Rta Intervija

Pamiers Ukrainai un Krievijai tradicionālā izpratnē šobrīd nav iespējams, uzskata Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks un vēsturnieks Valdis Kuzmins. Kā piemēru Kuzmins atgādināja vienošanos par pamieru Pirmā pasaules kara laikā. Tolaik jau bija skaidrs, ka Vācija ir karu zaudējusi, skaidro Kuzmins. "Vācija piekrīt - jā, mēs esam karu zaudējuši, un, lai noslēgtu mieru mūsu nepieciešamas sarunas, kuru laikā vienosimies Pirmā pasaules kara kontekstā par kompensāciju apjomu, kādas teritorijas kurai valstij pienākas. Valsts ir atzinusi, ka ir zaudējusi, Šajā kontekstā katru reizi, kad, piemēram, prezidents Putins piedāvā pamieru, tas tāds kā mājiens, kad tad beidzot Ukraina atzīs sakāvi, kad viņa beidzot piekritīs, ka ir zaudējusi karu? Tad sāksies šis pamiers, un tad mēs sarunu ceļā vienosimies, kā izskatīsies jau pēc kara šī valsts kārtība. Protams, tās ir prezidenta Putina ilūzijas, ukraiņu tautai šajā jautājumā ir savs viedoklis, un līdz ar to šis pamiers arī iestāties nevar." Bet runājot par gaidāmo

Nabadzības riska zonā Latvijā ir katrs piektais iedzīvotājs, un šie rādītāji būtiski nemainās jau aptuveni 20 gadus. Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece Aivita Putniņa Latvijas Radio sacīja, ka sabiedrības attīstība pasaulē rāda, ka kapitālisma apstākļos plaisa starp turīgiem un nabadzīgiem cilvēkiem pieaug. Viņa norādīja, ka šo problēmu atrisināt nav vienkārši, jo šie cilvēki visbiežāk distancējas un par to nerunā. Nabadzībai Latvijā visvairāk ir pakļautas sievietes, uzsvēra Aivita Putniņa.

Ir jārunā par līdzvērtīgu konkurenci uzņēmēju starpā. Tādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Saeimas deputāte Ināra Mūrniece no Nacionālas apvienības, sakot, ka ir uzņēmēji, kas pārtrauca sadarboties ar Krieviju pēc tās pilna iebrukuma Ukrainā, un ir tādi, kas to turpina darīt, gūstot peļņu. Deputāte sacīja, ka tie, kas tirgojas ar Krieviju nedrīkst saņemt papildu atbalstu. "Tie ir gan iepirkumi, gan Eiropas Savienības fondu atbalsts, gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalsts. Mēs e nevaram runāt par vienlīdzīgu konkurenci uzņēmēju starpā. Ir vieni, kas tirgojas ar Austrumiem un Rietumiem un vēl saņem visdažādāko atbalstu. Un tad ir citi, kas pārorientēja savu darbību un biznesu un cieš zaudējumus, un iet kopā ar valsts politiku," bilst Mūrniece. Mūrniece sagaida, ka valsts tomēr publiskos uzņēmumus, kas sadarbojas ar agresorvalstīm un sacīja, ka viņai arī ir zināmi atsevišķi uzņēmumi, kas to dara. Latvijas Radio aicināja nosaukt šos piemērus, tomēr viņa atteicās to darīt. Jāpiebilst,

Instruktorus Valsts aizsardzības mācībām reģionos nokomplektēt ir vieglāk nekā Rīgā. To intervijā Latvijas Radio sacīja Jaunsardzes centra direktors pulkvedis Valts Āboliņš. Viņš arī sacīja, ka ir liela instruktoru mainība, piemēram, pērn pievienojās 80 jauni instruktori, taču 60 no šī darba aizgāja.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis no Zaļo un zemnieku savienības intervijā Latvijas Radio noliedza, ka pretēji partijas sākotnējai nostājai tomēr rosināt ļaut izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumus ārstniecībai būtu populistisks lēmums pirms vēlēšanām. "Sistēmas izstrādātāji ir atzinuši, ka šajā sistēmā 50 procenti no naudas bija jāiegulda Latvijas tautsaimniecībā. Rezultātā tie ir aptuveni 10%, kas tiek ieguldīti. Tai pat laikā mēs redzam, ka ir kaimiņvalstīs piemēri, kas ir populistiski realizēti. Šis tāds nav. Šis nav populistisks piedāvājums, mēs nepiedāvājam pirkt mobilos telefonus vai gludekļus, mēs piedāvājam ieguldīt naudu, kas ir paša cilvēka individuālā nauda individuālās veselības uzlabošanai," skaidro ministrs. Šo jautājumu plānots izskatīt koalīcijas sadarbības sēdē. Partneri no "Jaunās Vienotības" un "Progresīvajiem" ir pauduši skepsi par šī jautājuma aktualizēšanu priekšvēlēšanu laikā.

Piecpadsmit gadu laikā, kopš darbojas vietne "Manabalss.lv", kurā var iesniegt dažādas likumdošanas iniciatīvas un balsot par tām, panāktas izmaiņas vairāk nekā 80 likumos. Bijušais vietnes vadītājs Didzis Meļķis šomēnes aizstāvējis promocijas darbu politikas zinātnē. Viņš pētījis "Manabalss.lv" darbību un salīdzinājis pilsoņu iniciatīvu efektivitāti Latvijā un citās valstīs, secinot, ka Latvijā pilsoņi pat neticami efektīvi spēj ietekmēt likumdošanas procesus, panākot, ka Saeima ņem vērā savāktos parakstus un maina likumus tā, kā aicinājuši pilsoņi. Tādējādi Latvija ļoti izceļoties uz citu valstu fona, pausts pētījumā. Politikas zinātņu doktoru Didzi Meļķi iztaujāja Ilze Kuzmina.

Šonedēļ aprit 40 gadi kopš Čornobiļas katastrofas, un pasaule kara dēļ Ukrainā saskārusies ar jauna veida draudiem – kodolterorismu. Taču Eiropa un pārējā pasaule joprojām nav gatava situācijai, kurā to atomelektrostacijas tiek okupētas. To intervijā Latvijas Radio norādīja ukraiņu zinātniece Katerina Šavanova. Viņas ieskatā okupētās Zaporižjas atomelektrostacijas gadījums kļūs par pamatu jauniem noteikumiem starptautiskajai kodoldrošībai un aizsardzībai. Intervijā zinātniece stāsta par pašreizējo situāciju Čornobiļā, savu darbu šajā teritorijā un kodoldrošību. Ar Katerinu Šavanovu sarunājās Rihards Plūme. Cik saprotu, jūs esat strādājusi Čornobiļā kā radiobioloģe. Varbūt varat pastāstīt, ko jūs pētījāt un ko atklājāt jūs darba laikā? Katerina Šavanova: Man ir maģistra grāds ekoloģijas zinātnē un arī doktora grāds bioloģijā, konkrēti – ģenētikā. Mana kolēģe un grāmatas līdzautore Olena Pareņuka pirms vairāk nekā 15 gadiem lūdza mani pievienoties komandai darbam Čornobiļā. Tas bija pētījums par mikrobiomu

Noturēt mākslinieciskās un stratēģiskās ambīcijas laikā, kad finansējums kultūras nozarei sarūk – to kā vienu no grūtībām savā darbā saredz jaunais „Latvijas koncerti” vadītājs Timurs Tomsons, kurš amatā stāsies no jūnija. Raidījumā „Labrīt” viņš uzsvēra, ka kapitālsabiedrībā ir nodarbināti trīs izcilākie Latvijas kolektīvi – "Sinfonietta Rīga", Latvijas Radio koris un Latvijas Radio bigbends un mūziķu profesionalitāte nav apšaubāma. Tomēr Rīga, no infrastruktūras viedokļa, kamēr vēl tai nav savas Nacionālās koncertzāles, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, šobrīd iepaliek. -- Vakar, 22. aprīlī, kļuva zināms, ka VSIA "Latvijas Koncerti" jaunais valdes loceklis. Kultūras ministrijas atklātajā konkursā par uzvarētāju ir izvēlēts Timurs Tomsons, kurš līdz šim ir bijis Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" valdes priekšsēdētājs un arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas padomes priekšsēdētājs.

ASV lēmums neatsākt militāros triecienus Irānā šobrīd ir loģisks, taču vienlaikus problēmas neatrisina. Intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas zinātņu prorektors Toms Rostoks. Hormuza jūras šaurums joprojām ir slēgts.  Rostoks norāda, ka abas puses ir ieinteresētas risināt savstarpējās sarunas. -- ASV prezidents Donalds Tramps ir nolēmis uz nenoteiktu laiku pagarināt pamieru ar Irānu, lai dotu iespēju diplomātiskā ceļā izbeigt pirms gandrīz diviem mēnešiem uzsākto karu, kas ir izraisījis enerģētikas krīzi visā pasaulē. Pakistānas galvaspilsētās Islamā-bādā iepriekš notika ASV un Irānas pārstāvju sarunas. Pagaidām nav zināms, vai un kad varētu notikt nākamā sarunu kārta. Tramps paziņojumā sociālajos medijos rakstīja, ka ASV ir piekritušas Pakistānas lūgumam neatsākt uzbrukumus Irānai līdz brīdim, kad islāma republikas vadītāji būs izstrādājuši priekšlikumu par bruņotā konflikta izbeigšanu. 

“Rīgā iespējams panākt zemākas siltumenerģijas cenas, novēršot tirgus un regulējuma nepilnības.” Ar šādu secinājumu klajā nākusi Valsts kontrole savā jaunākajā revīzijā par siltumapgādes sistēmu. Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš Latvijas Radio skaidroja, ka izveidotā tirgus un regulējuma sistēma nav sakārtota, tostarp, neesot elastīgs iepirkuma modelis. Savukārt uzņēmuma “Rīgas siltums” valdes priekšsēdētājs Kalvis Kalniņš nepiekrīt, ka ir slikta pārvaldība un norādīja, ka tirgus sakārtošana aizvien turpinās un esot bijusi iespēja pārmaksāt krietni vairāk.

Konflikts ir ļoti sarežģīts un nepieciešama citu globālo spēlētāju iesaiste. Tā par varbūtēju starpnieku sarunās starp ASV un Irānu par Hormuza šaurumu izteicās Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders. Intervijā Latvijas Radio viņš sacīja, ka konflikts var turpināties ilgi. -- Amerikāņu karakuģi Persijas līcī ir pārtvēruši un sagrābuši Irānā reģistrētu kravas kuģi. Šis incidents liecina par turpmāku attiecību pasliktināšanos starp Vašingtonu un Teherānu tikai dažas dienas pirms pagaidu pamiera vienošanās termiņa beigām. 

Eiropas ekonomikā šogad, visticamāk, nav gaidāma recesija – tā uzskata Eiropas Savienības ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis no "Jaunās Vienotības". Šonedēļ viņš atrodas ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kur norisinās Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas pavasara sanāksme. Dombrovskis uzskata, ka pašreizējā krīze nebūt nav tik smaga kā Covid-19 pandēmijas laikā. Līdz ar to nav nepieciešami arī tik masīvi atbalsta pasākumi. Ar Valdi Dombrovski runājam par Irānas konflikta ietekmi uz pasaules ekonomiku, kā arī par atbalstu Ukrainai un Eiropas attiecībām ar ASV. Artjoms Konohovs: Starptautiskais Valūtas fonds brīdina par iespējamo pasaules ekonomikas recesiju. Tomēr ASV finanšu tirgi trešdien sāka augt, jo investoriem šķiet, ka karš Irānā būtībā ir beidzies. Kā tad īsti ir? Kādus secinājumus var izdarīt no tām sarunām, kas pēdējās dienās ir bijušas Vašingtonā? Valdis Dombrovskis: Karš Irānā un tā ekonomiskā ietekme ir viens no galvenajiem sarunu tematiem šeit, Starptautiskā Valūtas fonda sanāksmē. J

ASV neizstāsies no NATO – par to ir pārliecināts Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds no "Progresīvajiem", jautāts par atkārtotajiem prezidenta Donalda Trampa izteikumiem par Ziemeļatlantijas aliansi. Intervijā Latvijas Radio ministrs sacīja, ka diskusijas alianses ietvaros vienmēr ir bijušas, un uzsvēra, ka jāvērtē tas, kas notiek pašas alianses ietvaros.

Amerikas Savienoto Valstu sankciju atvieglošana pret Baltkrieviju apmaiņā pret politieslodzīto atbrīvošanu nemainīs autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko rīcību vai domāšanu. Tā intervijā Latvijas Radio norāda Anaīsa Marina, domnīcas Chatam House Krievijas un Eirāzijas programmas asociētā biedre. Viņa uzsver, ka, lai gan amerikāņu sarunas ar Minsku var būt noderīgas, Eiropai nav jāseko ASV pēdās un jāietur stingra sankciju politika pret Baltkrieviju. Savukārt Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju nav noteiktas pietiekami lielā apjomā un sekojušas pārāk vēlu, tādēļ nevajadzētu būt pārsteigtiem, ja tām ir ierobežota ietekme. Rihards Plūme: Eiropas Savienība ir pieņēmusi gandrīz 20 sankciju paketes pret Krieviju, taču tas vēl nav spējis mainīt domāšanu Krievijā un tās agresīvo nostāju. Cik veiksmīgas, jūsuprāt, šīs sankcijas ir bijušas? Diemžēl sankciju ieviešana ir bijusi pārāk maz un pārāk vēlu. Esmu starp tiem cilvēkiem, kas uzskata, ka 2022.gada februārī vai pat 2014.gadā vajadzēja pieņemt stingrāk

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija šodien tiksies ar satiksmes ministru Ati Švinku (no "Progresīvajiem"), lai vēlāk lemtu par frakcijas pozīciju par aizdevumu nacionālajai aviokompānijai "airBaltic". Valdība vakar nolēma papildināt iepriekš pieņemto lēmumu par aizdevumu, nosakot stingrāku uzraudzību. "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs pieļauj par to sarunas arī ar opozīciju. Jautāts, kāda būs "Progresīvo" rīcība gadījumā, ja ZZS turpinās "likt kāju priekšā" lēmumam par atbalstu "airBaltic", Šuvajevs atzina, ka jau tagad ir gatavs uzrunāt Ministru prezidenti un "Jauno vienotību", iesakot apsvērt ierašanos pie Saeimas opozīcijas frakcijām - Apvienotā saraksta un Nacionālās apvienības -, lai runātu par atbalstu šajā jautājumā. Vaicāts, vai pastāv iespēja, ka, nepanākot pozitīvu lēmumu "airBaltic" aizdevuma gadījumā, "Progresīvie" atteiksies no satiksmes ministra amata, lai viņus nesaistītu ar transporta nozares samilzušajām problēmām, Šuvajevs atbildēja noliedzoši, atgādino

Vairāk nekā 500 taksometru vadītāji šodien izbrauc Rīgas centrā, protestējot pret to, ka valdība nav izpildījusi taksometru nozares izvirzīto ultimātu un neierobežo platformas "Bolt" monopolu. Protesta akcijas notiek arī Jelgavā un Daugavpilī. Iespējami būtiski satiksmes ierobežojumi. Licencēto pasažieru komercpārvadātāju attīstības asociācijas (LPKAA) valdes priekšsēdētāja Ella Petrova šorīt Latvijas Radio skaidroja, ka protesta mērķis ir vērsties pret vienas platformas monopolstāvokļa izmantošanu.

Politiskais spiediens uz Igaunijas sabiedrisko mediju, ja salīdzina ar Lietuvu, ir ievērojami mazāks. Taču finansiālā spiediena ietekmi, ja vien netiks kaut vai nedaudz atrisināts līdzekļu trūkuma jautājums, varētu visai drīz just kaimiņvalsts sabiedriskā medija veidotajā saturā.  Par šiem, kā arī auditorijas piesaistes un saglabāšanas jautājumiem plašā sarunā, brīžiem ar nelielu igauņu humora devu, nesen runāja Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas – Igaunijas Nacionālās raidorganizācijas (Eesti Rahvusringhääling (ERR)) valdes priekšsēdētājs Ēriks Roze. Tallinā viņu uz sarunu aicināja Latvijas Radio žurnālists Rihards Millers.  Rihards Millers: Es vēlētos sākt ar jautājumu par interviju, kas jums bija ar Anvaru Samostu pirms pāris mēnešiem (Rozem janvāra beigās bija saruna ar ERR ziņu dienesta vadītāju – red.). Jūs izvērsti runājāt par finansējuma trūkumu, ar ko saskaras ERR. Cita starpā jūs teicāt, ka tas ietekmēs jauna oriģinālsatura veidošanu šajā gadā. Kas šajos divos mēnešos kopš intervijas ir main

Sarunās ar Irānu ASV prezidents Donalds Tramps izmanto sev raksturīgu iebiedēšanas taktiku. Tā uzskata politoloģe Žaneta Ozoliņa. Trampam patīkot iebiedēt savu pretinieku, jeb šajā gadījumā savu ienaidnieku tā, lai notiek piekāpšanās būtiskos jautājumos. Iebiedēšanas retorika ir nostrādājusi īstermiņā, priekšā ir divas nedēļas un pēc tam varētu sekot nākamie kārtējie termiņi – tā Latvijas Radio pauda Ozoliņa. Politoloģe pieļauj, ka tik skaļi paziņojumi Trampam bijuši nepieciešami arī iekšpolitikas dēļ, jo gaidāmas vidustermiņa vēlēšanas un republikāņiem politikā šobrīd neiet viegli.

Ukrainā rehabilitācijai kā atsevišķai nozarei ir vien pieci gadi, tāpēc to var saukt par jaunu jomu, kur speciālistiem jādodas uz citām valstīm pieredzes apmaiņā. Un to viņi dara viesojoties arī Latvijā. Marta beigās Nacionālajā rehabilitācijas centrā "Vaivari" pieredzes apmaiņā ieradās 24 ukraiņu rehabilitācijas speciālisti un kā atzīst centra vadītāja Ilze Viņķele, speciālistiem rāda visas pieejamās iespējas. -- Jau dažus mēnešu Nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" valdes priekšsēdētājas amatā stājusies bijusī veselības ministre Ilze VIņķele. Uzsākot darbu, viņa solīja sakārtot un optimizēt pārvaldes procesus, uzlabot iestāžu sadarbību, veicināt kvalitāti un stiprināt akadēmisko sadarbību un pētniecību.

Eiropas reakcijai un analīzei par situāciju ar Irānu bija jābūt jau iepriekš, nevis tagad, kad visa starptautisko attiecību sistēma ir sabrukusi, - tā uzskata bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs un jūras dronu ražošanas uzņēmuma vadītājs Jānis Garisons. Jautāts par Trampa izteikumiem, ka ASV apsver iespēju izstāties no NATO, kā arī to, ka mērķi Irānā sasniegti un viņš dodas prom, un aicinot sabiedrotos nodrošināt kuģošanu Hormuza šaurumā, Garisons nrādīja, ka jārēķinās ar reālpolitiku.