K Labk Dzvot

Latvijas tūrisma nozares atzinības balva „Gada cilvēks tūrismā” tiek pasniegta kopš 2004.gada par aktīvu un nozīmīgu darbību Latvijas ceļojumu industrijas attīstībā. Par 2023. gada spilgtākajiem notikumiem un cilvēkiem tūrisma nozarē saruna raidījumā Kā lābāk dzīvot. Sarunājas "BalticTravelnews.com" direktors Aivars Mackevičs, Latvijas restorānu biedrības prezidents Jānis Jenze un biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors, Tūrisma pētniecības centra direktors Ēriks Lingebērziņš.

Līdz laikam, kad no ziemas guļas sāks mosties ērces, ir krietnas nedēļas un varbūt pat mēneši. Tas nozīmē, ka vēl ir laiks vakcinēties pret ērču encefalītu. Kāpēc vakcinēšanās ir svarīga un kā tikt galā ar bakteriālajām infekcijām, ko pārnēsā ērces, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro asociētais profesors, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Guntis Karelis un Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Dace Zavadska. Uzklausām, ko iedzīvotāji Kurzemes mazpilsētā Kandavā domā par ērcēm un vai potējas pret ērču encefalītu. Stāstot par vakcināciju, Dace Zavadska atklāj, ka ir pagarināts intervāls starp balstvakcinācijām. "Ir pagarināts intervāls balstvakcinācijai pēc ceturtās devas. Ja iepriekš vakcinējāmies ik pēc pieciem gadiem un vēlākā vecumā seniori ik pēc trīs gadiem, tagad, neatkarīgi no devas, pēc ceturtās devas esam pagarinājuši uz desmit gadiem [intervālu]. Tas viss, protams, ir zinātniskos p

Arvien biežāk uzņēmumi izmanto iespēju pārbaudīt savu darbinieku kompetenci ar mērķi celt tās līmeni, piedāvājot uzņēmumā speciālistu konsultācijas un kursus. Par kompetencēm darba vietā un pieaugušo izglītību saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta vecākā eksperte Jeļena Muhina, BDA (Baltijas datoru akadēmijas) pētnieks Uldis Zandbergs un uzņēmuma "CLT Profi" vadītājs Andris Dlohi.

No 2023. gada 1. septembra līdz 31. decembrim mājsaimniecībām visu elektrības piegādes sistēmas pakalpojumu tarifu plānu fiksētā daļa jeb maksa par jaudas uzturēšanu bija samazināta par 60%. Kas šogad ir mainījies maksas aprēķinā, to skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē AS "Sadales tīkls" komunikācijas direktore Gunta Līne, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons un Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis. "Mainījušās ir divas lietas: pirmkārt, ir nedaudz samazinājusies sadales pakalpojuma maksa, tātad sadales tarifu vērtības ir nedaudz samazinājušās. Bet, ņemot vērā to, ka pēdējos četrus mēnešus līdz pagājušā gada decembrim, bija spēkā valsts atbalsta risinājums, kas vēl par 60% samazināja to sadales tarifa fiksēto maksas daļu, tad šobrīd no pirmā janvāra maksājumi ietekmēs divas pozīcijas: viens ir šīs, sadales tarifavērtības, bet otrs - tas, kā ir mainījies valsts atbalsta risinājums," skaidro Gunta Līne. "

Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem nākotnē, iegādājoties dzīvokli, ir jānovērtē arī mājas tehniskais stāvoklis un ēkas dokumentācija. Kā to izdarīt, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē nekustamo īpašumu vērtētājs Tarvids Marks un jurists Jānis Uzulēns. Iespējams, turpmāk, iegādājoties otrreizējā tirgū dzīvokli, nebūs tik svarīgi bērnudārza, skolas, sabiedriskā transporta pieturas, veikala vai veselības centra tuvums, bet gan labi sakārtota mājas lieta. Kas vēl bez mājas lietas būtu rūpīgi jāizpēta pirms dzīvokļa iegādes? Abi viesi atzīst, ka ir jāizpēta katra māja, jo var būt pieļautas kļūdas nelikumīgas rīcības rezultātā. Jānis Uzulēns norāda, kā vērtētāja iesniegtā vērtējumā nav nekā par mājas lietu, piemēram, par ēkas tehnisko apskati, kas jāveic ik gadu. "Vēl viena būtiska lieta, visticamāk, ka nav izpētīts, kāds ir iekšējais mikroklimats starp mājas iedzīvotājiem. Kaut vai ir biedrība, vai nav nodibināt, ir kaut kāda pārstāvība, kopība, " atzīst Jānis Uzulēns. "Ja ievācamies padomj

Hobiji var būt tik daudzveidīgi un aizraujoši! Kā izvēlēties savējo – to, kas sniedz možumu prātam, kustību prieku vai atraisa talantus? Raidījumā Kā labāk dzīvot prāta un erudīcijas spēles kā brīvā laika pavadīšanas veidu aicina izvēlēties "Prātā spēles" izveidotājs, organizators un vadītājs Edijs Začs un prāta spēļu ilggadējā spēlētāja, erudīcijas spēļu entuziaste Jana Saulīte.

Arvien vairāk parādās dažādi zinātniski pētījumi, ka fiziskās formas uzturēšanai, pilnīgi pietiks ar ikdienas spēka vingrinājumiem un enerģiskām pastaigām. Hanteles šoreiz liksim mierā, bet par veselību uzlabojošām pastaigām un pārgājieniem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Kustēties aicina sporta ārste, Sporta laboratorijas vadītāja, Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka un soļotājs Modris Liepiņš. Staigāšana kā jebkura fiziska aktivitāte ir labākās zāles pret mazkustību un visām no tās izrietošajām veselības kaitēm. To neviens neapstrīd. Bet kā ir ar visur daudzināto mērķi 10 tūkstoši soļu dienā? Vai tam ir jelkāds zinātnisks izskaidrojums, vai tomēr veselības uzlabošanai pietiek arī ar krietni pieticīgāku soļu skaitu? Sandra Rozenštoka atzīst, kā jāsāk ar laika veltīšanu sev. "Sākumā varbūt pat nevajag sporta tērpu, vienkārši jāspēj iziet ārā un jāspēj sākt iet, kad rodas sajūta - es varu piecas minūtes, varu 10 minūtes, varu 30 minūtes, tad parādās vēlme uzvilkt ērtākus apa

2024. gada 30. aprīlis - diezgan svarīgs datums visiem tiem, kas domā par saules paneļu uzstādīšanu pašpatēriņam savās mājsaimniecībās, jo līdz aprīļa beigām vēl var pieteikties neto uzskaites sistēmai, kad saules paneļu saražoto lieko elektrību var saņemt atpakaļ no Sadales tīkla kad baterijas neko neražo vai ražo ļoti maz. Pastāv arī viedoklis, ka pēc šī datuma saules paneļu uzstādīšana Latvijā varētu tikpat kā apstāties. Citi nav tik pesimistiski, un pat mūsu iepriekšējā raidījumā runa bija par to, ka šobrīd saules paneļu cenas ir nokritušās tiktāl, ka tomēr tā vai tā būs izdevīgi to uzstādīt. Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro un vērtē Klimata un enerģētikas ministrijas Klimata un enerģētikas finanšu instrumentu departamentu direktors Raimonds Kašs un Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis. Ažiotāža saistībā ar saules paneļu uzstādīšanu veidojās laikā, kad bija salīdzinoši augstas elektroenerģijas cenas. "Protams, šai sistēmai nevajadzētu kļūt par tādu

Situācijā, kad ir salūzis vai bojāts putekļsūcējs, veļas mazgāšanas mašīna vai kāda cita sadzīves tehnika, ir vieglāk iegādāties jaunu, nevis to remontēt, ja ir beidzies juridiskās garantijas termiņš. Ar jaunajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem patērētājiem tiek radīts stimuls pagarināt produkta ekspluatācijas laiku, to remontējot. Vai un kā tas strādā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Patērētāju tiesību aizsardzības biroja Patērētāju konsultāciju un sūdzību departamenta direktore Edīte Drozda, interneta veikala „220.lv” pārstāvis Kārlis Ozols un biedrības "Zero Waste Latvija" IT projektu vadītāja Evija Ozola - Ozoliņa. Edīte Drozda skaidro, ka Eiropas Komisija vēlas ražotājiem uzdot ražot jau remontējamas preces un ražot arī šīm precēm detaļas, lai varētu remontu veikt. No otras puses ir patērētāju tiesību regulējums, kas dos tiesības pēc laika, kas pienākas pēc likuma kā garantija, ja iegādātā prece salūzt, būs iespēja to ražotājam vai viņa pārstāvji, vai jebkurai darbnīcai nodot remontēt.

Jau pie pirmajiem pamatīgajiem šīs ziemas mīnus grādiem sociālajos tīklos aizsākās diskusijas par to, kāpēc daudziem auto no rīta "nelec". Kāds vainoja iekšdedzes dzinēja, sevišķi dīzeļa nepilnības, kāds - degvielas kvalitāti, citi - mašīnas akumulatora vājumu. Par akumulatoru un mašīnas elektrosistēmas ekspluatāciju ziemas laikā pārrunājām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro auto elektriķis Māris Nitišs un "Akumulatoru centra" pārstāvis Pēteris Špūle.

Latviešu valodas aģentūras mājas lapā šonedēļ var pārbaudīt savas zināšanas, nobalsojot par to, vai pieminot 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienu, barikādes jāraksta ar lielo vai mazo burtu? Kā tad ir pareizi; arī par to spriedīsim latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa.

Strādājot kopā ar citiem, mums nākas rēķināties ar to, ka katrs esam atšķirīgi. Kā atrast savstarpējās saderības formulu kolektīva darba darītājiem, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē biznesa trenere un konsultante Jana Strogonova, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga un Kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeite Agnese Orupe. Klausītāji vēlas zināt, kā tikt galā ar emocijām, jo izaicinājumu tiešām ir daudz, kā saglabāt veselo saprātu? "Emocijas ir jāizreaģē. Klausītājam ir pilnīga taisnība," atzīst Agnese Orupe. "Iemesls, kāpēc arvien vairāk diemžēl cilvēkiem parādās depresīvās iezīmes, viens no komponentiem, kas noteikti nav vienīgais, diemžēl ir šī te frustrācija vai dusmas, kuras ir jāapspiež. Ja visu laiku mēs par kaut ko dusmojamies, un mēs nevaram tur neko izmainīt, tad piekarinās klāt bezcerība un sākas šī nomāktība, kas var aizvest līdz patiešām jau klīniski nozīmīgai depresijai. Tāpēc emocijas ir jāpārstrādā, par viņām ir jāspēj kaut kur runāt. Un es ļ

Par posturālās ortostatiskās tahikardijas sindromu  jeb POTS ir zināms sen, bet Covid-19 pandēmijas laikā ar šo sindromu sirgstošo cilvēku skaits pasaulē dubultojās. Būtiskākā problēma ir tā, ka arī ārstiem POTS ir grūti atpazīt, tāpēc bieži tas tiek ārstēts nepareizi. Par POTS plašāka saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro ārste iterniste, kardioloģe, EKG metodes speciāliste Inga Orleāne un fizioterapeite Daiga Pulmane. Ierakstā uzklausām pieredzes stāstu. Inga no Rēzeknes ar Covid saslima 2021. gadā un slimības sekas jūt joprojām. Viņa rēķinās, ka ar veselības problēmām nāksies sadzīvot visu mūžu. Inga Orleāne norāda, ka ar POTS cilvēki slimo ilgstoši. Šis sindroms var ilgt 2- 2,5 gadus, tas nozīmē, ka cilvēks šo laiku nav darbspējīgs.  "Jādomā, kā palīdzēt un kāds ir viņu rehabilitācijas formāts," atzīst Inga Orleāne. Vai būs pacienti, kuri neizveseļosies pilnībā, to šobrīd nevar atbildēt. Viņa cer, ka ilgākā laika intervālā atjaunošanas notiks. Daiga Pulmane atzīst, ka pētījumi rāda, ka atjaunošan

Dzīvniekiem – neatkarīgi no tā, vai tie ir pieradināti vai savvaļas –, ir noteikta iedzimta un instinktīva uzvedība. Kas tādēļ jāņem vērā cilvēkiem, pārrunājam kopā ar Veterinārārstu biedrības, Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāvi Litu Konopori un kinoloģi Jūliju Elsu. 

Gada laikā viens Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotājs rada 280 kg atkritumu, kas salīdzinoši, attīstīto valstu grupā nav daudz, bet pastāv cita problēma. Ir valstis, piemēram, Dānija, kur šis rādītājs ir teju divas reizes lielāks, bet viņi spēj lielāko tiesu atkritumu nodot otrreizējai pārstrādei, kas pie mums ir klupšanas akmens. Ko darīt? Viens risinājums - samazināt atkritumu apjomu. Kā? Par to saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: SIA "Getliņi EKO" projektu vadītāja vides izglītības jomā Inese Avota, Rīgas domes Vides un mājokļu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps un "Zero Waste Latvia" pārstāve Mairita Lūse.

Ziema turpinās – laika prognoze liecina, ka arī snigšana turpināsies, būs apledojums un paredzams, ka tas jūtami apgrūtinās braukšanas un pārvietošanās apstākļus gan Rīgā, gan visā Latvijā. Kas ir atbildīgs par to, lai ietves, ceļi, ielas ir notīrītas? Par ko atbild privātmāju īpašnieki? Ko darīt situācijās, ja cilvēkam paslīd kāja un viņš nokrīt uz nenotīrītas ietves kāda cita īpašumā? Viegli nebūs, bet risinājumus meklēsim kopā ar Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieks Kristaps Kauliņš, Latvijas apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins un jurists Pauls Vasks.   

Alcheimera slimība vēl joprojām nav līdz galam izpētīta, tomēr tā ir daudzu cilvēku problēma visā pasaulē. Kas zināms par Alcheimera slimības profilaksi, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījumā viesojas neirologs, Rīgas Stradiņa Universitātes Neiroloģijas un Neiroķirurģijas katedra asistents Jānis Mednieks un Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un Psiholoģijas fakultātes vadošā pētniece Solvita Umbraško.     

Pagājuša gada beigās Latvijā bija jābūt 592 valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru. Realitātē to ir krietni mazāk. Arī to noslodze nav vienmērīga, jo vietām tie stāv tukši. Par pakalpojumiem, ko piedāvā centros, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pakalpojumu attīstības nodaļas vadītāja, Valsts pakalpojumu un datu pārvaldības departamenta direktora vietniece Maija Anspoka, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktores vietniece Ilze Andersone un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Procesu organizācijas daļas vadītāja vietniece Bella Gumennaja.

Līdzās eParakstam, Smart-ID turpmāk būs kvalificēts elektroniskās identifikācijas līdzeklis. Tomēr šī rīka lietošanas vienkāršība ir radījusi iespēju interneta krāpniekiem nozagt prāvus līdzekļus no Latvijas iedzīvotāju virtuālajiem maciņiem. Par Smart-ID drošu lietošanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro "SK ID Solutions" Latvijas filiāles vadītāja Sanita Meijere un programmētājs, tehnoloģiju entuziasts Elviss Strazdiņš. Klausītājs atsūtījis stāstu par to, ka viņš ievietojis sludinājumu portālā, ka pārdod trauku mazgājamo mašīnu un pircējs pieteicies, solot pārskaitīt maksājumu. Kad tas apstiprināts, krāpnieki bija tikuši klāt kontam. "Klasiska shēma," komentē Elviss Strazdiņš. "Vienīgais, ko es varu ieteikt, ir lasīt tiešām, kas notiek ekrānā. Izstāstīšu shēmu: ieliek cilvēks sludinājumu portālā, viņam uzraksta kāds ļoti ieinteresēts cilvēks. Bieži vien viņus var atšifrēt pēc tā, ka viņš ir pārāk ieinteresēts. Tu vari viņam pat eksperimentālā kārtā uzrakstīt, ka tu pēkšņi pārdomāji un dubulto cenu.

Pagājuša gada nogalē tika pasniegtas ikgadējās Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas.  Par ko var saņemt šādu balvu un kas īsti slēpjas aiz vārdiem ilgtspēja un inovācijas, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Baltijas Ilgtspējas balvas žūrijas vadītājs Kristaps Cīrulis, Eiropas organizācijas "EIT Food Hub Latvia" vadītāja RTU Zinātnes un inovāciju centrā Alīna Dolmate, Zaļo tehnoloģiju klāstera pārstāvis Imants Martinsons.