Zinmais Nezinmaj

Cianobaktērijas reiz apgādāja planētu ar skābekli, bet to pēcteči - zilaļģes - rada kaitējumu Baltijas jūras ekosistēmai. Jau sen runājam par to, ka Baltijas jūra aizaug ar aļģēm un to ziedēšanas laikā daudzviet ūdens kļūst zaļš. pie vainas lielā mērā ir tas, ka jūrā nonāk pārāk daudz barības vielu - slāpeklis un fosfors. Turklāt jaunākie pētījumi lieks domāt, ka Baltijas jūras centrālā daļa slāpekli uzņem ātrāk nekā jebkurš cits reģions pasaulē. Vai tā ir, kāda ir aļģu divējādā daba un kā cilvēka darbība veicina to vairošanos, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktors vadošais pētnieks Juris Aigars un šī institūta zinātniskā asistente doktorante Ineta Liepiņa. Aļģes var izmantot arī pārtikā un enerģētikā Ne reti jūras malā var ieraudzīt akmeņus, kas apauguši ar zaļiem, mīkstiem matiem - tās ir ulva aļģes, kuras zinātnieku interesi piesaista ar savā vērtīgajām īpašībām un kuras var izmantot gan pārtikas, gan ķīmiskajā rūpniecībā, kā arī enerģētikas ieguvē. Ne reizi