Š?s Dienas Ac?m

Nacionālā identitāte, vēsture un sociālā atmiņa, saruna ar vēstures zinātņu doktori Vitu Zelči.

Nule sabiedrības vērtējumam nodots LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas darbības pirmais rezultāts – rakstu krājums „Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas”. Studijā komisijas dalībnieks, pētījuma „LPSR VDK darbinieku Latvijas Komunistiskās partijas CK nomenklatūras kadru personas lietu analīze” autors Artūrs Žvinklis.

1861. gadā sākās pilsoņu karš Amerikas Savienotajās valstīs. Saruna ar Latvijas Universitātes asociēto profesori Lilitu Zemīti un Latvijas Kara muzeja pētnieku Daini Poziņu.

18. martā apritēja 150. gadskārta, kopš dzimis viens no izcilākajiem latviešu glezniecības klasiķiem Janis Rozentāls. Šajā sakarā Rīgas latviešu biedrība un tās priekšsēdētājs Guntis Gailītis aicināja interesentus uz zinātnisku konferenci „Janis Rozentāls Rīgas publiskajā sabiedrībā un Rīgas latviešu biedrībā”. Konferences fokusā bija mākslinieka personība, viņa sabiedriskā darbība un iekļaušanās sava laika latviešu elitē. No plašā priekšlasījumu klāsta, kas aplūkoja dažādas mākslinieka personības šķautnes un arī sniedza plašu kontekstuālu ainu, ieskatam daži fragmenti, kas iezīmē mākslinieka saistību ar citām kultūras nozarēm.

Kuldīgā, kādreizējā Baltijas skolotāju semināra ēkā tagad mājo Kuldīgas tehnoloģiju un tūrisma tehnikums. Tur notika profesionālās kompetences pilnveides seminārs profesionālās izglītības iestāžu vēstures un latviešu valodas skolotājiem. Ieskatam fragmenti no vēsturniece, sociālās atmiņas pētnieces Vitas Zelčes priekšlasījuma par Krišjāni Valdemāru, jaunlatviešu kustību un latviešu  nacionālās identitātes veidošanos 19. gadsimtā; kā arī fragmenti no uzstāšanās, kas vairāk veltīta šodienai - mediju pētnieces un publicistes Sandras Veinbergas priekšlasījums „Mediju mutācijas modernajā laikā”.

Turpinām sarunu par notikumiem Latvijā pirms 110 gadiem – 1905. / 1906. gada revolūciju. Domājot par to, kas notiek Latvijā 1905. gada pēdējos mēnešos un 1906. gada sākumā, šķiet, ka tas ir brīdi, kad šai revolūcija ir iespēja nonākt produktīvu reformu fāzē, jo cara valdība ir gatava zināmā mērā piekāpties. 1905. gada 17. oktobra manifests rada Krievijā iedīglī priekšnoteikumus zināmām demokrātiskām pārmaiņām šajā valstī – parlamentārisma sākums, pilsonisko brīvību principi, kas līdz tam Krievijā nav pastāvējuši, novembrī Rīgā notika tautskolotāju kongress, notika pagastu delegātu kongress, kas arī ir pilsoniskas organizēšanās formas, kas nav radikālas. Tajā pašā laikā visai ātri tas nonāk pie bruņota konflikta saasināšanās, tiek ieviests kara stāvoklis un sākas bruņotas un ļoti konsekventas represijas. Saruna par šo laika posmu ar vēsturnieci Līgu Lapu.

"Vai Jūs esat par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku?" - uz šādu jautājumu Latvijas iedzīvotājiem bija jāatbild aptaujā 1991. gada 3. martā. Šī nobalsošana bija viens no iezīmīgiem punktiem Latvijas ceļā uz neatkarību.  Tautas nobalsošanā piedalījās 1 666 128 (87,56%) balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju, no kuriem 1 227 562 (73,68%) izvēlējās atbildi "jā", bet 411 374 (24,69%) atbildēja "nē".[2] Aptaujā piedalījas arī PSRS karaspēka daļās pierakstītie Latvijas Republikas pastāvīgie civiliedzīvotāji.[ Sarunā ar vēsturnieci Dainu Bleieri.

Saruna par 1905. / 1906. gada revolūciju. Domājot par to, kas notiek Latvijā 1905. gada pēdējos mēnešos un 1906. gada sākumā, šķiet, ka tas ir brīdi, kad šai revolūcija ir iespēja nonākt produktīvu reformu fāzē, jo cara valdība ir gatava zināmā mērā piekāpties. 1905. gada 17. oktobra manifests rada Krievijā iedīglī priekšnoteikumus zināmām demokrātiskām pārmaiņām šajā valstī – parlamentārisma sākums, pilsonisko brīvību principi, kas līdz tam Krievijā nav pastāvējuši, novembrī Rīgā notika tautskolotāju kongress, notika pagastu delegātu kongress, kas arī ir pilsoniskas organizēšanās formas, kas nav radikālas. Tajā pašā laikā visai ātri tas nonāk pie bruņota konflikta saasināšanās, tiek ieviests kara stāvoklis un sākas bruņotas un ļoti konsekventas represijas. Saruna par šo laika posmu ar vēsturnieci Līgu Lapu.

Ciklā „Pirms simt gadiem Eiropā”: Verdenas kauja no 1916. gada 21. februāra līdz 20. decembrim tiek minēta kā ilgākā kauja cilvēces vēsturē. Saruna ar vēsturnieku Daini Poziņu (Kara muzejs).

1956. gada februārī Maskavā notika Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) XX kongress. Tas bija pirmais kongress, kurā PSKP vada Ņikita Hruščovs, līdz ar to vada visu padomju valsti un droši vien šis kongress paliktu vēsturē kā kārtējais jubilejas, jo tas bija 20. kongress, ja ne notikums, kas pienāk pēdējā tā dienā. 1956. gada 25. februārī Ņikita Hruščovs uzstājas slēgtā kongresa sēdē ar slaveno referātu par Staļina personības kulta atmaskojumu. Saruna par šo notikumu ar vēstures profesoru Ilgvaru Butuli.

Ciklā Satumsums aplūkojam tēmas, kas saistītas ar Otrā pasaules kara norisēm. Šoreiz saruna par latviešiem Sarkanajā armijā Otrajā pasaules karā un nedaudz arī par to, kādi bija šo cilvēku likteņi pēc kara beigām. Studijā vēsturniece Kara muzeja pētniece Ilze Jermacāne.

3. martā aprit jubileja notikumam, kuru savā laikā skolēni vismaz vienā sestajā daļā zemeslodes cītīgi apguva mācību stundās. Šodien tas varbūt ir nedaudz piemirsies - 1861. gadā ar Krievijas cara dekrētu tika atcelta dzimtbūšana. Vēsturisko notikumu izvērtē vēsturnieks profesors Gvido Straube.

Pievēršamies Pirmā pasaules kara notikumiem. Šoreiz palūkojamies uz to, kas notika 1915. gada laikā un 1916. gada sākumā Balkānos. Saruna ar Kara muzeja pētnieku Daini Poziņu.

Pirms 95 gadiem, 1921. gada 26. janvārī Parīzē Antantes valstu pārstāvju padome atzina Latvijas Republiku de iure. Saruna par šo notikumu ar franču vēsturnieku Žiljēnu Gilēnu.

15. janvārī notika Latvijas zinātņu akadēmijas un 1991. gada barikāžu muzeja organizētā konference „Barikādes: pilsoniskā pretestība prettautiskai varai un tās mācības”. Konferences noslēguma daļā notika diskusija, kuru vadīja Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centra direktors Tālavs Jundzis. Tajā savos spriedumos par 1991. barikāžu laiku dalījās vairāki šo notikumu dalībnieki un liecinieki. Ieskatam fragmenti no diskusijas

Atzīmējot 1991. gada janvāra barikāžu 25. gadskārtu, 2016. gadā notika konference „Barikādes: pilsoniskā pretestība prettautiskai varai un tās mācības”. Ar pamatziņojumu "Barikādes Latvijā Eiropas kontekstā" konferencē uzstājās Prinstonas universitātes Starptautisko un reģionālo studiju institūta direktors vēsturnieks Marks Beisingers. Viņa zinātniskā darbība veltīta tautas kustību, masu mobilizācijas, pilsoniskās pretestības jautājumiem, tajā skaitā Padomju Savienības sabrukuma problemātikai. Ieskatam daļa profesora Marka Beisingera priekšlasījuma, raidījuma otrā daļā saruna ar viņu.

Barikādes jaunākās paaudzes vēsturnieku skatījumā. Saruna ar konferences „Barikādes: pilsoniskā pretestība prettautiskai varai un tās mācības”, kas notiks 15. janvārī Latvijas Zinātņu akadēmijā, dalībniekiem, vēsturniekiem Unu Bergmani, Kristīni Beķeri un Edgaru Engīzeru.

Kas bija un kā funkcionēja Austrumzemes reihskomisariāts (Reichskommissariat Ostland) – nacistu okupācijas varas administratīvi teritoriālais veidojums Baltijā? Saruna ar vēsturnieku Kārli Kangeri. 

2006. gada 8. janvārī  Latvijas Radio 1 ēterā pirmo reizi izskanēja raidījums „Šīs dienas acīm”. Ir apritējuši desmit gadi, kopš ētera sarunās cenšamies analizēt pagātnes notikumus, meklēt to kopsakarības ar šodienas aktualitātēm. Ieskatam fragmenti no dažām sarunām, kas tapušas šo gadu laikā – ar vides aktīvisti Elitu Kalniņu un dzejnieku Sergeju Timofejevu (2006), Trešās atmodas līderi, publicistu Daini Īvānu (2009), dzejnieku Knutu Skujenieku (2009), zinātņu vēsturnieku akadēmiķi Jāni Stradiņu (2009), sociologu Arni Kaktiņu un politologu/politiķi Veiko Spolīti (2011).

Esam pieraduši, ka kalendārs ir kaut kas stabils un negrozāms, ka pēc 31. decembra sekos 1. janvāris. Taču ne vienmēr tā ir bijis. 1582. gadā vairākās Eiropas valstīs cilvēki aizgāja gulēt 4. oktobrī, bet pamodās jau 15. oktobrī. Notika Gregora kalendāra ieviešana, sekojot pāvesta Gregora XIII bullai. Par izmaiņām kalendārā saruna ar Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes docentu Andri Priedi.