtiskus jautājumus, tostarp vides problēmas. Mežu ugunsgrēki un aizvien sarūkoši lietusmeži, klimata neizpildītie "mājasdarbi" un ES biotopu stāvoklis Latvijā, piemēslota Baltijas jūras piekraste un dārzos sirojoši lāči. Kas ir gada top notikumi dabā un vides aizsardzībā, vērtē Pasaules Dabas fonda priekšsēdētājs Uģis Rotbergs, Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns un Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme. Atskats uz dabas tematikai veltītajiem sižetiem raidījumā Ja par atskaiti ņemam kalendāro gadu, tad putnu gads parastam dabas vērotājam nevis sākas, bet šādā sniegotā laikā turpinās ar barotavu ierīkošanu un skatot, kādi spārnoti viesi nāks mieloties pie cilvēka uzklātā galda. Tāpēc kā viena no šī gada pozitīvajām ziņām ir dati par putnu vērotāju aktivitāti, kad cilvēki tika aicināti piedalīties akcijā „Ziņo par putniem dārzā”. Latvijas ornitoloģijas biedrībā tika saņemti

Patverties no pandēmijas radītajām skumjām metaversā, sarunāties pa telefonu ar čatbotu, norēķināties kriptovalūtā un beidzot ikdienā lietot kvadrātkodu - šie un citi tehnoloģiju apsvērumi ir jau mainījuši mūsu ikdienu un solās to darīt arvien vairāk arī nākotnē, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē tehnoloģiju speciālists, "Itero" pārstāvis Reinis Zitmanis un  portāla "uzladets.lv" redaktors Kārlis Mendziņš. "Papildinātā realitāte būs mums visapkārt, caur mūsu brillēm, caur viedtālruņu ekrāniem. Mēs raugoties uz mūsu ierasto vidi, uz ielām, uz veikaliem, uz cilvēkiem mēs saņemsim mazliet vairāk informācijas. Mēs uzreiz redzēsim, vai mums bultiņa rāda, ka tanī veikalā kādu prece, ko esam sen sameklējuši. Tās lietas būs ērtas, un tu pat neaizdomāsies, ka tas ir metaverss," vērtē Reinis Zitmanis. VIņš arī norāda, ka būs salīdzinoši liela daļa no mums, kas strādās virtuālā vidē. Darba vietas, darba process, ja neskaita īsto ražošanu un arī īstā ražošana bieži vien tiks vadīta caur papildinātās realitātes brillē

Labdarības akcija "Dod pieci!" šogad uzmanību pievērš vides pieejamībai cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tā ir aktuāla problēma šodien, taču kādu nākotni iezīmē tehnoloģiju un zinātnes attīstība. Vai neiroprotezēšana, jaunu materiālu un robitizētu tehnoloģiju pielietošana nākotnē ļaus uz visiem laikiem aizmirst ierobežojumus, kurus arvien mūsdienās izjūt cilvēki ar kustību traucējumiem, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Rehabliitācijas fakultātes studiju programmas Ortozēšana, protezēšana vadītājs, rehabilitācijas centra  "Vaivari" Ortozēšanas, protezēšanas centra vadītājs Ēriks Šveide. Tehnisko palīglīdzekļu attīstība starpkaru laikā Senā Latvijas Sarkanā Krusta žurnālā var atrast datus par to, cik pagājušā gadsimta 20. gados tika izgatavotas un invalīdiem izsniegtas kāju un roku protēzes, kruķi, darba stutkājas, ratiņi - pašbraucēji un vēl citi ortopēdiskie palīglīdzekļi. Kur un kā tie tika izgatavoti un kad sāka izgatavot pirmās protēzes, stāsta Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzeja pētniecības n

Medus jau tūkstošiem gadus ir zināms kā lielisks enerģijas ieguves veids un īpaši vērtīgs produkts, kura ieguve ir no paaudzes paaudzē mantota prasme. Mūsdienās tas ir viens no visvairāk viltotajiem pārtikas produktiem veikalu plauktos, tāpēc darba pilnas rokas ir tiem, kas seko līdzi medus izcelsmei un kvalitātei. Kā nosaka medus autentiskumu, izcelsmi un kvalitāti un ar ko atšķiras viltots medus no lauku vai pilsētas stropos iegūtā medus, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes Analītiskās ķīmijas katedras zinātniskais asistents Krišs Dāvids Labsvārds un biškopis Valdis Janovs. "Latvijā nav izplatīti medus paraugi, kam būtu pārsniegtas pieļaujamās kaitīgo vielu normas. Bet ir gadījumi, kad ir piesārņojums no pesticīdiem. Latvijas medum šādi gadījumi ir reti, bet ārzemēs, trešās pasaules valstīs, kur ir vāji regulēti noteikumi par pesticīdu izmantošanu, bieži saskaras ar šādu problēmu, ar veselībai kaitīgām koncentrācijām," par medu stāsta Krišs Dāvids Labsvārds. Viņ

Gada tumšākais laiks mums atgādina, cik atkarīgi esam no mākslīgā apgaismojuma. Petroleja, gāzes lampas un visbeidzot elektriskās spuldzes – 19. gadsimta otrajā pusē Rīga piedzīvo pārmaiņas – tā kļūst drošāka, gaišāka un mūsdienīgāka. Kā rīdzinieku mājokļos ienāca spuldzes, lampas un lustras, kā elektrības ienākšana cilvēka dzīvē mainīja mūsu paradumus un kā pirms simts un vairāk gadiem apgaismoja Rīgas ielas, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs. Elektrība pilsētu ielu apgaismošanā un arī pilsētnieku mājokļos parādās 19. gadsimta beigās. "Izgaismot ielas un priekšpilsētas Rīgā sāka drošības apsvērumu dēļ," stāsta Mārtiņš Mintaurs. Ielu apgaismojums sākumā balstījās lielā mērā uz petroleju ārpus pilsētas centra, jo tehnoloģija bija vienkāršākā un lētāka, un gāzi - pilsētas centrā. Ir saglabājušies pilsētas policijas meistara rakstītās sūdzības pilsētas valdei, ka nepieciešams ielu apgaismojums, jo 19. gadsimta beigās petrolejas lampas uz ielas dedzināja tikai līdz pulksten 2 n

Gandrīz kā ar šķērēm izgriezt neveiksmīgu fragmentu cilvēka genomā - viens no šī gadsimta ievērojamākajiem sasniegumiem ģenētikā un medicīnā kopumā ir gēnu rediģēšanas metodes CRISPR atklāšana, kas savulaik būtu šķitusi kā zinātniskā fantastika. Sapnis - ārstēt līdz šim neārstējamas, iedzimtas slimības, rediģējot cilvēka genomu. Pirms vairākiem gadiem raidījumā stāstījām par šīs metodes pirmsākumiem un jau bijuši jauni atklājumi un pielietojumi, no kuriem atsevišķi uzjundījuši karstas diskusijas par metodes ētisko darbu. Vai CRISPR tehnoloģija reiz radīs supercilvēkus un cik daudz ētisku un medicīnisku šķēršļu līdz tam jāpārvar, vērtē Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Onkoloģijas institūta Molekulārās ģenētikas laboratorijas vadītāja Zanda Daneberga un Rīgas Stradiņa universitātes Humanitāro zinātņu katedras docents, bioētikas un medicības ētikas speciālists Ivars Neiders. Karavīru atlases kritēriji dažādos laikos Armijā vienmēr ir darbojušies atlases kritēriji, lai iegūtu pēc iespējas labāk

Bēgļu krīze, konflikti Ukrainā, tagad arī notiekošais pie Baltkrievijas robežas, kā arī darba meklētāji un apmaiņas studenti. Latvijā līdzīgi kā citviet pasaulē migrācija notiek. Tas rada neviennozīmīgu attieksmi sabiedrībā, ko pierāda arī nenes veikts pētījums, kurā skaidroti iemesli Latvijas iedzīvotāju attieksmei pret imigrantiem. Izmantojot eksperimenta metodi, pētnieki Latvijā skaidrojoši, ar kādiem starpkultūru stereotipiem ikdienā saskaramies. Pētniekiem ir arī ierosinājumi, kā mainīt šos aizspriedumus. Plašāk stāsta Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki Mārtiņš Kaprāns un Andris Saulītis. Trīs stāsti par iedzīvošanos trimdas vidē pēc Otrā pasaules kara Latvietis nāk no dziedātāju un strādātāju tautas, reizi gadā lec pāri ugunskuram un visās ķibelēs lamā valdību – tā puspajokam pusnopietni esam radījuši stereotipu par mums pašiem. Bet kā, atskatoties pagātnē, kad Otrā pasaules kara beigās daudzi latvieši, glābjoties no padomju okupācijas, devās bēgļu gaitās, kā tad uz

No plastmasas radīts iepakojums dažadu produktu pārvadāšanai ir viena no tām atkritumu grupām, kas pašreizējos apstākļos nav pārstrādājama. Arī Latvijā inženieri strādā pie risinājumiem, kas ļautu iepakojumam pildīt savu funkciju, vienlaikus esot videi draudzīgākiem. Viens no šādiem iepakojumiem ir termoiepakojuma plāksnes, ko radījušas Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumu sistēmu institūta pētnieces. To sastāvā izmantota invazīvā suga Kanādas zeltslotiņa, lopbarībā neizmantojama zāle u.c. bioloģiski mazvērtīgi materiāli. Par jauno materiālu stāsta RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieces Ilze Vamža un Vivivta Priedniece. Jaunās plāksnes varētu izmantot preču drošai pārvadāšanai – materiāls pasargā no temperatūras svārstībām un mehāniskiem bojājumiem, piemēram, triecieniem. Zinātnieku veikumu licencējuši divi Latvijas uzņēmumi. Igaunijā top salmiņi no niedrēm Nu jau aizvien biežāk dzirdam par dažādiem tehnoloģis

Cianobaktērijas reiz apgādāja planētu ar skābekli, bet to pēcteči - zilaļģes - rada kaitējumu Baltijas jūras ekosistēmai. Jau sen runājam par to, ka Baltijas jūra aizaug ar aļģēm un to ziedēšanas laikā daudzviet ūdens kļūst zaļš. pie vainas lielā mērā ir tas, ka jūrā nonāk pārāk daudz barības vielu - slāpeklis un fosfors. Turklāt jaunākie pētījumi lieks domāt, ka Baltijas jūras centrālā daļa slāpekli uzņem ātrāk nekā jebkurš cits reģions pasaulē. Vai tā ir, kāda ir aļģu divējādā daba un kā cilvēka darbība veicina to vairošanos, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktors vadošais pētnieks Juris Aigars un šī institūta zinātniskā asistente doktorante Ineta Liepiņa. Aļģes var izmantot arī pārtikā un enerģētikā Ne reti jūras malā var ieraudzīt akmeņus, kas apauguši ar zaļiem, mīkstiem matiem - tās ir ulva aļģes, kuras zinātnieku interesi piesaista ar savā vērtīgajām īpašībām un kuras var izmantot gan pārtikas, gan ķīmiskajā rūpniecībā, kā arī enerģētikas ieguvē. Ne reizi

Teju divi gadi pandēmijas noskaņas ne vienam vien cilvēkam liek meklēt veidus, kā sevi izklaidēt, atpūsties un atslēgties no ikdienās. Ņemot vērā ierobežojumus un ik pa laikam noteiktā mājsēdes, izklaides bieži ir turpat mājās pie kāda ekrāna. Seriālu skatīšanās maratoni, stundām ilga datorspēļu spēlēšana vai arī grāmatu lasīšana – šie ir tikai daži veidi, kā atpūšamies, patveroties no reālās dzīves. Kā šī bēgšana no realitātes ir kļuvusi par mūsu ikdienu pandēmijas apstākļos un vai tā ir veselīga mūsu psihes aizsargreakcija pret ikdienas grūtībām, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē psihoterapeits, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns. Aktieri kameras priekšā rada citu realitāti Kino un teātra aktieri caur savu emocionālo pieredzi iejūtas dažādos tēlos, ne reti pakļaujot tam savu ķermeni un dzīves veidu. Ko aktiermeistarībā nozīmē jēdziens "metodes aktieris", kuras Holivudas zvaigznes visspilgtāk iemieso šo metodi un kā tā darbojas? "Akt

Muskuļi cilvēka ķermenī ikdienas veic darbu, kuru mēs nereti uztveram kā pašsaprotamu. Kā darbojas muskuļi mūsu ķermenī un kā mēs ar savu dzīves veidu varam veicināt vai arī apgrūtināt to darbu, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Sporta zinātnes programmas vadītāja, asociētā profesore Līga Plakane. Tapusi jauna bezkontakta melanomas skrīninga iekārta Ādas vēža jeb melanomas savlaicīga diagnostika ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem, lai to veiksmīgi ārstētu. Medicīnā jau tiek lietoti dermatoskopi ādas veidojumu pārbaudei, taču nesen pētnieku komanda nākusi klajā ar jaunu bezkontakta melanomas skrīninga iekārtu. Tā ļautu veikt precīzu, vienkāršu un ātru ādas veidojumu analīzi jebkuram lietotājam bez iepriekšējām zināšanām. Kā tad iekārta darbotos un kam tā īpaši noderētu? Par multispektrālu bezkontakta melanomas skrīninga iekārtu stāsta jaunuzņēmuma “Bdetect” vadītājs, ekonomikas doktora kandidāts Ronalds Skulme, inženierzinātņu doktors Rīgas Tehniskajā universitātē Dmitrijs Bļiz

Biezas klades ar interviju pierakstiem, izbalējuši foto vai smagas vārdnīcās - šie un citi valodnieku, folkloristu un vēsturnieku reiz bieži izmantotie rīki pamazām atrod pielietojumu arī mūsdienīgākā un pieejamākā veidā, kļūstot digitāli. Humanitārās zinātnes Latvijā piedzīvo digitalizāciju. Smagās vārdnīcas, ar roku rakstīto interviju transkriptus un kartotēkas pamazām aizstāj balss atpazīšanas tehnoloģijas un datubāzes. Kā šķietami netehniskajās humanitārajās zinātnēs ienāk mašīntulkošana un dažādi virtuālie rīki, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes profesors, Mākslīgā intelekta laboratorijas vadošais pētnieks Guntis Bārzdiņš, Rēzeknes tehnoloģiju augstskolas profesore lietišķajā valodniecība Sanita Martena un Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs Valsts Ernštreits. Skaņu ierakstu restaurācija Zinu, ka Norvēģijā reiz bija svarīgs vēsturisks ieraksts no lentas, kas ilgus gadu glabājusies zemā temperatūrā. Tās skaņas atjaunošanā tika iesaistīta vesela ķīmiķu komanda. Pē

Pasaule mums apkārt ir sarežģīta un daudzveidīga, vide, kurā jāprot orientēties. Un cilvēka smadzenēm ikdienas ir jāveic nopietns uzdevums - orientēties šajā telpā, kas ir mums apkārt. Kā smadzenes apstrādā informāciju par vidi un telpu mums apkārt un kā šīs zināšanas palīdz vai reizēm traucē ikdienas dzīvē? Kādas mentālās kartes veidojam mūsu galvās un kāpēc dažkārt apmaldāmies sev zināmās vietās, skaidro Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters.

Eifeļa torņa izmēra asteorīds gada decembrī pietuvosies mūsu planētai. NASA norāda, ka bažām nav pamata un asteorīda sadursme ar zemi nav gaidām. Taču šādas bīstamas satikšanās izplatījumā notiek un liela izmēra asteorīda triecienus ne reizi vien piedzīvojusi arī mūsu planēta. Kas ir asteroīdi un kādi ir to radītie riski Zemei, skaidro Mazā meteorītu muzeja vadītājs, astrofiziķis Kārlis Bērziņš. "Asteroīds Nereus pietuvosies Zemei, bet patiesībā pietuvošanās nebūs tuva ikdienas izpratnē. Tas palidos garām Zemei apmēram 10 reizes tālāk nekā atrodas Mēness," norāda Kārlis Bērziņš. "Būtībā nekādas bīstamības nav." Pētnieks norāda, ka 17. decembrī vēl nedaudz tālāk no Zemes palidos garām gandrīz 800 metru liels asteroīds. Asteroīda Nereus izmērs ir ap 300 metru. "Būtībā, kaut arī tas ir tālāk, potenciāli varētu radīt lielāku postījumu Zemei," atzīst Kārlis Bērziņš. "Katru mēnesi Zemei garām palido lielāki vai mazāki asteroīdi. Vēl vairāk - katru mēnesi Zemei pietuvojas kādi nelieli asteroīdi un dažkārt tos at

Jūras krasti Latvijas teritorijā ir krietni mainījušies pēdējos gadsimtos gan dabas stihiju, gan cilvēku ietekmē. Arheologi kopā ar vēsturniekiem un vides zinātniekiem apjomīgā pētījumā meklē liecības par cilvēku dzīvi piejūras teritorijā senatnē. Kā dabas resursi noteikuši cilvēku dzīvesveidu piekrastē un kā cilvēks mainījis piekrasti, stāsta Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Ilga Zagorska, Latvijas Universitātes lektore Elīna Guščika, arheologs, šī projekta vadītājs Valdis Bērziņš. Dzintars: kas nosaka šī minerāla krāsu un kas ir tā sastāvā? Specifisku koku sveķi, bezskābekļa vide un silta gaisa temperatūra ir tie faktori, kas nepieciešami, lai veidotos dzintars. Kas nosaka šī minerāla krāsu, kas ir tā sastāvā un kādas ir dzintara īpašības? Pienaini bāli, matēti brūni, medus krāsā, mazi rupjgraudaini un koši apaļīgi – tādus dzintara gabalus un gabaliņus šai intervijai par godu uz galda ir nolikusi ģeoloģijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes muzeja eksperte Vija Hod

Ūdeņi, kurus diendienā laižam kopējā ūdens aprites sistēmā, ir kā grāmata, kurā var atrast pārsteidzošus faktus par sabiedrības veselību un paradumiem. Aizvadītā gada pavasarī stāstījām par to, ka Latvijā uzsākts notekūdeņu monitorings, kurā var konstatēt Covid-19 izplatību. Kādi dati iegūti pētījumā un notekūdeņi var stāstīt par sabiedrības veselību, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR direktors Aigars Bērziņš.

Padomju laikā čukči bija andektošu objekts, taču čukču kultūra ir daudz nopietnāka, pārsteidzošāka un joku saturam nebūt neatbilstoša. Čukči ir viena no neparastākajām Eirāzijas kontinenta pirmiedzīvotāju tautām, kas gadu tūkstošu garumā ir spējusi izdzīvot pašos skarbākajos apstākļos un adaptēties dzīvei pat divos kontinentos. Viņu izdzīvošanas un adaptācijas stratēģija un plašā migrācija ir arī interesants pētniecības objekts arī mūsdienu zinātniekiem. Pētnieki meklē čukču saiknes ar baltu tautām. Raidījumā Zināmais nezināmajā plašāk stāsta Latvijas Universitātes asociētais profesors biologs Indriķis Krams. Somu un ungāru valodu kopīgas saknes un saikne mūsdienās Lai arī somu un ungāru valodas pirmajā mirklī šķiet atšķirīgas, tās abas ir kopīgā valodu saimē. Kā divas tik tālas tautas ir apvienotas zem vienas izcelsmes valodām un vai somu un ungāru valodām mūsdienās ir kaut kas vairāk kopīgs par vēsturi? Sveiki! – mēs sakām latviešu valodā, ungāri teiktu – szia un igauniski tas skanētu – tere. Saskaņā ar

Glāzgovas klimata konference ir noslēgusies, uzliekot starptautiskai sabiedrībai jaunus mājasdarbus, tostarp mazināt akmeņogļu izmantošanu enerģētikā un mazināt mežu izciršanu, kas atsevišķos pasaules reģionos notiek nepieredzētā apmērā. Taču lielai daļai pasaules iedzīvotāju, tostarp arī Latvijā šis politiskās diskusijas šķiet tālas un viņu dzīvi neskarošas. Bet klimata pārmaiņas notiek jau šodien, tās notiek straujāk nekā līdz šim cilvēces vēsturē un to radītās vides problēmas būs mūsu ikdiena turpmāko dzīvi. Ar šādu ziņojumu zinātnieki jau vairākas desmitgades zvana trauksmes zvanus, taču iekustināt 7 miljardus uz aktīvāku rīcību, lai pielāgotos un iespēju robežās mazinātu sekas, kļūst aizvien grūtāk. Rīgas Stradiņa universitātē veiktā pētījumā skaidrots, kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme pret klimata pārmaiņām un vai arī mēs noskatāmies uz šo procesu no malas, neizjūtot draudus, par kuriem runā klimata pētnieki. Ar pētījumu raidījumā Zināmais nezināmajā iepazīstina Rīgas Stradiņa Universitātes dokto