Sinopsis

Kas spj ietekmt un prveidot cilvka dzvi - zinanas, informcija, tikans ar interesantiem cilvkiem? K uzlabot msu sadzvi, k saglabt un uzturt labu veselbu, k izaudzt pui, k salabot manu, iekrtot mju? K uzzint par visu jaunko dads nozars, kas ietekm vai var ietekmt msu dzves kvalitti?Mums jdzvo labk tagad, jo is ir msu laiks. Un eit, jo ir st vieta!

Episodios

  • Vardarbība diemžēl attiecas uz plašu sabiedrības loku. Kā atpazīt tās dažādās izpausmes

    Vardarbība diemžēl attiecas uz plašu sabiedrības loku. Kā atpazīt tās dažādās izpausmes

    20/11/2020 Duración: 42min

    Startējusi 2020.gada “Dod pieci” kampaņa, kurā šogad pievēršam uzmanību vardarbībai ģimenē un iespējām to mazināt. Vai mēs spējam atpazīt vardarbību? Fizisko, lielos vilcienos, jā, bet vēl pastāv emocionālā, ekonomiskā vardarbība, un tur savukārt atrast robežu, kur sākas un kur beidzas vardarbība, ir sarežģītāk. Kā atpazīt vardarbību tās dažādās izpausmēs, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vardarbība diemžēl attiecas uz plašu sabiedrības loku. Centra "Marta"  vadītāja Iluta Lāce norāda, ka vardarbības veids, ar kuru nākas saskarties ikdienā, ir kontrolējošā vardarbībā, lielākoties vīrietis cenšas pakļaut un kontrolēt sievieti. "Fizisko vardarbību cilvēki labāk atpazīst, emocionālo vardarbību ir sarežģītāk atpazīt, bet tā ir pazemošana, noniecināšana, apsaukāšana, jebkura pašvērtības drupināšana. Seksuālā vardarbība - tiek pieprasītas dažādas seksuālas darbības pret otra cilvēka gribu," skaidro Iluta Lāce. Lāce arī atzīst, ka fiziskās un emocionālās vardarbības izpausmes iepriekš vairāk bija manāmas, š

  • Saglabāt optimismu arī grūtos brīžos un spēt ar to dalīties

    Saglabāt optimismu arī grūtos brīžos un spēt ar to dalīties

    19/11/2020 Duración: 44min

    Kāds slavens valstsvīrs reiz ir teicis: „Pesimists redz grūtības katrā izdevībā. Optimists redz izdevību katrās grūtībās....” Kā saglabāt optimismu grūtos brīžos, kā to uzturēt un kā spēt tajā dalīties ar citiem, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. "Optimists, saskaroties ar grūtībām, izvēlas pazināti riskēt jeb domāt ar apdomu," atzīst Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte Psiholoģijas nodaļas profesore Guna Svence. "Humors, jautrība un dzīvesprieks ir vienas no optimista domāšanas iezīmēm." Optimistiskās domāšanas būtisks rādītājs ir ticība tam, ka ir vērts mēģināt un mainīt. Optimists parasti mēģinās, saskaņojot to ar realitāti, pesimists atturēsies. Aizsargājošais pesimisms arī ir zinātniski pierādītā tendence.  Bet aizsargājošais var būt arī māņi, jo cilvēka psihei nav iespējams ilgstoši dzīvot pesimismā un bezcerībā, jo psihe var sabrukt. Ja cilvēkam ir pašsaglabāšanās instinkts un spēja atjaunoties, cilvēki ilgstoši nekrīt pesimismā. Tendence izdzīvot ir stiprāka.

  • Latvija: Kādu vēlamies redzēt savu valsti nākotnē un kā iecerēto sasniegt

    Latvija: Kādu vēlamies redzēt savu valsti nākotnē un kā iecerēto sasniegt

    18/11/2020 Duración: 43min

    Noteikti cilvēces vēsturē mēs spēsim atrast nosacītus miera un attīstības periodus, kas ilguši vismaz vairākus gadu desmitus, bet 21. gadsimts met mums arvien jaunus un jaunus izaicinājumus gan personiski, gan mums kā sabiedrībai kopumā. Latvijas dzimšanas dienā diskutējam par to, kādu vēlamies redzēt savu valsti un par iespējamiem ceļiem, kā iecerēto sasniegt. Bet varbūt mūsdienās izaicinājumu, lai 2118. gada jūlijā Mežaparka estrādē  tūkstošgalvīgais koris atkal dziedātu "Gaismas pili" ir pāri pārēm. Par izaicinājumiem un Latvijas nākotnes vīzijām saruna ar E. Gulbja laboratorijas projektu vadītāju Džinetu Dimanti, viņa pārstāv vienu no dzimtām, kuras ģērbonis ir atspoguļots jaunajā izdevumā "Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā", un arhitektu Aleksi Babuškinu, kurš jau vairākus gadus dzīvo un strādā Ukrainā.

  • Diabēts kļūst jaunāks. Ārsti mudina nebaidīties meklēt palīdzību arī ārkārtas situācijā

    Diabēts kļūst jaunāks. Ārsti mudina nebaidīties meklēt palīdzību arī ārkārtas situācijā

    17/11/2020 Duración: 44min

    Katru gadu Latvijā reģistrē vairākus tūkstošus jaunu cukura diabēta pacientus. Turpina pieaugt pacientu skaits, kam krietni pāri astoņdesmit, un patiesībā tā ir labā ziņa, jo ar slimību var sadzīvot ilgus gadus. Par to, kā sadzīvot ar slimību un kā to darīt laikā, kad medicīnas pakalpojumi ir stipri ierobežoti, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Endokrinoloģe Una Lauga norāda, ka pieaug tieši otrā tipa diabēta pacientu skaits, kas ir vecāki par 40 gadiem, “slimība kļūst jaunāka”. Kādreiz tas bija vecuma diabēts, norāda ārste un skaidro, ka tas saistīts ar uzturu un fizisko aktivitāšu trūkumu. lielākoties Diabēta aprūpes māsa Līga Ārente skaidro, ka otrā tipa diabēts attīstās pakāpeniski un cilvēki sākumā domā, ka nav slimi, ka viņiem nekas nekaiš. Slimība sākumā nedod traucējošus simptomus, organismā notiek lēnas pārmaiņas, kuras pacients var sajust pat pēc vairākiem gadiem.  "Ja sākuma posmā, kad nosaka diagnozi un pacients netic vai ir šokā, viņš nedabū patiesu informāciju, apmācību, rodas iespaids, ka ne

  • Skapja šķirošanas dienas. Secinājumi pēc akcijas noslēguma

    "Skapja šķirošanas dienas". Secinājumi pēc akcijas noslēguma

    16/11/2020 Duración: 43min

    „Skapja šķirošanas dienas” akcijas laikā Latvijas iedzīvotāji nodevuši tonnām tekstilizstrādājumu, ko paši drēbju atdevēji atzinuši, kā vēl lietojamus. Kādi secinājumi izdarīti pēc akcijas un kādas būs iespējas turpmāk šķirot un nodot tekstila atkritumus, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Ar akcijas rezultātiem iepazīstina un tekstila šķirošanas tendences Latvijā raksturo Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis. Par tekstila atkritumu šķirošanu un lietotu tekstila izstrādājumu atkārtotu izmantošanu stāsta biedrības “Zaļā brīvība” ilgtspējīgas modes eksperte Dace Akule. Uzņēmuma “Rimi” pārstāve Elīna Šakirova stāsta par uzņēmēju vēlmi un atbildību, izglītojot un motivējot sabiedrību domāt par vidi un ilgtspēju. Pieredzē par ilgtspējīgāku apģērbu izmantošanu un iespējām veidot garderobi, iegādājoties mazāk drēbju dalās aktrise Dārta Daneviča.

  • Attālinātais darbs: Ērta darba vieta mājās ne vienmēr ir pareizi iekārtota

    Attālinātais darbs: Ērta darba vieta mājās ne vienmēr ir pareizi iekārtota

    13/11/2020 Duración: 41min

    Ne reizi vien raidījumā esam uzsvēruši sēdoša darba negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību. Attālināts darbs situāciju padara vēl sliktāku, jo varam kustēties vēl mazāk, nemaz nerunājot par to, ka mājās darba vieta tiek iekārtota, lai būtu ērti, bet tas nenozīmē, ka tā būs pareizi. Par to, lai darbs mājās nebeigtos ar neskaitāmu ārstu apmeklējumu, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists Kaspars Rācenājs norāda, ja  līdz šim attālināta darba iespējas uzskatīja par lielu bonusu, kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas darba devējam ir pienākums nodrošināt attālinātā darba iespējas. Bet šis pienākums ir saistošs, ja darba specifika ļauj darbu veikt attālināti. Otrs aspekts - darbiniekam ir iespēja pilnvērtīgi veikt pienākumus. Tas nozīmē, ka darba devējam jāpārbauda, vai darba veikšanai mājās ir pilnvērtīgs darba aprīkojums. Un darba devējam ir pienākums tos nodrošināt. No darba aizsardzības viedokļa arī saglabājās visi pienākumi. Darbiniekam ir jāsadarbojas ar darba devē

  • Speciālists: Bailes brīdina par bīstamo. Pārvarēt bailes ir jāmācās

    Speciālists: Bailes brīdina par bīstamo. Pārvarēt bailes ir jāmācās

    12/11/2020 Duración: 43min

    “Šī brīža krīze sastāv no trīs daļām – vīrusa ietekme, ekonomiskā krīzes un milzīgas bailes,” raidījumā Kā labāk dzīvot analizē psihiatrs, psihoterapeits Andris Veselovskis. “Šai krīzei raksturīgas milzīgas bailes, baiļu eskalācija un trūkst menedžmenta, kā ar šīm bailēm tikt galā, kā tās savākt. Līdz ar to daudzi to atcerēsies kā briesmīgu laiku. "Facebook" mēs to redzam, dažādi komentāri, bailīgi un dusmīgi." Neofobija ir apzīmējums pārmērīgām un nepamatotām bailēm no visa jaunā, un tās pamatā ir trauksme, kuras patiesos cēloņus cilvēki reizēm neapzinās. Raidījumā Kā labāk dzīvot mēģināsim izpētīt, kādas fobijas ir papildinājušas jau zināmo fobiju sarakstu un kā tās ietekmē dzīves kvalitāti. "Baiļu funkcija ir brīdināt, ka te ir bīstami. Bet patreizējā situācijā, ja skatāmies daudzreiz dienā ziņas, tad informācija, ka ir briesmīgais vīruss, nonāk daudzas reizes, tās trauksmes vielas ir par daudz. Līdz ar to cilvēks kļūst vai nu pārpludināts ar bailēm, vai viņš visu noliedz. Viņa rīcība kļūst situācijai ne

  • Veselīgs dzīvesveids, nesmēķēšana un arī maskas var pasargāt no elpceļu slimībām

    Veselīgs dzīvesveids, nesmēķēšana un arī maskas var pasargāt no elpceļu slimībām

    11/11/2020 Duración: 43min

    Jāatzīst, ka publiskā telpā, arī mūsu raidījumos, par plaušu veselību šī gada laikā vairāk runājam saistībā ar Covid-19 izplatību. Tomēr arī citas slimības, kas var nopietni skart mūsu elpošanas orgānu, nekur nav pazudušas. Tāpēc raidījumā Kā labāk dzīvot interesējamies par profilaktiskiem pasākumiem, ko ikviens var veikt, lai elpot būtu viegli. Torakālais ķirurgs, bronhologs Artjoms Špaks atgādina, ka smēķēšana ir viens no galvenajiem riska faktoriem saslimšanai ar tuberkolozi. Rīgas austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību centra ārste Ineta Grīsle atzīst, ka cilvēki var mainīt vidi, kas ietekmē to, vai saslimstam ar atsevišķām slimībām. Izvairīties no kaitīgiem ieradumiem, vai tos vismaz pārtraukt, tāpat censties neuzturēties vietās, kur ir augsts vides piesārņojums - tas mazina iespēju saslimt ar elpceļu slimībām. Tāpat ārste atgādina par nepieciešamību ievērot veselīgu dzīvesveidu plaušu veselības stiprināšanā. Ineta Grīsle min, ka masku nēsāšana, kas šobrīd ir Covid

  • Mudina ceļu satiksmes negadījumos biežāk izmantot saskaņoto paziņojumu, arī lietotnē

    Mudina ceļu satiksmes negadījumos biežāk izmantot saskaņoto paziņojumu, arī lietotnē

    10/11/2020 Duración: 43min

    2019. gadā Latvijā reģistrēti 33195 ceļu satiksmes negadījumi. Nedaudz noapaļojot, 17700 negadījumos iesaistītās puses spēja vienoties paši un aizpildīja saskaņoto paziņojumu, bet 15419 reizes tika saukta ceļu policija. Ir skaidrs, ka policijas iesaisti var vēl krietni samazināt, bet kā to panākt un vai jaunā Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja lietotne šeit var palīdzēt, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieks Juris Jančevskis skaidro, ka šogad 10 mēnešos ir reģistrēti gandrīz 15 500 negadījumu, no tiem vairāk vairāk nekā 2900 ir ar cietušajiem. Ir gandrīz 12 000 negadījumu, kur nav cietušo un daļā būtu iespējams izlīdzēties ar saskaņoto paziņojumu. Cilvēki tomēr izvēlas saukt policiju, jo nespēj vienoties savstarpēji. Ir gadījumi, kad nav veikta obligātā apdrošināšana automašīnai vai kāds no vadītājiem ir alkohola reibumā. "Liels skaits, kur varētu sastādīt saskaņot paziņojumu. Tas būtu liels laika ieguvums, nebūtu sast

  • Depozīta sistēmas ieviešanas pretendenti: kas abās sistēmās ir kopīgs un kas atšķirīgs

    Depozīta sistēmas ieviešanas pretendenti: kas abās sistēmās ir kopīgs un kas atšķirīgs

    09/11/2020 Duración: 43min

    Depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā, kad speciālās savākšanas vietās vai automātos var nodot izlietotu plastmasas, stikla, metāla un jaukta tipa pārtikas un dzērienu iepakojumu, ir pieteikušies divi pretendenti. Abi piedāvājumi būtiski atšķiras. Tāpēc raidījumā Kā labāk dzīvot tuvāk iepazīsimies ar to, kas abās sistēmās ir kopīgs un kas atšķirīgs. Ar piedāvājumu iepazīstina depozīta operatora kandidāts “Nulles depozīts” pārstāvis Arnis Salnājs un SIA “Depozīta iepakojums” operators vadītājs Miks Stūrītis. Sarunā piedalās arī ““WinGo” pārstāvis Vismands Menjoks un Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs.   Par depozīta sistēmas ieviešanu stāsts arī raidījumā Atvērtie faili.  

  • Dārza darbi pirms ziemas iestāšanās

    Dārza darbi pirms ziemas iestāšanās

    06/11/2020 Duración: 44min

    Siltais rudens atkal ir ieviesis savas korekcijas to darbu sarakstā, kas būtu pirms lielās ziemas guļas jāveic dārzā. Par novembra dārza darbiem piektdienas rītā vairāk stāsta dārzkopības ekspertes Maruta Kaminska un Vija Rožukalne. Ieteikumi dārza sakopšanai un ieziemošanai Skaistas lapas, kas sabirušas, nevajag nogrābt tā, lai paliekt tīra zeme. Tā vietā lapas var samulčēt un atstāt ap koku saknēm kā organisko mēslojumu. Lapas sasmalcināt var ar zāles pļāvēju. Hortenzijām daudzviet brūnas un nesmukas galvas, bet citas vēl zied, tāpēc ziedi jāizgriež izlases kārtībā, brūnos izgriezt, ziedošos var atstāt līdz pavasarim, jo arī īstā ziemā skarainās hortenzijas ziedkopas skaisti izskatās. Tūjās, mellenes, hortenzijas vajadzētu mulčēt ar skābo kūdru. Jāizvāc augļu kokos bojātās lapas un augļi. Kazenēm un avenēm vajadzētu izgriezt noražojušos dzinumus, kā arī atstāt tikai spēcīgākos jaunos dzinumus. Pēdējais laiks apgriez, izgriezt vīnogas un nomiglot ar vara perperātu.

  • Darbs nākotnē: ir profesijas, kas nepazudīs, kādas mainīsies, citas nāks klāt

    Darbs nākotnē: ir profesijas, kas nepazudīs, kādas mainīsies, citas nāks klāt

    05/11/2020 Duración: 43min

    Jau vistuvākajā nākotnē darbs un darba saturs būtiski mainīsies. Dažas profesijas izzudīs, citas – parādīsies no jauna. Mainīsies arī veids, kā tiks īstenots tas vai cits profesionālais standarts. Par to, kādas pārmaiņas gaidāmas, cik radikālas tās būs un vai esam tām gatavi, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Darba tirgus eksperte, “Eiro Personāls” vadītāja Evita Mackeviča vērtē, ka pagaidām lielas pārmaiņas darba tirgū nav jūtamas, tās notiek lēnām un pakāpeniski, bet tām jābūt gataviem. "Jo plašākā diapazonā cilvēks attīsta savas kompetences, jo viņam būs lielāka spēja konkurēt darba tirgū, lielāka gatavība nākotnes tirgus pieprasījumam," bilst Evita Mackeviča. "Līdzīgi kā sīpoliņš apaug ar mizām, līdzīgi būs ar cilvēku zināšanām, tās būs pastāvīgi jāpapildina un jāaudzē tā nākamā miziņa, lai apgūtu kaut jaunu." Personāla atlases uzņēmuma “WorkingDay Latvia” vadītāju atlases speciālists un tirdzniecības nozares specializācijas vadītājs, ārsts psihoterapeits Andris Jansons uzskata, ka profesijas main

  • Covid-19 testi: Kā to dara un kur iespējams veikt veselības pārbaudi

    Covid-19 testi: Kā to dara un kur iespējams veikt veselības pārbaudi

    04/11/2020 Duración: 46min

    31.oktobrī Slovākijā Covid-19 testi tika veikti apmēram pusei valsts iedzīvotāju, lai varētu saprast, kas īsti notiek ar slimības izplatību. Inficēti izrādījās apmēram 1% iedzīvotāju. Pagaidām nav dzirdēts, ka kaut kas līdzīgs varētu notikt arī Latvijā, bet testēto personu skaits turpina pieaugt. Kam jāveic testi, kā to dara un kur notiek Covid-19 testi Latvijā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Ārste psihiatre veselības centrā “Vivendi” Natālija Bērziņa vērtē, kā pārvarēt bailes šī brīža situācijā, kad jādodas veikt testu, kad jāgaida rezultāti. Pieredzē, kā rīkoties, dalās Sindija, kuras ģimene ir izslimojusi Covid-19. Viņa skaidro, ja kāds cilvēks atzīts par kontaktpersonu, viņam divas nedēļas tiek noteikta karantīna. Pārējie ģimenes locekļi turpina ierastās gaitas. Tests jāveic, ja kontaktpersonai parādās saslimšanas simptomi. Tā kā saslimšana izplatījusies caur skolu, kurā mācās abas ģimenes meitas, skolā veikta testēšana, ņemot siekalu paraugus. Lai arī meitas nodevušas analīzes, pirmie saslimšan

  • Uzkrājumi: Pirms sākt ieguldīt finanšu tirgos, svarīgi izveidot drošības spilvenu

    Uzkrājumi: Pirms sākt ieguldīt finanšu tirgos, svarīgi izveidot drošības spilvenu

    03/11/2020 Duración: 46min

    Lai gan aptaujas, kas veiktas pirms pandēmijas laika, rāda, ka naudas uzkrājumus veido vismaz puse Latvijas iedzīvotāju, lielākā daļā gadījumu to apjoms nepārsniedz vienas mēnešalgas lielumu. Tas, protams, ir labāk nekā nekas, bet kādas ir iespējas šo drošības spilvenu palielināt, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. "Attieksme pret uzkrājumu veidošanu mainās. Bet arī šobrīd to, vai individuāli izvēlēšos veidot uzkrājumus, ietekmē iepriekšējā pieredze, attieksmes un pārliecības, kas veidojušās pieredzē," skaidro kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite, konsultatīvā un darba un organizācijas psiholoģe Maruta Freimane-Brēdermane. "Ja ir pieredze, vai es pats vai mani vecāki lika santīmu pie santīma vai eiro pie eiro un izdevās kaut kādu uzkrājumu izveidot un iegādāties mājokli vai sagādāt sev jēgpilnu pensiju, tad attieksme būs tāda, ka krāt ir jēga. Ja esmu saskāries ar to, ka krāj vai nekrāj, bankas izputēs vai iekrājumi izputēs, ja  esmu iemācījies bezpalīdzību attiecībā uz krāšanu, tad, protams, nered

  • Tumšajos mēnešos pirms sniega satiksmes dalībniekiem jābūt sevišķi uzmanīgiem

    Tumšajos mēnešos pirms sniega satiksmes dalībniekiem jābūt sevišķi uzmanīgiem

    02/11/2020 Duración: 45min

    Neskatoties uz ļoti silto septembri un jauko oktobri, esam pietuvojušies laikam kad mīnus grādi vismaz naktī būs. Turklāt īss gaišais diennakts laiks, liels nokrišņu daudzums, temperatūras svārstības no plus padsmit līdz mīnus grādiem ir tikai daļa no apstākļiem, kas apgrūtina braukšanu rudens-ziemas periodā.Raidījumā Kā labāk dzīvot spriežam, kādas iemaņas nepieciešams atsvaidzināt, lai nebūtu bail braukt tad, kad izsnigs pirmais sniegs. "No drošības viedokļa pārejas periods, it sevišķi rudens, nevis pavasaris, kad tiešām strauji paliek tumšāks un faktiski intensīvākā satiksme ir tieši tumšajā diennakts laikā no rītiem un vakaros, patiesībā tas ir ārkārtīgi sarežģīts brīdis būt autovadītājam un, protams, ir ārkārtīgi bīstams brīdis būt arī neaizsargātajam satiksmes dalībniekam - kājāmgājējam vai arī velobraucējam," atgādina Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks. "Pārejas periods, kas ir, oktobris, novembris, sniegs vēl nav uzkritis varbūt, vēl nav tāds slidens un cilvēki vēl brauc tā, kā viņi bra

  • Mežu sakopšana rudenī. Jaunie kociņi jāpasargā no apgraušanas

    Mežu sakopšana rudenī. Jaunie kociņi jāpasargā no apgraušanas

    30/10/2020 Duración: 44min

    "Primārais meža īpašniekiem ir rūpēties un zināt, kas viņa mežā notiek," atzīst Kristaps Jēkabsons. Rudens vētras var nodarīt nopietnus postījumus ne tikai jūras krastam un elektropārvades līnijām, bet arī mežiem, kur reālās postījumu sekas var parādīties pēc krietna laika. Latvijā ir 130 tūkstoši privāto meža īpašnieku. Tas nav maz un patiesībā šobrīd visiem šiem cilvēkiem vajadzētu uzmanīgi papētīt, kas viņu mežā notiek, un iespējams, jāveic sakopšanas un ne tikai darbi. Kādi darbi mežā veicami rudenī, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Ziemeļlatvijas mežsaimnieks valdes loceklis Kristaps Jēkabsons un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošā pētniece mežzinātņu doktore Dagnija Lazdiņa. Dagnija Lazdiņa norāda, ka mežu ir jāpieskata visu gadu, bet rudenī to izdarīt ir vieglāt, jo, kad ir nobirušas lapas, mežs ir labāk caurredzams un var plānot darbus uz priekšu. Speciāliste norāda, sakopšana palīdz augt tiem kokiem, kurus grib redzēt pēc daudziem gadiem nākotnes mežā. Tāpēc tie ir jāatbrīvo no

  • Psoriāze: ar slimība jāsadzīvo, pacientiem jāizzina sevi dzīves kvalitātes uzlabošanai

    Psoriāze: ar slimība jāsadzīvo, pacientiem jāizzina sevi dzīves kvalitātes uzlabošanai

    29/10/2020 Duración: 42min

    Psoriāze ir saslimšana, kura rada būtiskas izmaiņas daudzās organisma sistēmās. Psoriāze jeb zvīņēde ir imūna saslimšana, kura galvenokārt izpaužas ādā kā pelēku, baltu, sudrabainu zvīņu klātas sārtas plāksnītes. Tā ir slimība, ar kuru nākas sadzīvot visu mūžu. Par to, kā sadzīvot ar psoriāzi, kā atvieglot simptomus un ko darīt, lai psoriāzes pacientu dzīves kvalitāte būtu iespējami augstāka, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Medicīnas zinātņu doktore Rīgas Stradiņa universitātes  Dermatoloģijas un veneroloģijas katedras vadītāja un docente Elga Sidhoma norāda, ka psoriāze nav tikai ādas slimība, tas organisma stāvoklis, tas hronisks, iekaisīgs process ar daļēju autoimūnu pamatu. Rīgas 1. slimnīca dermatoveneroloģe Anete Ezeriņa skaidro, ka pasaulē ar psoriāzi sirgst 2-3% populācijas, par Latviju konkrētu datu nav, bet ārste lēš, ka procentuāli tas varētu būt vairāk nekā pasaulē vidēji. Paciente Marta Ābele atzīst, ka psoriāze ir slimība, ar kuru ir jāsadzīvo, un jāizzina sevi, lai saprastu, kas slimību 

  • Attālinātā saziņa arī medicīnā: Iespēja konsultēties ar ārstu neklātienē

    Attālinātā saziņa arī medicīnā: Iespēja konsultēties ar ārstu neklātienē

    28/10/2020 Duración: 41min

    Covid-19 infekcija turpina izvērst savus apmērus, un šādā laikā arvien lielāku aktualitāti iegūst attālinātie saziņas risinājumi. Arī medicīnā. Par iespējam saņemt attālinātu medicīnisku konsultāciju Latvijā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. "60-80% gadījumu var atrisināt attālināti," vērtē "Viveo Health" Latvija vadītājs, ārsts Normunds Kravalis. "Viveo Health" augustā veicis pētījumu, lai saprastu cilvēku noskaņojumu, kā izjūt veselības aprūpes pieejamību, cik tā ir laba. Aptauja liecina - katrs otrais, pat vairāk, 56% ierodas darbā, ja ir veselības problēmas. Pārējie to zina un baidās. To norāda 79% aptaujāto. "Tie ir mūsu ieradumi, no otras puses, veselības aprūpes pieejamība nav tik vienkārša, lai tā nerīkotos," norāda Normunds Kravalis. Turklāt arī gandrīz 80% cilvēku uzskata ģimenes ārsta kabinetu par paaugstināta riska objektu un ir cilvēcīgi bail. Projekta "Farmaceiti tiešsaistē" pārstāvis farmaceits Vadims Brižaņs skaidro, ka arī farmaceiti var uzklausīt pacientu un saprotot, ka ar fa

  • Būvgruži bieži nonāk mežā, nevis atkritumu poligonos. Iespējas situāciju mainīt

    Būvgruži bieži nonāk mežā, nevis atkritumu poligonos. Iespējas situāciju mainīt

    27/10/2020 Duración: 43min

    Cilvēki gadu trūkstošiem ir cēluši un turpinās celt jaunas ēkas un citus infrastruktūras objektus, un tāpat turpinās veco vai nevajadzīgo jaukt nost. Bet ar to, kas paliek pēc nojaukšanas, Latvijā ir problēma, jo talko pavasarī, cik gribi, vienmēr būs kāda piepilsētas mežmale, kur kāds "videi draudzīgā veidā" būs atkal izgāzis būvgružus. Vēlme ieekonomēt šādos gadījumos ir lielāka nekā bailes no iespējamā soda, bet varbūt ir arī citi iemesli, kāpēc būvgruži nenonāk tur, kur tiem vajadzētu nonākt? Kā šo situāciju mainīt, raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē uzņēmuma "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics, SIA "Eco Baltia vide" direktors Jānis Aizbalts, Valsts Vides dienesta pārstāve Lielrīgas reģionālā vides pārvaldes direktore Daina Kalēja, Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons un "NOMAD architects" arhitekte Marija Katrīna Dambe.

  • Kā izvēlēties sev piemērotāko elektroenerģijas tirgotāju un labāko cenu?

    Kā izvēlēties sev piemērotāko elektroenerģijas tirgotāju un labāko cenu?

    26/10/2020 Duración: 44min

    Pirms pieciem gadiem, kad tika atvērts elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām Latvijā, cenu atšķirība pie dažādiem elektrības tirgotājiem bija nebūtiska. Tagad par mēnesī notērētām 25 kilovatstundām var maksāt gan 99 centus, gan 3,81 eiro. Kāpēc tā? Kā izvēlēties sev piemērotāko elektroenerģijas tirgotāju, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Par elektroenerģijas tirgu Latvijā un iespējām manīt tarifus stāsta Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Enerģētikas departamenta Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs, SIA "Tet" elektrības pakalpojumu vadītāja Viktorija Ķirsone, SIA “Enefit Latvija” valdes loceklis Krists Mertens, SIA “Elektrum” pārdošanas direktors Uldis Mucinieks un "AJ Power" uzņēmumu grupas izpilddirektors Krišjānis Baidekalns.

página 1 de 25

Informações: