Globlais Latvietis. 21. Gadsimts

2020.gada 17. decembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pašvaldību vēlēšanu likumā, un līdz ar to vēlētājiem ārvalstīs būs nodrošināta iespēja piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Vieni to sauc par politisku ieguvumu, citi - par neiespējamo misiju. Ārpus Latvijas dzīvojošie vēlētāji jau no 27. marta varēs pieteikt savu dalību pašvaldību vēlēšanās. Ko nosaka likums un kā prakstiski vēlētājs varēs balsot, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Skaidro un diskutē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa, domnīcas "Providus" vadošā pētniece migrācijas un integrācijas jomā Agnese Lāce, platformas "baltic-ireland.ie" žurnāliste Sandra Bondarevska un jūrmalniece, kura dzīvo Luksemburgā, Marija Fadula.  

Gads pandēmijas zīmē daudzviet pasaulē pavadīts mājsēdē un tiešsaistē. Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts uzklausām latviešu pieredzi Īrijā, Lielbritānijā, Zviedrijā un Austrālijā. Ar kādiem ierobežojumiem viņi sastopas, kā darbojas izglītības iestādes un kā tiek sniegta palīdzība cilvēkiem ar mentālās veselības problēmām. Proti, kā dzīve rit citviet un kā ar nebūšanām, kas ir arī pie mums, galā tiek citviet, un kas zina, iespējams, ka katrs no mums no šīs reizes sarunas paņems kādu spēcinošu vārdu vai pieredzi, kas palīdzēs pašiem tikt galā ar savām ligām. Pieredzē dalās un situāciju citviet pasaulē raksturo skolotāja-speciālpedagoģe Zviedrijā Maija Balodis-Karlsson, platformas “baltic-ireland.ie” žurnāliste Inguna Mieze, profesors no Monaša universitātes Melburnā (Austrālija), klīniskais toksikologs Andis Graudiņš un medmāsa, strādā paliatīvās aprūpes pansionātā Lielbritānijā, Ieviņa Reinsone. “Pagājušajā nedēļā Anglijā skolas tika atvērtas visiem bērniem, kas, paredzami, rezultējās paškaitējuma un

Kā veiksmīgi piesaistīt diasporas jauniešus profesionālajai un augstākajai izglītībai Latvijā, kāpēc joprojām jaunieši mītnes zemes skolās nevar kārtot latviešu valodu kā otro svešvalodas eksāmenu un vai iegūtais diploms, piemēram, beidzot profesionālo mācību iestādi Latvijā, būs starptautiski atzīts? - tie ir tikai daži no jautājumiem, kurus uzdodam raidījumā Globālais latvietis.21 gadsimts, runājot par to, kā mudināt diasopras jauniešus izvēlēties izglītību iegūt tieši Latvijā. Sarunā piedalās Latvijas Universitāes Diasporas un migrācijas pētījumu centra un Rīgas Ekonomikas augstskolas pētniece Rita Kaša, Eiropas latviešu apvienības priekšsēde Elīna Pinto, Eiropas latviešu jauniešu biedrības “EJ” pārstāvis Jānis Skrebels un Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.  

Ko nozīmē būt latvietim Austrālijā un kā šī piederības sajūta mainās, nonākot Latvijā, ar savu pieredzi dalās Grosu dzimtas pārstāvji, kuri aktīvi darbojušies Melburnas latviešu sabiedrībā un tagad sevi piesaka dažādās jomās Latvijā. Sarunai piekrituši Arnis Gross, biznesa tehnoloģiju uzņēmuma īpašnieks, viņa dzīvesbiedre - pētniece Daina Grosa, zinātnieks Kārlis Agris Gross un students Aleksandrs Gross, Kārļa Grosa dēls. Daina atzīst, ka Austrālija ir viņas dzimtene, vieta, kur viņa uzaugusi un iemācījusies visu, ko var mācīties. "Bet Latvija ir mana tēvzeme un tai ir tikpat liela nozīmē manā dzīvē kā Austrālijai," bilst Daina Grosa. 'Ko nozīmē būt Austrālijas latvietim? Tā ir vieta, kur cilvēks var eksistēt divās vidēs vienlaikus, uzklausīt vienu balsi, sadzirdēt, saprast; uzklausīt otru - sadzirdēt, saprast un saprast, kā darboties šajā ļoti bagātajā vidē," vērtē Kārlis Agris Gross. "Austrālijas latvietis pa nedēļu parasti ir austrāliešu sabiedrībā, nedēļas nogalēs iesaistās visādās latviešu aktivitā

Kāpēc var teikt, ka Minsteres latviešu ģimnāzija bija nozīmīgākais latviešu jauniešu izglītības centrs ārpus Latvijas? Kur slēpjas Minsteres ģimnāzijas fenomens, kas iespaidoja tās absolventus uz mūžu? Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts cilvēku stāsti un atmiņu epizodes par vienīgo pilna laika latviešu ģimnāziju Brīvajā pasaulē. Valters Nollendorfs, kurš bijis Minsteres ģimnāzijas direktors 1988.–1989. gadā, sacījis, ka mācīties ģimnāzijā bijis ārkārtīgi svarīgi, jo tā bija vieta, kur savā ziņā varēja kļūt par "profesionālu latvieti". Atmiņās par skolas laiku Minsteres latviešu ģimnāzijā dalās četri "profesionālie latvieši", četri ar šo skolu cieši saistīti cilvēki: Sabīne Beca ir ģimnāzijas 32. izlaiduma (1977.gads) absolvente, Pēteris Kļaviņš mācījās Minsterē 1972. gadā, Dainis Mjartans ir ģimenāzijas 40. izlaiduma (1985. gads) absolvents, Juris Sils ir bijis skolotājs Minsteres latviešu ģimnāzijā un, izrādās, audzinātājs klasei, kurā mācījās Dainis Mjartans.  

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina pieteikties dalībai sešus mēnešus ilgā tiešsaistes biznesa pirmsinkubācijas programmā. Pirmo reizi šāda biznesa pirmsinkubācijas programmā var iesaistīties arī diaspora. Kā pievienoties programmai, kādi ieguvumi no tās un cik aktuāls ir šāda veida atbalsts ārpus Latvijas dzīvojošajiem, kuri plāno uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā, diskutējam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova, LIAA Liepājas biznesa inkubatora vadītājs Gints Reķēns, SIA "Capulus Terra" valdes priekšsēdētājs Klāvs Šlakorcins un uzņēmēju un uzņēmīgo kluba “Biznesa Bites” Vācijā idejas autore Karīna Cīglere.  

Kā veidojas mūsu priekšstati par mājām, kurās vēlamies atgriezties? Vai tā ir konkrētā ģeogrāfiskā vieta vai ideāltēls - sapnis par mājām? Kāpēc daļa no reemigrantiem sastopas ar kultūršoku un nespēj iedzīvoties Latvijas sabiedrībā? Kā viņi raksturo vidi, kurā jāuzsāk dzīvot, un cik iekļaujoša tā ir atbraucējam? Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts uzklausām pieredzes stāstus un ekspertu viedokļus. Diskutē un pieredzē dalās Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta mutvārdu vēstures pētniece Maija Krūmiņa, Alda Šneidere, kuras ģimene atkārtoti emigrējusi uz Īriju, sporta psihologs Jānis Grants, kurš Latvijā atgriezies divas reizes, un Iveta Ozola-Cīrule, kura psiholoģijas studiju ietvaros pēta par kultūršoku, cilvēkiem atgriežoties.  

Raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts aizsākam ciklu "Trimdas dzimtas un ģimenes". Šoreiz dodamies ceļojumā pa Alberta Jēruma dzimtas vēsturi.   Žurnāliste un rakstniece Inga Jēruma un pirmā bīskape sieviete Anglijas vēsturē'šobrīd Latviešu luterāņu sieviešu teoloģu apvienības priekšsēde Jāna Jēruma-Grīnberga ir komponista un diriģenta Alberta Jēruma meitas. Viena dzimusi - Latvijā; otra- Anglijā. „Globālajā latvietī” ceļojumā pa Alberta Jēruma dzimtas vēsturi: vaicājam par pēctecību un cilvēkiem, kuri ar savu izvēli noteikuši būtiskus pavērsienus dzimtas ceļos. Sarunā piedalās arī Juris Jerums, Jānas un Ingas trešās pakāpes brālēns, ikdienā Ķekavas ambulances direktors. Alberts Jērums dzimis 1919. gadā Karulā, Igaunijā. Mācijās Cimzes ģimnāzijā Valkā, pēc tam Latvijas konservatorijā, bijis profesora Jāzepa Vītola audzēknis. Otrā pasaules kara laikā mūzikas kritiķis laikrakstā "Tēvija" un skolotājs Rīgas valsts mūzikas skolā. Iesaukts latviešu leģionā. Kara beigas sagaidījis Vācijā. Dzīvoja Detmoldā,

Cik aizspriedumaini esam pret citādo, cik atvērti esam pret dažādām kultūrām mūsu ikdienā un kādu stereotipu varā dzīvojam, kādi aizspriedumi dominē Latvijas sabiedrībā un vai šie aizspriedumi ir tikai un vienīgi Latvijas sabiedrībai piedēvējami – pieredze un teorija raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts, kad uzklausām pieredzi Latvijā un ārpus tās. Sazināsimies ar Sandru Londonā, Dignu – Hurgadā, Elaini – Latvijā un eksperta lomā – pētnieks Mārtiņš Kaprāns.  Pieredzē dalās londoniete Sandra Martinson, kuras dzīvesbiedrs ir no Ganas, Digna Abuzeida, precējusies ar ēģiptieti, jaunās latviešu diasporas vadītāja Ēģiptē un brazīliete Elaine Brazila Bērziņa, kura kopš 2002 gada dzīvo Latvijā. Ar pētījumu “Starpkultūru stereotipi un aizspriedumi Latvijā” iepazīstina Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks. Par pētījumu arī stāsts raidījumā Zināmais nezināmajā.  

Diasporas uzņēmēju kopiena #esiLV aicina ikvienu uzņēmēju un radoši varošu cilvēku piedalīties pirmajā virtuālajā Eiropas tīklošanās pasākumā, kas notiks šajā nedēļā. Tā mērķis ir apzināt Eiropā dzīvojošos Latvijas uzņēmējus un citus aktīvos cilvēkus, lai sniegtu atbalstu, veicinātu kontaktu un pieredzes apmaiņu, kā arī radītu bāzi auglīgām diskusijām un savstarpējai sadarbībai. Raidījumā Globālais latvietis.21 gadsimts uzklausām uzņēmēju pieredzi par savstarpējo sadarbību, tīklošanās iespējām un atbalsta punktiem. Stāsta uzņēmēja un Dienvidzviedrijas latviešu biedrības vadītāja Ilze Spīgule-Buijtenvega (Bautenvega), uzņēmēja un Latviešu biedrības Turcijā vadītāja Skaidrīte Dzene, zvērināts advokāts, juridisko pakalpojumu sniedzējs Vācijā Arnis Drille un uzņēmēja no Dānijas Anda Dīrlunda-Parbste (Dyrlund-Parbst).  

"Man 1991. gada janvārī bija 15 gadu un jo spilgti atmiņā palicis 20. janvāra vakars, kad manas vārda dienas priekšvakarā abas ar mammu taisījām siļķi kažokā un pie televizora, sekojot līdzi notikumiem Rīgā, es tolaik dzīvoju Saldū, bijām pārbijušās par to, kas nu būs," atminas raidījuma vadītāja. Kā uz notikumiem Rīgā 1991. gada janvārī reaģēja trimdas latvieši? Kādos virzienos darbojās trimdas organizācijas un laikraksti un kādu atbalstu baltiešiem sniedza Zviedrijas un Amerikas Savienoto Valstu valdības. Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts uzklausām tā laika notikumu dalībniekus un aculieciniekus. Atminas Dainis Īvāns, tobrīd Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks, Ojārs Ēriks Kalniņš, tobrīd Latvijas sūtniecībā Vašingtonā preses un informācijas koordinators, Andrejs Urdze, tobrīd Latvijas pilvarotais pārstāvis Vācijā, un Imants Gross, tobrīd Latvijas pilvarotais pārstāvis Zviedrijā.  

Ar kādiem notikumiem un pārdomām veco gadu aizvada un jauno sagaida latviešu kopiena Austrālijā - pārdomās dalās Dienvidaustrālijas Latviešu organizāciju apvienības priekšsēde Skaidrīte Aguļēviča, Melburnas latviešu organizācijas priekšniece Anita Andersone, Adelaidas latviešu skolas pārzine Mārīte Rumpe un laikraksta “Latvietis” redaktors Gunārs Nāgels. - .

Par latviešu draudžu darbību un nozīmi diasporas dzīvē un latvietības uzturēšanā. Par vērtībām, kuras vēlamies izcelt Ziemassvētku laikā, un laiku, kurš kopj mūsu iekšējo pasauli, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts. Raidījumā piedalās Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas pasaulē arhibīskape Lauma Zušēvica (ASV), Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca pasaulē diakons Imants Miezis (Īrija) un Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca pasaulē prāvests Klāvs Bērziņš.  

Šajā gadā piedzīvotais diasporas nedēļas nogales skolām un skolotājiem ir bijis izaicinājums. Tas sniedzis impulsu dažādām pārmaiņām, veicinājis jaunu sadarbības formu veidošanos. Kādus impulsus pārmaiņām pandēmijas laiks devis diasporas nedēļas nogales skolām, kādas sadarbības formas tas veicinājis un kas no šīs pieredzes noder topošajā diasporas izglītības stratēģijā, interesējamies raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Attālināti sarunā piedalās Eiropas latviešu apvienības priekšsēde Elīna Pinto, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Diasporas konsultatīvajā padomē Vineta Ernstsone, Latviešu draugu kopas Atēnās bērnu kluba “Jautrie apelsīni” vadītāja Ingrīda Tauriņa un Stokholmas latviešu skolas pārzine Agnese Blaubārde.  

Grupa entuziastu no Amerikas, Kanādas un Latvijas 2007. gadā nodibināja privātu, bezpeļņas biedrību „Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs”, kas saīsinājumā tiek dēvēts kā LaPa. Šobrīd tas sevi nopietni pieteicis muzeju saimei un raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts tiekamies ar Latvieši pasaulē – muzeja un pētniecības centra ekspertiem, lai uzzinātu, kā viņi izmantojot jauno situāciju, rada jaunas saziņas iespējas un ziņo pasaulei par savu darbību. Par muzeja darbību stāsta muzeja „Latvieši pasaulē" izpilddirektore Ieva Vītola, muzeja “Latvieši pasaulē” vadītāja un galvenā kuratore Marianna Auliciema, biedrības "Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs" valdes priekšsēdētāja no Bostonas Sarma Muižniece-Liepiņa un muzeja atbalstītāja no Nīderlandes Vanda Daukste.  

Nule kā tālsaistes stratēģiskajā forumā tikušies diasporas kultūras dzīves organizatori, tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts saruna par latviešu kultūras lielpasākumiem pasaulē, tostarp Eiropas Latviešu kultūras svētkiem, ceļā uz Dziesmu un deju svētki 150. gadskārtu, jo "latviešiem kultūra ir līme, kas mūs visus satur kopā". Šie ir vārdi, ko kādā no sarunām raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts teikusi Līga Ejups, Amerikas laviešu apvienības kultūras nozares vadītāja.  Sarunā par to, kā šo laiku dzīvo, izdzīvo vai pārdzīvo diasporas kultūras pasaule, kultūras ļaudis, piedalās Eiropas latviešu apvienības kultūras nozares vadītāja Lelde Vikmane, ASV Dziesmu un deju svētku fonda vicepriekšsēde Iveta Grava, Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda priekšsēdis, XV Dziesmu svētku Kanādā (2019) rīcības komitejas priekšsēdis Juris Ķeniņš, Latviskās Izglītības veicināšanas kooperatīvās sabiedrības “Dzintari” valdes priekšsēde Austrālijā Zinta Ozoliņa un Dziesmu un deju svētku padomes locek

19. novembrī notika Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju  forums, kurā diskutēts gan par Latvijas tēlu pasaulē, gan par to, kā veidot Latvijas ceļa karti ekonomikas atveseļošanai, kā arī starptautiskajām un reģionālajām uznēmējdarbības iespējām, tostarp zaļās enerģijas nākotni Eiropā. Raidījuma Globālais latvietis. 21. gadsimts studijā esam aicinājuši Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdi Kristīni Saulīti, lai kopā ar ekonomikas un finanšu ekspertiem pārrunātu forumā apspriesto. Sarunā piedalās arī uzņēmējs, “Primekss Group” īpašnieks un dibinātājs, valdības stratēģijas krīzes pārvarēšanai darba grupas dalībnieks Jānis Ošlejs, zaļās stratēģijas eksperts, "Imtex Membranes" vadītājs, Latvijas Goda konsuls Ontārio provincē Kanādā Kārlis Vasarājs un uzņēmuma “BlueOrange” Klientu aktīvu pārvaldīšanas direktors Pauls Miklaševičs.  

Latvijai joprojām trūkst vienota valsts tēla pozicionējuma par to, kas mēs vēlamies būt pēc desmit, divdesmit gadiem. Kā stratēģiski izvēlamies un veidojam savu stāstu, kā Latvija izskatās uz starptautiskā fona? Kā izmantojam valsts piešķirtos miljonus, lai pasaulē atpazītu Latviju pēc vienas vai pāris spilgtām pazīmēm? Vienots Latvijas tēls ir šobrīd ir neizmantots potenciāls, tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts spriežam, kā veidot stratēģiski precīzu mūsu valsts stāstu, vai un kā šīs stāsta veidošanā iesaistīti diasporas eksperti un profesionāļi. Vai vispār vajadzīgas tikai pāris spilgtas pazīmēm, kuras būtu līdzīgas daudzu valstu un auditorijas priekšstatos par Latviju. Diskutē Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns, starptautiskā biznesa un mārketinga speciāliste, docente Džona Kabota Universitātē Romā Ieva Jākobsone-Bellomi, Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Latvijas pārstāvis CERN Toms Torims un uzņēmuma “SAF Tehnika” tirdzniecības un mārketinga vice

Oktobra nogalē Amerikas Latviešu apvienība (ALA) rīkoja 69. kongresu, kas pirmo reizi apvienības vēsturē notika attālināti, diskutējot par Rīgu Latvijas attīstības kontekstā, kā arī par Latvijas drošību pēc ASV prezidenta vēlēšanām, tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts saruna ar kongresa dalībniekiem par to, kas izspriests apvienības nozīmīgākajā gada notikumā. Raidījuma viesi: Mārtiņš Andersons, Pasaules brīvo latviešu apvienības un ALA vicepriekšsēdis, Ziemeļkalifornijas Latviešu apvienības priekšsēdis, Marisa Gudrā, ALA ģenerālsekretāre, programmu vadītāja Merilandes pavalstī un Amerikas Latviešu apvienības priekšsēdis Pēteris Blumbergs.  

Baiba Vītoliņa ir grāmatizdevēja, grāmatu autore un arī trimdas arhīvu apzinātāja, kura atgriezusies Latvijā. Raidījums Globālais latvietis. 21. gadsimts ciemojas pie viņas Čiekurkalnā, sarunājoties gan par viņu pašu, gan arī par mūžībā aizgājušo Baibas vīru Andri Vītoliņu, fantastisku cilvēku latviešu kopienā trimdā, gan arī trimdas vēsturisko liecību apzināšanu un glabāšanu.