Š?s Dienas Ac?m

Pirms 80 gadiem, 1936. gada jūlijā, Spānijā sākās pilsoņu karš, kas ilga gandrīz trīs gadus. Par to saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar vēsturnieku Edgaru Engīzeru. Spānijas pilsoņkarš ir Latvijai salīdzinoši tāls, tomēr Latvijas vēsturei ar to ir zināma sasaiste un savā ziņā šis karš ir prelūdija Otrajam pasaules karam, kurš sākās dažus mēnešus pēc tam, kad asiņainais Spānijas pilsoņu karš bija beidzies. Apmēram 100 gadus līdz Spānijas pilsoņu karam tā ir klusa Eiropas nomale. Spānija nepiedalās Pirmajā pasaules karā, kādi bija politiskie, sociālie un ekonomiskie satricinājumi un pretrunas, kas noveda pie šī konflikta. Sarunas otrā daļa.  

Turpinot sarunas par Pirmo pasaules karu, šoreiz stāsts par notikumiem 1916. gada vasarā Austrumu frontē, par Krievijas armijas ofensīvu. Reizēm šo plašo uzbrukumu Austrumu frontes dienvidu galā teritorijā, kas ir tagadējā Rietumukraina, toreiz tās bija Austroungārijas un Krievijas pierobežas teritorijas, mēdz dēvēt arī par Brusilova ofensīvu. Krievijas armijai, par spīti tam, ka iepriekšējā gadā bijusi spiesta atkāpties, izdodas plaša un sekmīga ofensīva, kas turpinās vairākus mēnešus, sākoties 1916. gada jūnija sākuma sākumā līdz pat septembrim. Zinot Krievijas armijas līdz tam ne sevišķi spožo kauju pieredzi Pirmajā pasaules karā, vēsturnieks Dainis Poziņš stāsta, ar ko ir skaidrojams tas, ka Krievijas armijai izdodas izveidot šādu salīdzinoši veiksmīgu uzbrukumu.

Ciklā „Satumsums”: Holokausts Latvijā 1941. gada vasarā – 30 000–35 000 Latvijas ebreju iznīcināšana – okupantu režisēta līdzpilsoņu slepkavošana. Stāsta vēsturnieki Marģers Vestermanis un Artūrs Žvinklis.

Notikumi pirms 2000 gadiem – romiešu karavadoņa Germanika vadītais karagājiens pret ģermāņiem m.ē. 16. gada vasarā – noslēdza vairākas desmitgades ilgušās cīņas starp tobrīd savu varenības zenītu sasniegušo Romas impēriju un kareivīgajām ģermāņu ciltīm. Par Romas un barbaru attiecībām un to, ko no tām būs secināt mūsdienās, turpinām sarunu ar vēsturnieku Hariju Tumanu. Sarunas pirmā daļa izskanēja 26. jūnija raidījumā Šīs dienas acīm.

Notikumi pirms 2000 gadiem – romiešu karavadoņa Germanika vadītais karagājiens pret ģermāņiem m.ē. 16. gada vasarā – noslēdza vairākas desmitgades ilgušās cīņas starp tobrīd savu varenības zenītu sasniegušo Romas impēriju un kareivīgajām ģermāņu ciltīm. Par Romas un barbaru attiecībām un to, ko no tām būs secināt mūsdienās, saruna ar vēsturnieku Hariju Tumanu. 

Pirms 75 gadiem – 1941. gada 22. jūnijā – sākās nacistiskās Vācijas uzbrukums Padomju Savienībai. Par šo Padomju-vācu karu un to ievadījušajiem notikumiem – vēsturnieks Inesis Feldmanis.

Nežēlīgās masu represijas, kuras Osmaņu impērijas Pirmā pasaules kara laikā vērsa pret tās armēņu tautības pavalstniekiem, lielāko tiesu tiek atzītas par genocīdu. Tomēr Turcijas valdība joprojām atsakās tam piekrist un asi reaģē uz katru jautājuma aktualizāciju. Par Armēņu genocīda problēmu pagātnē un šodien sarunā ar politologu un politiķi Veiko Spolīti.

1941. gada jūnijā kulminēja pret Latvijas tautu vērstās padomju represijas – notika 14. jūnija masu deportācija, savukārt nedēļu vēlāk karš starp PSRS un Vāciju pamudināja padomju represīvās struktūras rīkoties ar steigas diktētu nežēlību. 1941.gadā no 27.jūnija līdz 29.jūnijam Rīgas Centrālcietumā bez tiesas lēmuma tika nogalināti 99 Latvijas iedzīvotāji. 7.jūlijā Latvijas Okupācijas muzejā, pieminot traģiskos notikumus, tiks atvērta izstāde, kas būs apskatāma Čekas mājas pagalmā. Raidījuma Šīs dienas acīm viešņa Inese Dreimane uzsver: "Tas ir viens no traģiskākajiem pirmā okupācijas gada noslēguma nozieguma akordiem. Šis notikums ir atspoguļots gaužām tendenciozi un pēckara gados tas ir noklusēts. Arī apbedījuma vieta Rīgas Meža kapos tā dēvētie "Baltie krusti". Sešdesmito gadu beigās šī vieta tika nolīdzināta, krusti tika iznīcināti un šajā vietā līdz 1990. gadam notika virsapbedījumi. Ilgstošai noklusēšanai un propagandai vienlaikus ir viens kopīgs negatīvs aspekts, rezultātā noziegumi un traģēdijas pārvē

31. maijā pasaulē nākusi viena no izcilākajām latviešu visu laiku dzejniecēm un viena no spilgtākajām personībām 20. gadsimta latviešu dzejā - Vizma Belševica (1931.-2005.). Par Vizmu Belševicu saruna ar dzejnieci Ingmāru Balodi.

Ciklā Pirms 100 gadiem Eiropā – Jitlandes jūras kauja. Šī kauja, kas risinājās starp britu un vācu flotēm Ziemeļjūrā no 1916. gada 31. maijam līdz 1. jūnijam ir viena no lielākajām vēsturē un pēdējā šāda mēroga kauja, kas izcīnīta pamatā ar kuģu artilērijas palīdzību. Studijā vēsturnieks Dainis Poziņš (Kara muzejs).

18. maijs ir Krimas tatāru tautai traģisks datums – šai dienā 1944. gadā iesākās Krimas tatāru deportācija uz Uzbekistānu un citiem rajoniem aiz Urālu kalniem. Raidījumā Šīs dienas acīm stāstījums par Krimas tatāru etnosu un viņu likteni 20. gadsimtā. Izmantoti fragmenti no 2014. gada sarunām ar vēsturnieci Dainu Bleieri.

Cikla „Pirms simt gadiem Eiropā” raidījums.Latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāk pulku, pirmās kaujas laikā no 1915. gada rudens līdz 1916. gada vasarai. Kad Krievijas valdība piekrita Latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanai, doma bija strēlniekus kā vietējos, kā labus vietējo apstākļu zinātājus un valodas pratējus izmantot izlūkošanai, diversiju operācijām kā īpašo uzdevumu vienības. Vēlāk notika taktikas maiņa strēlnieku sakarā un viņus sāka izmantot kā regulāras kaujas daļas. Studijā Kara muzeja vēsturnieki Ilze Krīgere un Dagnis Dedumietis.  

1916. gada pavasarī bruņota sacelšanas Īrijā notika daudziem diezgan negaidīti, tam īsti nebija gatavas britu varas iestādes un tai īsti nebija gatavi arī daudzi sacelšanās dalībnieki. No otras puses sacelšanas bija gatavota, tai bija sava organizatoriskā bāze. Studijā vēsturnieks Edgars Engīzers. Pirms runāt par notikumiem 1916. gadā, nedaudz pievēršamies priekšvēsturei – pēdējām desmitgadēm pirms šīs sacelšanas, jo īru un britu attiecības ir ar ļoti senu vēsturi, un Īrijas pakļaušanas, iekļaušana Anglijas varas sfērā ir process ar gadsimtiem garu vēsturi, kas sākās jau viduslaikos. Pastāvīgi ir šī „rīvēšanās”, kas vēlāk kļūst arī par ticību, par reliģisku „rīvēšanos” starp anglikāņiem – protestantiem un katoļiem, kas ir lielākā daļa īru.

Latvijas Republikas Augstākā Padome 1990. gada 4. maijā pieņēma „Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Kādas ir atmiņas par šo laiku cilvēkiem, kas aktīvi iesaistījās neatkarības atjaunošanā un balsoja par deklarācijas pieņemšanu, kādi ir šī notikuma politiskie un tiesiskie aspekti. Raidījuma Šīs dienas acīm viesi Dainis Īvāns, Tālavs Jundzis, Daina Bleiere un Jānis Pleps.

Raidījums veltīts nesen iznākušai grāmatai „Zem LKP kupola”. Saruna ar grāmatas autoru Voldemāru Hermani, kā vēsturnieku Mārtiņu Mintauru. LKP – Latvijas komunistiskā partija. Voldemāra Hermaņa grāmata nav ne pētījums, nav arī personisku atmiņu grāmata. Tas ir vairāk portretskiču apkopojums, kur ir izvēlēta virkne personību, ar kuru starpniecību Voldemārs Hermanis raugās uz to, kas bija LKP.

Pirmā pasaules kara norises: Zemūdeņu karš Atlantijas okeānā. Saruna ar Latvijas Kara muzeja pētnieku Daini Poziņu. Vācija Pirmajā pasaules karā izvērsa zemūdeņu karu pret Lielbritāniju. Tas ir pirmais precedents pasaules vēsturē, kad kāda no karojošām pusēm izmanto tādos apmēros tobrīd pilnīgi jaunu jūras karošanas līdzekli - zemūdene. Līdzīgu stratēģiju Vācija pielietoja arī Otrajā pasaules karā.

Lielu vēsturei veltītu projektu īsteno apgāds "Jumava", izdodot trīs sējumu izdevumu „Latvijas ārpolitika un diplomātija 20. gadsimtā”. Jau iznācis pirmais sējums, veltīts Latvijas diplomātijai starpkaru periodā un drīz klajā nāks otrā daļa, kas veltīta Latvijas diplomātijai laikā starp Otro pasaules karu un neatkarības atgūšanu; būs vēl arī trešais sējums, veltīts atgūtās neatkarības perioda Latvijas ārpolitikai. Par vērienīgo projektu saruna ar Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieku Kārli Eihenbaumu un vēsturnieku, profesoru Inesi Feldmani.

9. aprīlī pasaulē nācis viens no interesantākajiem 20. gadsimta latviešu prozaiķiem Jānis Ezeriņš. Par rakstnieku Jāni Ezeriņu saruna ar literatūrzinātniekiem Ievu Kalniņu un Viesturu Vecgrāvi.

1905./ 1906. gada notikumi. Saruna ar vēsturnieku, profesoru Ilgvaru Butuli. Kas Krievijā notiek 1905. gada oktobrī, kad tiek pieņemts „Oktobra manifests”. Kādi ir cara valdības mērķi, pieņemot šo Krievijai visai radikālo programmatisko dokumentu.

Latviešu valoda un tās situācija - tas ir joprojām ne tikai valodniekiem vai izglītības darbiniekiem aktuāls jautājums, bet arī politiķiem un visai sabiedrībai. Par latviešu valodu diskutē latviešu valodas pētnieki Ina Druviete un Andrejs Veisbergs.