Sinopsis

Populrzintnisks radiournls, kas aptver dadas zintnes nozares, izzina dabu, ekoloiju, eogrfiju, ornitoloiju, zooloiju, astronomiju, arheoloiju, vsturi, ielkojas zintnes un tehnikas sasniegumos, izcilu personbu dzv un darbb. paa uzmanba veltta latvieu zintnieku sasniegumiem pasaul un Latvij.aj informatvi izgltojoaj programm paredztas regulras rubrikas, piemram, interesanto un aktulo faktu mintes, Dienas jautjums klaustjiem, Ikona jeb ss ieskats kdas pardbas vai lietas izcelsm un vstur, k ar ststjums par noslpumainm un maz izzintm norism dab.Katr raidjum kop ar ptniekiem iztirzjam galveno tematu, uz sadarbbu aicinot ar savus klaustjus, vai k citdi uzklausot cilvku viedokus un jautjumus.

Episodios

  • Covid-19 pētniecība: Viedās telpas kā palīgs infekciju apkarošanā

    Covid-19 pētniecība: Viedās telpas kā palīgs infekciju apkarošanā

    02/12/2020 Duración: 42min

    Latvijas zinātnieki arī pēta, kā ar datorsimulāciju palīdzību var noskaidrot, vai un kā konkrētā telpā, ņemot vērā dažādus zināmus lielumus var izplatīties kā Covid-19, tā droši vien arī citi vīrusi. Kā tas notiek un kur vēl šīs tehnoloģijas varētu izmantot? Ar pētījumu iepazīstina Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes dekāns, profesoru Guntis Arnicāns. "Interesējamies par vīrusa izplatību gaisā. Simulācijās konstatēts, ja vienkārši cilvēks sēž un elpo, viņš izplata vīrusi relatīvi ļoti maz. Ja cilvēks runā normālā balsī, attiecībā pret klusēšanu padsmit reizes pieaug vīrusa izplatība," skaidro Guntis Arnicāns. "Ja kāds cilvēks klepo, tad tas attiecībā pret runāšanu ir padsmit reizes vairāk. Ja kāds nošķaudās, tas ir padsmit reizes vairāk par noklepošanos. Starpība starp to, ka cilvēks vienkārši sēž un klusē un kāds nošķaudās, ir miljons vai tūkstošs reižu un tā ir milzīga starpība." Pētnieks norāda, lai veiktu simulācijas, ņem vērā telpas parametrus - temperatūru un mitrumu. Konstatēts, ka augstāk

  • Ģimene un radi: mūsdienās pašsaprotamās lietas latviešu vidē veidojās tikai 19.gadsimtā

    Ģimene un radi: mūsdienās pašsaprotamās lietas latviešu vidē veidojās tikai 19.gadsimtā

    01/12/2020 Duración: 44min

    "Tas ko mēs pašlaik saprotam ar radniecības pamatprincipiem, ko domājam, kā esam savstarpēji saistīti, kas ir ģimene, kādas ir mūsu radu saknes, priekšteči, šie uzskati latviešu vidē izveidojās apmēram 19.gadsimta vidū. Tas saistīts ar konkrētam lietām, kas izriet no valsts politikas," raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Klāvs Sedlenieks. Satversmes tiesas spriedums lietā par viendzimumu pāru tiesībām uz bērna dzimšanas atvaļinājumu raisījis un noteikti vēl raisīs plašākas diskusijas par ģimenes jēdzienu. Taču kā veidojusies izpratne par ģimeni un radniecību Latvijā, kas ir tuvinieki un cik plaša ir latvieša ģimene, skaidro sociālantropologs, Rīgas Stradiņa Universitātes vadošo pētnieks, docents Klāvs Sedlenieks. Izpratne par radniecības veidošanos saistīta ar dzimtbūšanas atcelšanu un uzvārdu došanu, kā arī privātīpašuma veidošanos latviešiem. Vārds ģimene un arī koncepts par ģimeni arī izveidojas aptuveni tajā pašā laikā.  "Šīs visas lietas, par kurām šobrīd runājam kā dabiskām, tās ir veidojušās šaj

  • Pētnieki: Neatklātu sēņu un kukaiņu sugu Latvijā ir daudz. Trūkst speciālistu, kas meklē

    Pētnieki: Neatklātu sēņu un kukaiņu sugu Latvijā ir daudz. Trūkst speciālistu, kas meklē

    26/11/2020 Duración: 44min

    Aizvien biežāk arī raidījuma Zināmais nezināmajā ēterā runājam par dabas daudzveidības samazināšanos un to, kādas sugas mūsu dabā vairs nav sastopamas. Tomēr dabas pētnieki aizvien atrod arī ko jaunu un līdz šim Latvijā neredzētu. Par atklājumiem dabā stāsta Latvijas dabas muzeja pārstāvji - vecākais entomologs Uģis Piterāns un vecākā mikoloģe Inita Dāniele.   Ezerrieksta daba un untumi Pirms vairākiem tūkstošiem gadu peldošais ezerrieksts bija izplatīts visā Latvijā, un cilvēki to labprāt lietoja uzturā. Gan klimata pārmaiņu, gan cilvēka darbības rezultātā šobrīd ezerriekstu iespējams atrast vien četrās vietās Latvijā, taču pavisam nesen zinātniska darba rezultātā pētniekiem jaunatklājums bijusi ezerrieksta fosilija Saukas ezerā. Ezerrieksta dabu un untumus skaidro Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētniece Linda Uzule. Peldošais ezerrieksts ir relikta auga suga. Ko tas nozīmē? Dabā tas saglabājies no seniem laikiem, un šādas reliktas augu sugas Latvijā ir vairākas. Ezerrieksts ir augs ar nepar

  • Militārpersonas un vardarbība: vēstures liecības un šodienas realitāte

    Militārpersonas un vardarbība: vēstures liecības un šodienas realitāte

    25/11/2020 Duración: 44min

    Turpinot stāstus par vardarbību ģimenē, pievēršamies pavisam konkrētai pieredzei - proti, vai un kā karadarbība un dalība dažādās militārās misijās ietekmē cilvēku? Cik tāls ir ceļš no varonības līdz vardarbībai? Droši vien vismaz daļēju atbildi varam gūt, pētot karavīru dzīves stāstus. Kas notika ar karavīriem pēc Latvijas neatkarības cīņām? Tiesībsargājošo iestāžu arhīvi vēsta, ka liela daļa no viņiem nostājās arī uz noziedzības takas. Vai un kā tas, ka esi bijis karavīrs un pieredzējis karu, veicina vardarbību? Ko mēs zinām par Latvijas karavīru spēju tikt pāri kara pieredzei agrāk un kā ar karavīriem Latvijā un pasaulē strādā mūsdienās, lai pēc misijām mājās atgrieztos aizvien cilvēki, ne varmākas, skaidro Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieks, Latvijas Nacionālās aizasrdzības akadēmijas vecākais pētnieks Kārlis Dambītis un Rīgas Stradiņa Universitātes profesors, Psihiatrijas un narkoloģijas katedras docētājs, Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Māris Taube. Māris Taube skai

  • Iespējas atpazīt kaitīgās ķīmiskās vielas drēbēs, rotaļlietās un sadzīves tehnikā

    Iespējas atpazīt kaitīgās ķīmiskās vielas drēbēs, rotaļlietās un sadzīves tehnikā

    24/11/2020 Duración: 43min

    Šobrīd ļoti labi zinām, kas ir dažādu pārtikas produktu sastāvā, ko varam iegādāties. Visām sastāvdaļām ir jābūt rūpīgi uzskaitītām. Taču citādi ir nepārtikas precēm - sadzīves tehniku, apģērbu, bērnu rotaļlietām un visu citu. Kā zināt, kas ir pašu džempera vai radio sastāvā? Kas šobrīd ir tās kaitīgās vielas, kam tiek pievērsta īpaša nozīme un kāda ir ražotāju atbildība, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Baltijas Vides foruma vides eksperte Līga Pakalna un Patērētāju tiesību aizsardzības centra Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktore Linda Rinkule. Pētījumi palīdzēs rasties viedajiem ceļiem Optisko šķiedru diametrs pielīdzināms cilvēka matam, tāpēc pētniekiem tās nav ar aci ieraugāmas. Tajā pašā laikā optiskām šķiedrām un impulsiem, kas pa tām pārvietojas, ir būtiska nozīme, lai iegūtu informāciju par temperatūras, spiediena un citām ietekmēm uz pilsētas ceļiem. Turklāt darbu ar šķiedrām iespējams vadīt arī daudzu kilometru attālumā. Radīt tehnoloģiju, kas būtu nepieciešama ne tikai un

  • Šī gada gripas vīruss – ko varam gaidīt no vīrusa un kā jūtās Covid-19 laikā

    Šī gada gripas vīruss – ko varam gaidīt no vīrusa un kā jūtās Covid-19 laikā

    23/11/2020 Duración: 39min

    Šodien raidījumā runājam par tādu ierastu ziemas sezonas sabiedroto kā gripas vīrusu. Citus gadus gripa ir galvenais vīrusu sezonas varonis, šogad situācija ir mainījusies – mediju un sabiedrības uzmanības fokusā ir Covid-19. Par to, ko varam gaidīt no gripas šogad un kā mums jau gana pazīstamais vīruss šajā sezonā ir mainījies, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro infektologs, hepatalogs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs un Rīgas Stradiņa Universitātes  docētājs Māris Liepiņš. Pēta, kā jūtas cilvēki darba vietās Covid-19 ierobežojumu laikā Uz tumša fona redzami sīki krāsaini kustīgi punktiņi – tik vienkārši izskatās  Elektronikas un datorzinātņu institūta speciālistu izstrādātā sistēma, kas saucas „Malas  sistēmas prototips”, kas saglabājot cilvēku privātumu ar video iekārtām var noteikt cilvēku atrašanās vietu un pētniekiem nodrošināt uzticamu informāciju par attālumu starp cilvēkiem telpās laika griezumā. Tas ir viens no valsts pētījumu projektiem

  • Latvijas vēstures strīdīgie jautājumi: Vācbaltieši un latviešu vēsturiskā atmiņa

    Latvijas vēstures strīdīgie jautājumi: Vācbaltieši un latviešu vēsturiskā atmiņa

    19/11/2020 Duración: 42min

    Viena no tēmām, par kuru Latvijas vēsturē trūkst godīgas sarunas, ir stāsts par vācbaltiešiem un to, kāpēc viņi lielā mērā ir tikuši izslēgti no latviešu vēsturiskās atmiņas. Vēlme šo nosacīto tukšumu aizpildīt bijusi arī viena no tikko iznākušās grāmatas “Latvieši, vācbaltieši un Krievija. Polemiska saruna” autoru motivācijām. Par mītiem saistībā ar vācbaltiešiem saruna raidījumā Zināmais nezināmajā. Kāpēc aizvien tik maz runājam par vācbaltiešiem. Kāpēc viņi lielākoties tiek asociēti ar ļaunajiem baroniem un kāpēc līdz pat 1940. gadam latviešu par savu galveno draudu uzskatīja Vāciju nevis Krieviju, vērtē vēsturnieks Gints Apals, kurš ir arī viens no grāmatas “Latvieši, vācbaltieši un Krievija. Polemiska saruna” autoriem. Izdevniecība "Aminori" ir uzsākusi izdot populārzinātnisku grāmatu sēriju "Latvijas vēstures mīti un versijas", kas tapusi kā žurnālista Māra Zandera polemiskas sarunas ar profesionāliem vēsturniekiem par Latvijas vēsturē strīdīgām un maz cilātām tēmām. Vēstures zinātņu doktora, diplomāt

  • Speciāliste: Imunitāti par daudz stiprināt nevar. Nav jēdziena - pārāk stipra imunitāte

    Speciāliste: Imunitāti par daudz stiprināt nevar. Nav jēdziena - pārāk stipra imunitāte

    17/11/2020 Duración: 43min

    Rudens un ziemas sezonā, kā jo sevišķi Covid-19 pandēmijas laikā jautājums par to, vai un kā stiprināt imunitāti, lai pretotos šim un citiem vīrusiem, kļūst aizvien aktuālāks. Vai un kā vajadzētu imunitāti stiprināt un kādos gadījumos spēcīga imunitāte ir drīzāk drauds, ne palīgs? Netrūkst arī dažādu mītu par to, kas un kā būtu jādara, lai nesaslimtu. Kāds ir, ja tā var teikt, imunitātes CV, skaidro Rīgas Stradiņa Universitātes asociētā profesore Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras docētāja Inese Mihailova. "Imunitāti par daudz stiprināt nevar. Ja imunitāte ir pārāk vāja, tas ir imūndeficīts. Šādā situācijā cilvēks biežāk slimo ar infekcijām. Piemēram, iesnas, kakla sāpes var būt četras reizes gadā," skaidro Inese Mihailova. "Tāda jēdziena - pārmērīgi stipra imunitāte - praktiski nav. Runā par slimībām par nepareizu imūnās sistēmas regulāciju." Runājot par Covid infekciju, profesore norāda, ka neskatoties uz to, ka bērniem ir relatīvi sliktāka imunitāte, viņi neslimo ar šo infekciju, bet saslimst gad

  • Kā Covid-19 slimības gaitu ietekmē liekais svars, etniskā piederība un dzimums?

    Kā Covid-19 slimības gaitu ietekmē liekais svars, etniskā piederība un dzimums?

    16/11/2020 Duración: 41min

    Raidījumā Zināmais nezināmajā stāstām par dažiem Latvijas zinātnieku pētījumiem, kam pievērsties mudinājusi Covid-19 pandēmija. Vai un kāda ir liekā svara saistība ar Covid-19? Un vai vīrusa izplatību un saslimšanu ietekmē citi faktori, piemēram, etniskā piederība un dzimums? Vai ir pamats domāt, ka cilvēki, piemēram, cilvēki Latvijā ar Covid-19 slimo citādi nekā Ķīnā. Vismaz daļa atbilžu ir Latvijas Universitātes asociētajam profesoram Indriķim Kramam, kurš pavisam nesen par šo tēmu arī publicējis pētījumu. Latvijas zinātnieki izstrādājuši uzkopšanas robotu Ar datorredzi apveltīts  agregāts spēs ieraudzīt  durvis, to rokturus, logus un citas vertikālas virsmas un  tās dezinficēt – tā izskatīsies jaunais uzkopšanas robots, kuru ir izstrādājuši mūsu zinātnieki. Stāsta Rēzeknes Tehnoloģu akadēmijas profesors, Metālapstrādes un mehatronikas pētnieciskā  centra  direktors Andris Martinovs un  Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes dekāns, profesors Agris Ņikitenko.

  • Speciāliste: Datorspēļu izmantošana empātijas veicināšanai ir labs atklājums un prakse

    Speciāliste: Datorspēļu izmantošana empātijas veicināšanai ir labs atklājums un prakse

    12/11/2020 Duración: 41min

    Viens no vardarbības cēloņiem var būt empātijas trūkums. Mūsdienās gana bieži datorspēles un viedierīču lietošana tiek raksturotas kā tādas, kas var traucēt bērnu attīstību un arī pieaugušo pasaulē bieži dzirdam, ka visa tā ir krietni par daudz. Tomēr, kā izrādās, šādas spēles var arī pozitīvi ietekmēt smadzeņu attīstību un attīstīt empātiju. Kā veidojas empātija un kāda ir tās saistība ar agresiju un tieksmi pret vardarbību, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro attīstības psiholoģijas speciāliste, Latvijas Universitātes asociētā profesore Anika Miltuze. "No cilvēka empātijas ir atkarīgs, vai konkrētā situācijā viņš palīdzēs citiem cilvēkiem, vai nē," skaidro Anika Miltuze. "Ir daudz pētījumu, kas parāda, ka empātija ir cieši saistīta ar agresiju. Jo cilvēks ir empātiskāks, jo viņam būs mazāk agresīva uzvedība. Ja es sāpinu kādu un daru kādam pāri, un redzu, ka šis cilvēks cieš, jo esmu empātiskāks, jo tas mudinās nedarīt nākamreiz pāri vai izlabot pāridarījumu.  Empātijas trūkums pētījumos daudz saistā

  • Nākotnes izaicinājumi apģērbu ražošanas industrijā, lai nozare kļūtu zaļāka

    Nākotnes izaicinājumi apģērbu ražošanas industrijā, lai nozare kļūtu "zaļāka"

    11/11/2020 Duración: 42min

    Apģērbu ražošana atstāj būtisku ietekmi uz vidi, sākot no dažādu šķiedru ražošanas līdz cilvēku paradumiem un industrijas biznesa mērķiem, kas ļāvuši attīstīties ātrās modes konceptam. Tekstilražošanas industrija šobrīd rada lielāku piesārņojumu pasaulē, nekā aviācija un kuģniecība. Kā būt jāmainās tekstila ražošanai un kāds apģērbs nākotnē varētu būt "viszaļākais", raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Pasaules dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis un Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina un tehnoloģiju institūta zinātniskā asistente Linda Austra Ārende. Lagūnu pētniecība Latvijā Lagūnas ir seklas iesāļas ūdens tilpnes jūras malās, kas no jūras ir atdalītas ar smilšu vai akmens joslu, bet ne visas jūras krastā redzamās peļķes var par tādām uzskatīt, skaidro pētnieki. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas pētniece Linda Dobkeviča kopā ar kolēģiem šajā vasarā sāka īstenot projektu „Lagūnu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums”. Rezultāti būs zināmi nākamā gad

  • Rīgas Tehniskās universitātes Gada zinātnieks - Māris Turks

    Rīgas Tehniskās universitātes Gada zinātnieks - Māris Turks

    10/11/2020 Duración: 41min

    Nesen par Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Gada zinātnieku 2020. gadā ir atzīts Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) dekāns profesors Māris Turks un tas nu ir svarīgs iemesls, lai aicinātu pētnieku arī mūsu studijā un runātu par pētījumiem, kas izpelnījušies šādu kolēģu novērtējumu. Veikts pētījums par ražošanas sektoru ietekmi uz notekūdeņu attīrīšanas procesu Apzināt potenciālos ražošanas sektorus, kas var ietekmēt notekūdeņu attīrīšanas procesus, kā arī meklēt risinājumus, lai šo ietekmi pēc iespējas mazinātu. Ar šādiem izvirzītiem mērķiem starptautiskā Baltijas jūras reģiona līmenī izgaismota problēma, proti, itin bieža situācija, kad notekūdeņu attīrīšanas iekārtām ir papildus slodzes attīrīt rūpnieciskos notekūdeņus. Projekta ietvaros situācija izpētīta Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Kaļiņingradā, un, projektu veidojot, jau bija aplēses par ražošanas nozarēm, kas varētu radīt ietekmi uz kopējo notekūdeņu sistēmu. Situāciju plašāk skaidro Rīgas Tehniskās universitāt

  • Paula Stradiņa balvu medicīnā saņēmis profesors Andris Jumtiņš. Izstāde Rokas nomazgāji?

    Paula Stradiņa balvu medicīnā saņēmis profesors Andris Jumtiņš. Izstāde "Rokas nomazgāji?"

    09/11/2020 Duración: 41min

    Profesors Andris Jumtiņš nule kā saņēmis Paula Stradiņa balvu par izcilu ieguldījumu ortopēdijā. Tas mudināna arī mūs pievērsties pētījumiem ortopēdijā un skaidrot, kas ir tie jautājumi, uz kuriem zinātnei šajā jomā aizvien nav atbilžu. "Tas ir ļoti augsts novērtējums manam darbam. Tas ir augstākais apbalvojums ķirurģijā Latvijā," atzīst Andri Jumtiņš. "Pauls Stradiņš teicis, ka medicīna ir arods, zinātne un māksla. Ceru, ka man ir izdevies katrā no šiem punktiem iedot kaut mazumiņu." “Rokas nomazgāji?” izstāde atgādina - rokas mazgāt vajag “Rokas nomazgāji?” - tas ir jautājums, ko Covid-19 pandēmijas laikā cilvēki noteikti būs sākuši cits citam uzdot aizvien vairāk. Taču ar šādu pašu nosaukumu interesentus aicina arī izstāde Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā. Tā iepazīstina ne tikai ar pašreizējās globālās situācijas saistību ar roku mazgāšanu, bet arī higiēnas vispārīgo nozīmi, vēsturi un dažādu infekciju izplatīšanos. Nereti, pieminot vārdu “viduslaiki”, tiek runāts par netīrību, nemazgāšanos un

  • Ilgtspējīgas finanses jeb kad zaļās investīcijas var kļūt pamatu peļņai

    Ilgtspējīgas finanses jeb kad zaļās investīcijas var kļūt pamatu peļņai

    29/10/2020 Duración: 44min

    Par vidi un dabu raidījumā Zināmais nezināmajā esam runājuši daudz, bieži nonākot pie secinājuma, ka nepieciešama kā valstu un iedzīvotāju, tā arī uzņēmēju labā griba un sapratne par to, cik nozīmīgi ir veikt dažādas pārmaiņas, lai saglabātu vidi arī nākamajām paaudzēm. Tomēr šodien aizvien skaļāk tiek runāts par to, ka zaļās izvēles var būt arī pamats un arguments peļņai. Par ilgtspējīgām finansēm stāsta vides eksperte Elīna Kolāte un "Swedbank" ieguldījumu pārvaldes vadītājs Pēteris Stepiņš. Uzņēmumam "Madara Cosmetics" ilgtspējas stratēģija līdzējusi kļūst par Baltijas biržas veiksminieku Akciju sabiedrība "Madara Cosmetics" ir uzņēmums, kas šobrīd darbojas visās Eiropas Savienības valstīs, bet pirms 14 gadiem darbu sāka ar mērķi izmantot kosmētikā ekoloģiski sertificētas izejvielas. Šobrīd videi draudzīgas izejvielas nav vienīgais, ar ko uzņēmums pazīstams, ja runājam par tā ilgtspēju. Par "Madara Cosmetics" labās prakses piemēru ilgtspējīgai attīstībai, kas būtiski arī investoru piesaistei, stāsta uzņē

  • Sergejs Kruks: Covid situācijas reprezentācija medijos ir ļoti vienveidīga.

    Sergejs Kruks: Covid situācijas reprezentācija medijos ir ļoti vienveidīga.

    28/10/2020 Duración: 44min

    Saistībā ar Covid-19 zinātnieki dažādās jomās veikuši pētījumus. Aicinājumam pētīt dažādus šī vīrusa aspektus atsaucās arī Latvijas zinātnieki. Kurš meklē vīrusa izcelsmes ceļu, kurš vakcīnu, bet līdzās dabas pētnieku veikumam Covid-19 izrādījies interesants pētījumu objekts arī sociālajās zinātnēs. Svarīgi ir arī skaidrot, kā vīrusa radītās izmaiņas ietekmē sabiedrību gan kā pilsoņu kopumu, gan indivīdus un mājsaimniecības. Pētījumi vēl turpinās, taču zinātnieku rīcībā jau ir pirmie dati par to, kādu psiholoģisko, sociālo un ekonomisko iespaidu uz cilvēkiem atstājusi pandēmija un tās ierobežojumi Latvijā. Ar pētījumu iepazīstina Rīgas Stradiņa Universitātes profesors un studiju programmas Komunikācijas kultūra un multimediji vadītājs Sergejs Kruks un šīs pašas augstskolas Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras docētāja Elīna Akmane. Sergejs Kruks norāda, ka Covid situācijas reprezentācija medijos ir ļoti vienveidīga. "Diemžēl arī starp sabiedriskajiem medijiem un jauns.lv lielas atšķirības nav. Lie

  • Ēšanas traucējumi - kā un kāpēc tie rodas?

    Ēšanas traucējumi - kā un kāpēc tie rodas?

    27/10/2020 Duración: 41min

    Ēšanas traucējumi. Kurā brīdī rūpīga diētas ieturēšana kļūst jau bīstama, kā un kāpēc rodas ēšanas traucējumi un kāpēc vairs nevaram tik vienkārši sev pateikt - lūdzu, ēd? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro ārste-psihoterapeite, pieaugušo un bērnu psihoanalītiķe Silvija Lejniece.

  • Spāņu gripa pirms simts gadiem un Covid-19 mūsdienas: cik līdzīgi ir abi vīrusi?

    Spāņu gripa pirms simts gadiem un Covid-19 mūsdienas: cik līdzīgi ir abi vīrusi?

    26/10/2020 Duración: 43min

    "Vīrusi nav radniecīgi. Līdz ar to salīdzināšana ir nosacīta," raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē  Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Kaspars Tārs, runājot par tendenci salīdzināt situāciju pirms simts gadiem, kad Eiropā plosījās Spāņu gripa, ar mūsdienām un Covid-19 izplatību. Bet tajā, kā norises uztver sabiedrība, gan var vilkt paralēles ar notiekošo pirms simts gadiem, uzskatā vēsturniece Inna Gīle. Viens no veidiem, kā censties izskaidrot nezināmo, ir salīdzināšana. Mūsdienu Covid realitātē, kad jautājumu aizvien ir vairāk, nekā atbilžu, iespējams, palīdz stāsts par citu epidēmiju, kas Eiropu skāra ļoti plaši pirms simts gadiem, proti, Spāņu gripu. Tiek veikti salīdzinājumi un izdarīti arī secinājumi. Taču cik līdzīgi šie ir abi vīrusi, vai salīdzinājumiem ir pamats un vai pēc Spāņu gripas scenārija varam prognozēt arī Covid-19 attīstību? Vai vēsture var atkārtoties, kā saka, pa apli, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē vēsturniece Inna Gīle un Latvijas Un

  • Kas ir izsoļu teorijas un kāpēc tās ir nozīmīgas šogad Nobela prēmijas saņemšanai?

    Kas ir izsoļu teorijas un kāpēc tās ir nozīmīgas šogad Nobela prēmijas saņemšanai?

    22/10/2020 Duración: 42min

    Noslēdzot sarunas par šī gada Nobela prēmiju saņēmējiem, raidījumā pievēršamies ekonomikai, kur prestižais apbalvojums ticis ASV Stenforda universitātes pētniekiem Polam Milgromam un Robertam Vilsonam par izsoļu teorijas pētījumiem. Kas ir izsoļu teorija un kāpēc šie pētījumi tik nozīmīgi, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektors Mārtiņš Danusēvičs.

  • Nobela miera prēmija šogad piešķirta ANO Pārtikas programmai

    Nobela miera prēmija šogad piešķirta ANO Pārtikas programmai

    21/10/2020 Duración: 43min

    2020.gadā Nobela Miera prēmija piešķirta Pasaules pārtikas programmai (WFP) par tās centieniem cīnīties ar badu un uzlabot apstākļus mieram konfliktu zonās. Kāda ir šī apbalvojuma nozīme? Kā vērtēt ANO Pārtikas programmas ieguldījumu bada mazināšanā un cik aktuāla ir pārtikas pieejamības problēma mūsdienās, analizē sociālantropoloģe, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes pētniece Agnese Cimdiņa. Pērn ANO Pasaules pārtikas programma palīdzēja teju 100 miljoniem cilvēku 88 valstīs un prognozes liecina, ka Covid-19 izraisītā pandēmija bada riskam pakļauto cilvēku skaitu tikai palielinās. "Darbs, ko dara šī Pasaules pārtikas programma ir ārkārtīgi sarežģīts un grūts. Tas faktiski ir nenovērtējams. Ar šīs programmas palīdzību ir izglābti miljoniem cilvēku un tas joprojām turpinās. Un diemžēl šāda programmā ir nepieciešama," vērtē Agnese Cimdiņa. Programma ir dibināts 1961.gadā ar mērķi veidot organizāciju, kas krīzes laikā var organizēt un koordinēt tūlītēju pārtikas palīdzību. "Daudziem arī

  • Klimata pārmaiņas rada klimata skumjas. Tās vairāk skar jauniešus

    Klimata pārmaiņas rada klimata skumjas. Tās vairāk skar jauniešus

    20/10/2020 Duración: 38min

      Par klimata pārmaiņām mūsdienās šaubās retais, arī raidījumā Zināmais nezināmajā daudz esam runājuši par sekām, ko tās rada. Taču tagad klimata krīzes kontekstā arvien biežāk runā arī par  tādu jēdzienu, kā klimata skumjas. Kā tās rodas un kāpēc tieši jaunieši ir tā sabiedrība daļa, kas ļaujas klimata skumjām, skaidro ārsts-psihoterapeits Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās klīnikas ārsts Artūrs Miksons un Latvijas Universitātes pētnieks Elgars Felcis.

página 2 de 25

Informações: