Globlais Latvietis. 21. Gadsimts

Informações:

Sinopsis

Vairs nav tie laiki, kad latvietis sevi par latvieti varja saukt tikai sav tva st, 21.gadsimt latviei ir vis pasaul. Vai tie btu vecie trimdinieki, jaunie emigranti, pasaules slavu guvuie vai vienkri sevis mekltji. Ms uzrunjam latvieu diasporu vis pasaul. Msu tikans vieta Latvijas Radio multimediju studija, piektdiens tda pc zim trijos. Uzklaussim pieredzto cikl Dzvie ststi, sazinoties ar tautieiem pasaul, prspriedsim diasporai aktulo un nodergo.

Episodios

  • Izstādes "Gadsimta latviete" tapšana. Eiropas latviešu apvienības pirmsākumi

    14/06/2021 Duración: 49min

    Radījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts saruna par diviem notikumiem. Kā tapusi izstāde “Gadsimta latviete” par godu izcilās diplomātes Ainas Nagobads-Ābols simtgadei? Tā kā vasarā Eiropas latviešu apvienība atzīmēs savu septiņdesmito pastāvēšanas gadu, tad interesēsimies par tās pirmsākumiem - Latvijas atbrīvošanas komitejas Eiropas centra tapšanu un būtiskākajiem pagrieziena punktiem apvienības vēsturē. Sarunā piedalās: Eiropas latviešu apvienības pirmā priekšsēde Dace Lutere-Timmele, Rietumeiropas Latviešu apvienības priekšsēdis, kurš nāca no Latviešu kopības Vācijā padomes, ilggadējs latviešu biedrības Hamburgā valdes loceklis Andris Zemītis un izstādes “Gadsimta latviete” kurators Rolands Lappuķe. 9. jūnijā 101. jubileju nosvinēja diplomāte Aina Nagobads-Ābola. Izcilās Latvijas diplomātes dzimšanas dienai par godu Valsts prezidents Egils Levits, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks un bijušais vēstnieks Rolands Lappuķe pieteica izstādi "Gadsimta la

  • Pasaules latviešu arhīvi vienkop atrodami Pasaules Brīvo latviešu apvienības mājaslapā

    07/06/2021 Duración: 42min

    Par trimdas arhīviem, to apzināšanu un saglabāšanu esam runājuši vairākkārt, bet šoreiz par to darbu, ko paveikusi Pasaules brīvo latviešu apvienība, aptaujājot latviešus pasaulē, aicinot privātpersonas un organizācijas iesaistīties diasporas arhīvu apzināšanā. Aptaujā piedalījušies latvieši no visas pasaules, un šobrīd apzinātā informācija atrodamai Pasaules Brīvo latviešu apvienības atvērtajā digitālajā kartē "Latviešu arhīvi pasaulē", kas meklējama PBLA mājaslapā.  Par arhīvu apzināšanu un pieejamību, kā arī diasporas iespējām piedalīties atceres projektā “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14. jūnija deportācijām” saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Diskutē Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēde Kristīne Saulīte, latviešu arhīvu pārzinātāja Amerikā Maira Bundža, Daugavas Vanagu Adelaides nodaļas valdes priekšsēde Ilga Vēvere, Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā prezidents Andris Ķesteris un Latvijas Nacionālās bibliotēkas korporatīvās komunikācijas vadītāja Anna Muhka.

  • Aktuālie jautājumi par atteikšanos no Latvijas nodokļu rezidenta statusa

    31/05/2021 Duración: 36min

    Kad pirms pāris nedēļām raidījumā Globālais latvietis. 2. gadsimts runājām par to, ka Latvijas nodokļu rezidentiem, dzīvojot Apvienotajā Karalistē, šogad pirmo reizi jāsniedz gada ienākumu deklarācija par tur nopelnīto algu, virkne jautājumu palika neatbildēti, tāpēc turpinām atbildēt uz klausītājiem aktuālajiem jautājumiem gan par deklarācijas iesniegšanas niansēm, gan arī par atteikšanos no Latvijas nodokļu rezidenta statusa un tam sekojošo, gan arī par izmaiņām, kas skar sūtījumus no trešajām valstīm, tostarp Apvienotās Karalistes. Par nodokļu deklarācijas iesniegšanu un iespējamo rezidenta statusa maiņu plašāk stāsta Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Klientu apkalpošanas daļas Vidzemes nodaļas galvenā nodokļu inspektore Evija Štālmane, savukārt Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja Irēna Knoka skaidro plašāk par sūtījumiem no trešajām valstīm, atgādinot, ko nevajadzētu likt koferī, dodoties ciemos Jāņu laikā.

  • Diasporā pārliecināti: Skolēnu dziesmu un deju svētkiem jābūt, kaut vai e-formātā

    24/05/2021 Duración: 39min

    Diaspora gatavojas XII Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem savās mītnes zemēs. Gatavojās pērn un turpina gatavoties arī šogad, tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts interesējamies, kā ar savu veikumu iepazīstinās diasporas kolektīvi, ar kādām sajūtām šo laiku vada diasporas kolektīvu dalībnieki un kāds ir kolektīvu vadītāju viedoklis par iesaistīšanos Latvijas virtuālajos svētkos? Kā arī neizbēgami jautājam par to, kādas ir pandēmijas laika iespējas un vecāku aktivitāte, iesaistot bērnus mēģinājumos. Diskutē un viedokli izsaka XII Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku diasporas kolektīvu koordinatore Aiga Vasiļevska, kora “LABKī” no Īrijas mākslinieciskā vadītāja Inguna Grietiņa-Dārziņa, Norvēģijas zēnu kora vadītāja Anda Ramsoja un deju kolektīva “Rudzupuķe” vadītāja Minsterē (Vācija) Kristīne Kempere.  

  • Izmaiņas ienākumu deklarācijas iesniegšanā saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no ES

    17/05/2021 Duración: 39min

    Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības uzliek par pienākumu Latvijas nodokļu rezidentiem iesniegt gada ienākumu deklarāciju, norādot Lielbritānijā saņemto darba algu. Par to, kāpēc tas vispār jādara, kas notiks, ja deklarāciju neiesniegs, kā visvienkāršāk deklarācija iesniedzama, kas apgrūtina gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu attālināti un  kā iegūt e-parakstu, dzīvojot ārzemēs, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts. Raidījumā piedalās: portāla “latviesi.com” žurnāliste Līva Karlsone, Latvijas vēstniecības Apvienotajā Karalistē konsulārās nodaļas vadītāja Māra Fricberga, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Klientu apkalpošanas daļas Vidzemes nodaļas galvenā nodokļu inspektore Evija Štālmane, VID Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja Irēna Knoka un Latvijas valsts radio un televīzijas centra Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Vineta Sprugaine. Raidījuma noslēgumā pieskaramies arī jautājumiem par sūtījumiem un to muitošanu no un uz Lielbr

  • Prāvesta Alberta Ozola dzimta nes Ozolu ģimenes uzvārdu tālāk

    10/05/2021 Duración: 34min

    Ilgus gadus amerikas latviešu sabiedrība bija cieši saistīta ar prāvestu Albertu Ozolu, viņš kalpoja latviešu sabiedrībai. Šoreiz raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna ar prāvesta dēluKnutu, vedeklu Baibu un mazbērniem galvenokārt par dzimtas stiprumu, latviešu spītu un ikdienas gaitām, dzīvojot tālu prom no Latvijas un nesot tālāk Ozolu dzimtas vārdu. Ozolu dzimta nāk no Valmieras, tur dzimis Alberts Ozols, kuru 1940. gadā Rīgas sv. Pētera baznīcā ordinēja par mācītāju un kurš trīs gadus vēlāk salaulājās ar Elzu Gāriju Lūsi, kura viņam 1944. gada vasarā dāvāja dēlu Knutu. Drīz pēc tam ģimenei bija Latvija jāatstāj un jādodas svešumā. Savas dzīves lielāko daļu prāvests Ozols kalpojis Ņujorkas draudzē. Bet Baiba un Knuts iepazinās Vašingtonā, strādādami “Amerikas Balss” latviešu valodas raidījumu nodaļā. Viņiem ir trīs bērni - Silvija, Elga un Alberts. Sarunā piedalās Knuts Ozols, Baiba Ozola un viņu meitas Silvija un Elga.  

  • Ceļš līdz savai valstij: Trimdas loma Latvijas neatkarības atjaunošanā

    03/05/2021 Duración: 43min

    4. maijs ir Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, tas ir brīdis, kad atzīmējam to, ka 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma „Deklarāciju par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu”. Bet kāds bija ceļš līdz tam un kāda loma neatkarības atgūšanā bija Abrenes konferencei? 1989. gada maijā Francijā Abrenes konferencē pirmo reizi tikās trimdas organizācijas un Latvijas Tautas fronte. Par trimdas darbību Latvijas neatkarības atjaunošanā raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts  saruna ar tā laika notikumu aculieciniekiem: Māru Sīmani, Sabiedrisko zinātņu institūta Minsterē programmas koordinatori, Abrenes konferences dalībnieci, Austri Grasi, Latviešu Tautas augstskolas “Abrene” direktoru, vienu no Abrenes konferences rīkotājiem, Gunti Bērziņu, Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā vicepriekšsēdētāju, Abrenes konferences dalībnieku, un Daini Īvānu, toreiz Latvijas tautas frontes priekšsēdētāju.  

  • Ieteikumi un noderīga informācija, kā veiksmīgāk iekļauties skolas vidē pēc reemigrācijas

    26/04/2021 Duración: 44min

    Katru gadu aptuveni 800 ģimeņu atgriežas uz dzīvi Latvijā. Reemigrējošo skolēnu skaits Latvijas izglītības iestādēs pieaug. Kā labāk iekļaut un atbalstīt bērnus, kas pēc atgriešanās Latvijā sāk mācības skolā, kā skolotājiem sadarboties ar reemigrējušajām ģimenēm un kas pašām ģimenēm būtu jāņem vērā – ieteikumi, pārdomas un noderīga informācija būs atrodama divos jaunos ceļvežos pedagogiem un vecākiem, kurus izdevusi Latviešu valodas aģentūra un par kuriem šodien runājam raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Diskutē Latviešu Valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne, Diasporas un migrācijas pētījumu centra pētniece Daina Grosa, Drabešu Jaunās pamatskolas direktore Kristīne Paisuma un reemigrante Una Silkane-Kaseresa, kura atgriezusies Latvijā no Kanādas.   

  • Diasporas organizācijas aicina mainīt pašreizējo Augstskolu likuma redakciju

    19/04/2021 Duración: 43min

    Lielākās diasporas organizācijas aicina mainīt pašreizējo Augstskolu likuma redakciju, dodot iespēju arī  diasporas parstāvjiem kandidēt uz akadēmiskajiem amatiem Latvijas augstskolās. Pašreiz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija gatavo iesniegt priekšlikumus likuma trešajam lasījumam.Sarunā piedalās bērnu endikronoloģijas speciāliste, Kalifornijas universitātes asociētā klīniskā profesore Daina Dreimane, ārsts Jānis Tupesis, Saeimas deputāte Marija Golubeva un Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.  

  • Aktīvie Latvijas atbalstītāji un stiprinātāji Amerikā - Blumbergu dzimta

    12/04/2021 Duración: 46min

    Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts sazināmies ar latviešu dzimtu no Amerikas, kas pierāda, ka iespējams ir viss. Bez šīs ģimenes Amerikas latviešu sabiedrība nebūtu tāda, kāda tā ir, un šī ir ģimene, kas daudz darījusi, lai atbalstītu un stiprinātu Latviju  gan izglītības jomā, gan drošības jautājumos; latviešiem, kas aktīvi darbojas Amerikas Latviešu apvienībā un kopj savas saknes - tā ir Blumbergu dzimta, kuras pamatus likuši Otra pasaules kara bēgļi Ināra un Gunārs. Viņi Amerikā ieradās 1950. gadā. Raidījumā Blumbergu dzimtu pārstāv četru bērnu mamma Ināra Blumberga, viņas dēli Roberts Blumbergs, kurš ir bijis Latvijas Republikas goda konsuls Ilinoisā no 2011. līdz 2019. gadam, un Pēteris Blumbergs, Amerikas Latviešu apvienības priekšsēdis, un Pētera vecākais dēls Aleksandrs Blumbergs.  

  • Saglabāt latvisko identitāti, dzīvojot vairākās kultūrās. Priedīšu dzimtas stāsts

    05/04/2021 Duración: 44min

    Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna ar vienas dzimtas trim sievietēm par to, kā augt, izaugt un saglabāt latvisko identitāti, dzīvojot divās un pat trīs kultūrās. Kā pieņemt lēmumu atgriezties Latvijā un kā radīt latvisku vidi arī šeit, kur šķietami, jau latvietības netrūkst. Stāsta filozofijas doktore un literatūras zinātniece Aija Priedīte, Eiropas latviešu apvienības (ELA) izglītības komisijas vadītāja un ELA pārstāve Latvijā Aira Priedīte un vides inženierzinātnes studente Austrijā Luīze Bērziņa.

  • Līdzcilvēku pieredze Latvijā. Stāsta Gabriela Pineda Barrientos un Manuels Fernandezs

    29/03/2021 Duración: 44min

    Šoreiz raidījumā saruna par to, kas tad īsti ir globālais latvietis. Līdz šim mūsu skats vērsts uz latviešiem, kas, jebkur pasaulē atrodoties, sevi sauc par latviešiem, bet šodien saruna ar cilvēkiem, kuri tiklab arī var sevi saukt par globāliem latviešiem, viņi šobrīd par savām mājām sauc Latviju. Kā savu dzīvi Latvijā vērtē līdzcilvēki, kuri Latviju šobrīd ir izvēlējušies par savām mājām? Lieldienu laikā raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts saruna ar Gabrielu Pinedu Barrientos no Hondurasas, kura Latvijā dzīvo piecus gadus un ir mārketinga projektu vadītāja, un Latvijas Universitātes pētnieku Manuelu Fernandezu no Spānijas, kurš Latvijā dzīvo jau 17 gadus. Sarunā piedalās arī Gabrielas vīrs Oskars Krēsliņš.  

  • Diasporas līdzdalība pašvaldību vēlēšanās: politiskais ieguvums vai neiespējamā misija

    22/03/2021 Duración: 44min

    2020.gada 17. decembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pašvaldību vēlēšanu likumā, un līdz ar to vēlētājiem ārvalstīs būs nodrošināta iespēja piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Vieni to sauc par politisku ieguvumu, citi - par neiespējamo misiju. Ārpus Latvijas dzīvojošie vēlētāji jau no 27. marta varēs pieteikt savu dalību pašvaldību vēlēšanās. Ko nosaka likums un kā prakstiski vēlētājs varēs balsot, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Skaidro un diskutē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa, domnīcas "Providus" vadošā pētniece migrācijas un integrācijas jomā Agnese Lāce, platformas "baltic-ireland.ie" žurnāliste Sandra Bondarevska un jūrmalniece, kura dzīvo Luksemburgā, Marija Fadula.  

  • Gads pandēmijas zīmē: uzklausām latviešu pieredzi pasaulē

    15/03/2021 Duración: 45min

    Gads pandēmijas zīmē daudzviet pasaulē pavadīts mājsēdē un tiešsaistē. Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts uzklausām latviešu pieredzi Īrijā, Lielbritānijā, Zviedrijā un Austrālijā. Ar kādiem ierobežojumiem viņi sastopas, kā darbojas izglītības iestādes un kā tiek sniegta palīdzība cilvēkiem ar mentālās veselības problēmām. Proti, kā dzīve rit citviet un kā ar nebūšanām, kas ir arī pie mums, galā tiek citviet, un kas zina, iespējams, ka katrs no mums no šīs reizes sarunas paņems kādu spēcinošu vārdu vai pieredzi, kas palīdzēs pašiem tikt galā ar savām ligām. Pieredzē dalās un situāciju citviet pasaulē raksturo skolotāja-speciālpedagoģe Zviedrijā Maija Balodis-Karlsson, platformas “baltic-ireland.ie” žurnāliste Inguna Mieze, profesors no Monaša universitātes Melburnā (Austrālija), klīniskais toksikologs Andis Graudiņš un medmāsa, strādā paliatīvās aprūpes pansionātā Lielbritānijā, Ieviņa Reinsone. “Pagājušajā nedēļā Anglijā skolas tika atvērtas visiem bērniem, kas, paredzami, rezultējās paškaitējuma un

  • Rosinājumi diasporas jauniešiem iegūt profesionālo un augstāko izglītību Latvijā

    08/03/2021 Duración: 44min

    Kā veiksmīgi piesaistīt diasporas jauniešus profesionālajai un augstākajai izglītībai Latvijā, kāpēc joprojām jaunieši mītnes zemes skolās nevar kārtot latviešu valodu kā otro svešvalodas eksāmenu un vai iegūtais diploms, piemēram, beidzot profesionālo mācību iestādi Latvijā, būs starptautiski atzīts? - tie ir tikai daži no jautājumiem, kurus uzdodam raidījumā Globālais latvietis.21 gadsimts, runājot par to, kā mudināt diasopras jauniešus izvēlēties izglītību iegūt tieši Latvijā. Sarunā piedalās Latvijas Universitāes Diasporas un migrācijas pētījumu centra un Rīgas Ekonomikas augstskolas pētniece Rita Kaša, Eiropas latviešu apvienības priekšsēde Elīna Pinto, Eiropas latviešu jauniešu biedrības “EJ” pārstāvis Jānis Skrebels un Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.  

  • Latvietības sajūta Austrālijā un Latvijā: Grosu dzimta

    01/03/2021 Duración: 45min

    Ko nozīmē būt latvietim Austrālijā un kā šī piederības sajūta mainās, nonākot Latvijā, ar savu pieredzi dalās Grosu dzimtas pārstāvji, kuri aktīvi darbojušies Melburnas latviešu sabiedrībā un tagad sevi piesaka dažādās jomās Latvijā. Sarunai piekrituši Arnis Gross, biznesa tehnoloģiju uzņēmuma īpašnieks, viņa dzīvesbiedre - pētniece Daina Grosa, zinātnieks Kārlis Agris Gross un students Aleksandrs Gross, Kārļa Grosa dēls. Daina atzīst, ka Austrālija ir viņas dzimtene, vieta, kur viņa uzaugusi un iemācījusies visu, ko var mācīties. "Bet Latvija ir mana tēvzeme un tai ir tikpat liela nozīmē manā dzīvē kā Austrālijai," bilst Daina Grosa. 'Ko nozīmē būt Austrālijas latvietim? Tā ir vieta, kur cilvēks var eksistēt divās vidēs vienlaikus, uzklausīt vienu balsi, sadzirdēt, saprast; uzklausīt otru - sadzirdēt, saprast un saprast, kā darboties šajā ļoti bagātajā vidē," vērtē Kārlis Agris Gross. "Austrālijas latvietis pa nedēļu parasti ir austrāliešu sabiedrībā, nedēļas nogalēs iesaistās visādās latviešu aktivitā

  • Minsteres ģimnāzijas fenomens: skola iespaidoja tās absolventus uz mūžu

    22/02/2021 Duración: 44min

    Kāpēc var teikt, ka Minsteres latviešu ģimnāzija bija nozīmīgākais latviešu jauniešu izglītības centrs ārpus Latvijas? Kur slēpjas Minsteres ģimnāzijas fenomens, kas iespaidoja tās absolventus uz mūžu? Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts cilvēku stāsti un atmiņu epizodes par vienīgo pilna laika latviešu ģimnāziju Brīvajā pasaulē. Valters Nollendorfs, kurš bijis Minsteres ģimnāzijas direktors 1988.–1989. gadā, sacījis, ka mācīties ģimnāzijā bijis ārkārtīgi svarīgi, jo tā bija vieta, kur savā ziņā varēja kļūt par "profesionālu latvieti". Atmiņās par skolas laiku Minsteres latviešu ģimnāzijā dalās četri "profesionālie latvieši", četri ar šo skolu cieši saistīti cilvēki: Sabīne Beca ir ģimnāzijas 32. izlaiduma (1977.gads) absolvente, Pēteris Kļaviņš mācījās Minsterē 1972. gadā, Dainis Mjartans ir ģimenāzijas 40. izlaiduma (1985. gads) absolvents, Juris Sils ir bijis skolotājs Minsteres latviešu ģimnāzijā un, izrādās, audzinātājs klasei, kurā mācījās Dainis Mjartans.  

  • LIAA biznesa pirmsinkubācijas programma pieejama arī diasporā. Cik tas aktuāli?

    15/02/2021 Duración: 44min

    Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina pieteikties dalībai sešus mēnešus ilgā tiešsaistes biznesa pirmsinkubācijas programmā. Pirmo reizi šāda biznesa pirmsinkubācijas programmā var iesaistīties arī diaspora. Kā pievienoties programmai, kādi ieguvumi no tās un cik aktuāls ir šāda veida atbalsts ārpus Latvijas dzīvojošajiem, kuri plāno uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā, diskutējam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova, LIAA Liepājas biznesa inkubatora vadītājs Gints Reķēns, SIA "Capulus Terra" valdes priekšsēdētājs Klāvs Šlakorcins un uzņēmēju un uzņēmīgo kluba “Biznesa Bites” Vācijā idejas autore Karīna Cīglere.  

  • Priekšstati par mājām, kultūršoks un nespēja iedzīvoties pēc atgriešanās

    08/02/2021 Duración: 43min

    Kā veidojas mūsu priekšstati par mājām, kurās vēlamies atgriezties? Vai tā ir konkrētā ģeogrāfiskā vieta vai ideāltēls - sapnis par mājām? Kāpēc daļa no reemigrantiem sastopas ar kultūršoku un nespēj iedzīvoties Latvijas sabiedrībā? Kā viņi raksturo vidi, kurā jāuzsāk dzīvot, un cik iekļaujoša tā ir atbraucējam? Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts uzklausām pieredzes stāstus un ekspertu viedokļus. Diskutē un pieredzē dalās Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta mutvārdu vēstures pētniece Maija Krūmiņa, Alda Šneidere, kuras ģimene atkārtoti emigrējusi uz Īriju, sporta psihologs Jānis Grants, kurš Latvijā atgriezies divas reizes, un Iveta Ozola-Cīrule, kura psiholoģijas studiju ietvaros pēta par kultūršoku, cilvēkiem atgriežoties.  

  • Trimdas dzimtas: dodamies ceļojumā pa Alberta Jēruma dzimtas vēsturi

    01/02/2021 Duración: 45min

    Raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts aizsākam ciklu "Trimdas dzimtas un ģimenes". Šoreiz dodamies ceļojumā pa Alberta Jēruma dzimtas vēsturi.   Žurnāliste un rakstniece Inga Jēruma un pirmā bīskape sieviete Anglijas vēsturē'šobrīd Latviešu luterāņu sieviešu teoloģu apvienības priekšsēde Jāna Jēruma-Grīnberga ir komponista un diriģenta Alberta Jēruma meitas. Viena dzimusi - Latvijā; otra- Anglijā. „Globālajā latvietī” ceļojumā pa Alberta Jēruma dzimtas vēsturi: vaicājam par pēctecību un cilvēkiem, kuri ar savu izvēli noteikuši būtiskus pavērsienus dzimtas ceļos. Sarunā piedalās arī Juris Jerums, Jānas un Ingas trešās pakāpes brālēns, ikdienā Ķekavas ambulances direktors. Alberts Jērums dzimis 1919. gadā Karulā, Igaunijā. Mācijās Cimzes ģimnāzijā Valkā, pēc tam Latvijas konservatorijā, bijis profesora Jāzepa Vītola audzēknis. Otrā pasaules kara laikā mūzikas kritiķis laikrakstā "Tēvija" un skolotājs Rīgas valsts mūzikas skolā. Iesaukts latviešu leģionā. Kara beigas sagaidījis Vācijā. Dzīvoja Detmoldā,

página 1 de 11