Globlais Latvietis. 21. Gadsimts

Valsts prezidenta vēlēšanas, kandidātu vētīšana ir šābrīža Latvijas aktualitāte, bet par šo tematu diskutē un spriež arī latvieši, kuri nedzīvo Latvijā, tāpēc raidījumā Globālais latvietis 21. gadsimts skaidrojam, ko no nākamā Valsts prezidenta gaida Latvijas valstpiederīgie, kam mītnes zemes ir citviet. Ar kādām profesionālajām un rakstura kvalitātēm būtu jābūt apveltītam nākamajam Valsts prezidentam? Vai prezidentam būtu jānāk no politiķu vides, vai tomēr priekšroku diaspora dod bezpartejiskam kandidātam? Aktualizējam arī diasporas viedokli par tautas vēlētu prezidentu. Diskutē Indulis Bērziņš, portāla "latviesi.com" vadītājs, lai arī šobrīd Indulis dzīvo Latvijā, daļa viņa dzīves saistīta ar Vāciju; Taira Zoltnere ir žurnāliste no Amerikas, darbojas arī Ziemeļkalifornijas latviešu biedrībā, Miks Muižarājs, biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētājs un diasporas konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietnieks, bet sarunai pievienojas no Papua Jaungvinejas, Jānis Skrebels, Eiropas latvi

8.maijs — Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena, kad Eiropas un citas pasaules tautas ar sāpēm atceras aizgājušā gadsimta lielāko traģēdiju un miljonu upurus. Nu jau otro gadu karš ir tepat blakus, asiņains un upurus prasošs. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par Latvijas tautas zaudējumiem Otrajā pasaules karā un to, kā karš Ukrainā mainījis starptautiskās sabiedrības izpratni par kara sekām Baltijas valstīs. Raidījuma viesi: vēstures doktors Gints Apals, Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs, Pēteris Kalniņš, Latvijas Okupācijas Muzeja Publiskās vēstures nodaļas pētnieks un Aivars Sinka, Daugavas Vanagu Centrālās valdes priekšsēdis.

Tur ir izteikts Latvijas sabiedrības mikromodelis, tur ir zināma sabiedrības elite, arī kultūras elite, ir arī cilvēki ar dažādu izglītību, darba pieredzi. Viņi lielā mērā reprezentē Latvijas sabiedrību. Tur un viņi, šoreiz domāti latvieši apvienotajā karalistē, un to par Latvijas pilsoņiem Lielibritānijā sacījis,  komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns, jo nu jau kādu laiku viņa skats vērsts Lielbritānijas latviešu virzienā, viņš raksta grāmatu par Latvijas iedzīvotājiem Lielbritānijā. Savukārt Ilze Kalve, Lielbritānijā dzīvojoša Latvijas Televīzijas žurnāliste, skatītāju vērtējumam nodevusi jau trešo daļu trīsdaļīgajai  dokumentālajai filmai “Latvieši Apvienotajā Karalistē”, kas tapusi Daugavas Vanagu fonda 75 gadu jubilejas ietvaros. Raidījuma Globālais latvietis. 21 gadsimts skats vērsts Apvienotās karalistes virzienā. Raidījuma viesi: komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns, kurš ir arī Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks un Eiropas Politikas analīzes

Ilgtspējība kā misija globālā un Latvijas kontekstā, apzinoties diasporas pētnieku iespējamo pienesumu Latvijai dažādu izaicinājumu risināšanā – šis temats pārrunāts Latvijas studentu un pētnieku asociācijas konferencē, kas nesen norisinājās Lielbritānijā. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidrojam, kā attīstās sadarbības tilti starp Latvijas un diasporas pētniekiem un kā norit gatavošanās V Pasaules latviešu zinātnieku kongresam “Zinātne Latvijai”, kas norisināsies jūnija beigās. Diskutē  Laura Bužinska, #esiLV kuratore #ziniLV pasākumiem, Sandra Martinsone, Latvijas studentu un pētnieku asociācija Lielbritānijā pārstāve, pārzina ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības politiku, un Linda Zeilina, starptautiska ilgtspējīgu finanšu centra (International Sustainable Finance Centre) dibinātāja un vadītāja un Eiropas Savienības ilgtspējīgu finanšu platformas locekle, Obama fonda izvēlēta viena no Eiropas līderēm.

Lai veiksmīgāk stiprinātu diasporas bērnu latvisko identitāti, ik vasaru Latvijā norit viņiem domātas nometnes, kuras pulcējas simtiem bērnu un jauniešu. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts vētām, kas mudina diasporas vecākus savus bērnus iesaistīt vasaras nometnēs, cik dažādas tās ir un kā ieinteresēt bērnus un jauniešus runāt latviski, sportojot, ejot dabā vai stāstot stāstus. Par šovasar gaidāmajiem notikumiem diasporas bērniem un jauniešiem sarunājas Samanta Kavrusa, Eiropas vasaras skolas skolotāja, Jānis Auzāns, biedrības “Gara dziesma” vadītājs, Reinis Lasmanis, Sasbiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktora vietnieks, Luīze Bērziņa, Eiropas vasaras skolas audzinātāja, savulaik bijusi šīs skolas dalībniece, un Jolanta Dukure, “Olimpiskais kvants” vadītāja.  

Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts tiekamies ar diviem pasaules elpu pieredzējušiem latviešiem, kuri ne tikai atgriezušies, bet arī metušies pilnu krūti, daloties ar savu pasaules pieredzi Latvijā. Raidījuma viesi: Oskars Teikmanis, Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātniskais asistents, Latvijas Universitātes doktorants, un Roberts Strenga, kurš pēc studijām atgriezies Latvijā, sakot, ka darījis to, lai gūtās zināšanas un pieredzi atvestu atpakaļ un ieguldītu dzimtenē. "Mēs esam Latvijā, jo mums šeit ļoti patīk", tā saka viņi paši. "Jūs esat spilgts piemērs tam, cik uzņēmīgi un zinoši cilvēki atgriežas no ārzemēm atpakaļ Latvijā un nes reālu pievienoto vērtību,"  tā par viņiem saka citi.  Viņi ir tie, kuri smēluši pasaules pieredzi, tagad atgriezušies Latvijā.  2017. gadā ar domu, ka tiem, kuri dzīvojuši, strādājuši un pieredzi uzkrājuši pasaulē, atgriežoties Latvijā varētu tikties, dalīties ar savu pieredzi un mudinātu arī citus atgriezties, radās biedrība "Ar pasaules pieredzi Latvijā

Neizsīkstošs darbs un neatlaidība raksturo latviešu valodas mācīšanu bērniem diasporā un bieži vien tas ir brīvprātīgs darbs. Nule noskaidrojies, ka finansējumu no Latvijas saņems 43 diasporas skolas 20 valstīs. Cik daudz naudas skolas saņems, kā tērēs un vai ar to pietiek, lai saglabātu latviešu valodu, nedzīvojot Latvijā, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viešņas: Latviešu valodas aģentūras diasporas projektu koordinatore Aija Otomere, Eiropas Latviešu apvienības izglītības projektu vadītāja un Latvijas biroja pārstāve Aira Priedīte, Dārbijas Latviešu skolas vadītāja Lielbritānijā Kristīne Volodka un Amerikas Latviešu apvienības izglītības nozares vadītāja, Pasaules brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes locekle Elisa Freimane.  

Lai veicinātu diasporas pilsonisko līdzdalību un stiprinātu ārpus Latvijas dzīvojošo saikni ar tēvzemi, šogad sabiedrības integrācijas fonds atbalstīs 14 projektus. Pēc kādiem kritērijiem izvēlēti uzvarētāji, kurš, kur un kā īstenos šos projektus, bet kuri projekti palikuši "aiz borta", skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Raidījuma viesi: Reinis Lasmanis, Sabiedrības integrācijas fonda Pilsoniskās sabiedrības atbalsta departamenta direktors, Indulis Bērziņš, ”Latviesi.com” valdes priekšsēdētājs, Justīne Krēsliņa, Eiropas Latviešu apvienības priekšsēde, un Skaidrīte Aguļēviča, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēde.  

Saeimā ir izveidota parlamentāriešu darba grupa, lai veicinātu sadarbību ar diasporu - veidotu ciešāku saikni ar tautiešiem ārvalstīs, kā arī dialoga formā skaidrotu aspektus, kas būtiski tautiešiem gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tāda parlamentāriešu grupa nodibināta pirmo reizi Saeimas vēsturē un raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts skaidrosim, ko tas nozīmē diasporai, kāds būs šīs darba grupas pienesums, kādos virzienos tā darbosies, vai uzrunās tikai pilsoniski aktīvo diasporas daļu, un ko vispār nozīmē aktīvs pilsonis diasporā. Tēmu komentēt palīdzēs Saeimas deputāte Irma Kalniņa, Eiropas latviešu jauniešu biedrības “Eiropas jaunieši” biedrs Ernests Barons, Kustības "#esiLV" valdes locekle Elīna Pinto.   

Februāra beigās, apritot gadam, kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, izskanēja atgādinājums, ka mēs, sabiedrība visā pasaulē, nedrīkstam nogurt no atbalsta ukraiņiem, mēs nedrīkstam pierast pie zvērībām, ko pastrādā Krievijas armija. Un vēl nereti tiek runāts par to, ka mums, latviešiem, ir vienkāršāk identificēties un neatslābt atbalsta sniegšanā ukraiņiem, jo esam tik tuvu, tas notiek mums blakus. Atšķirībā no citām vietām pasaulē, kur karš Ukrainā šķietami ir tik tālu un tāpēc neskar ikkatru un ikvienu. Demonstrācijas, mītiņi, politiskas diskusijas - tie daži ir atbalsta veidi, kā ukraiņiem palīdz diaspora. Šoreiz viens no jautājumiem raidījumā Globālais latvietis 21. gadsimts ir par to, cik būtiska loma situācijas izpratnē ir vēsturiskajam kontekstam. To pārrunājam, sazinoties ar aktīviem cilvēkiem Amerikā, Kanādā un Austrālijā.   Raidījuma viesi: Mārtiņš Andersons, Amerikas Latviešu apvienības priekšsēdis, Rita Andersone no Viduszviedrijas Latviešu apvienības, Reinis Dancis, Latviešu apvienības Austrāl

Vēl nesen raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts runājām par pētījumu, kurā bija apzinātas dzīves un darba iespējas Latvijas reģionos un pašvaldību sniegtais atbalsts tiem, kas atgriežas. Skaidrojot, kādi apstākļi veicina vai kavē reemigrantu iekļaušanos darba tirgū un savas uzņēmējdarbības uzsākšanu, toreiz viena no atziņām bija - “ 80% pašvaldību saka, ka vajag atbalsta pasākumus reemigrācijas veicināšanai”. Valsts to sadzirdējusi un līdzfinansēs jaunas darba vietas reģionos, kas būtu pieejamas gan reemigrantiem, gan iekšējiem migrantiem. Šoreiz uzmanību pievēršam projektam, kuru izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Kādā veidā iecerētie 80 000 eiro, kas nonāks katrā no pieciem plānošanas reģioniem, varētu sasniegt to cilvēku, kas atgriežas, maciņu. Diskutē Miks Muižarājs, biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētājs, Mareks Gruškevics, ministra padomnieks valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldības jautājumos Vides aizsardzības un reģionālās attīstība

Topošais valsts aizsardzības dienests diasporā rada virkni neskaidru jautājumu, tostarp, kā izvairīties no gadījumiem, kad diasporas jaunieši izvēlētos atteikties no Latvijas pilsonības. Tādēļ svarīgi veidot pārdomātu dienesta komunikācijas kampaņu, kas sekmētu dienesta prestižu diasporas jauniešu vidū, vienlaikus dienestam vajadzētu būt iespējai jaunieša karjerā, ir jābūt ieguvumiem no dienēšanas Valsts aizsardzības dienestā. Vai un kā veidot dienestu kā rīku, kas palīdzētu jauniešiem iegūt gan labu izglītību, gan praktiskās iemaņas valsts aizsardzībā, gan paplašinātu karjeras iespējas, par to diskutējam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja biedrs Edvīns Šnore, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts, Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Pēteris Blumbergs, Eiropas latviešu jauniešu biedrība “Eiropas jaunieši” Jānis Skrebels un portāla "Baltic-Ireland.ie" galvenā redak

Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija pasaulē - diasporas centros aktīvi lasa jaunākās grāmatas latviešu valodā un līdzdarbojas Lielajos lasīšanas svētkos. Pērn Bērnu žūrijā piedalījās 67 diasporas centri no 29 valstīm. Tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna ar diasporas lasītājiem, par to, cik nozīmīga ir lasīšana, dzīvojot ārpus Latvijas. “Lasīšana mūs visus padara par imigrantiem. Tā izved mūs ārpus mājas, un vēl svarīgāk, tā rada mājas mums it visur.” Tā Rīza Viterspūna ir teikusi par grāmatām un lasīšanu. Šis Amerikas aktrises citāts savulaik kļuva aktuāls arī Bērnu literatūras centrā, kad divtūkstošo gadu sākumā arvien biežāk sākām saņemt skumjus e-pastus no Latvijas bibliotēkām ar ziņu, ka kārtējais mazais lasītājs, kas gadiem ir nācis uz bibliotēku, kopā ar saviem vecākiem ir emigrējis vai tuvākajā laikā plāno braukt uz citu valsti labākas dzīves meklējumos. 2007. gadā Bērnu literatūras centrs pieņēma tam laikam neparastu lēmumu, sekot bērniem, kas devušies projām, un palaist Bērnu žūri

Imanta Nīgale dzimusi un augusi ASV, Krišjānis Sils – Vācijā. Tagad abi dzīvo un muzicē Latvijā. Te dzīvo arī Gatis Gaujenieks un Arnolds Kārklis, kas dzimuši ASV un kopā spēlējuši grupā "Akacis" – kā visi četri sadziedājušies, kāda bijusi mūzikas nozīme dzīves ceļa gājumā katram atsevišķi un visiem kopā, skaidrosim raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Šoreiz raidījums sākas ar mūziku nebūt ne nejauši, jo pirms nepilniem četriem gadiem, kad aizsākām tradīciju reizi nedēļā tiešraidē no Latvijas Radio vēstīt par diasporas aktualitātēm un notikumiem, mēs sākām ar dziesmu, ko izpildīja daļa no šodienas studijas ciemiņiem. Toreiz pie mums ciemos bija grupa "Imanta Dimanta un draugi" un Imanta šodien ir te uz mūsu četru gadu jubilejas raidījumu, jo, piekritīsiet, svētki ir jāsvin!  

Jau divus gadus diasporas teātra spēlētāji apvienojušies Pasaules Latviešu amatieru teātru apvienībā - tās biedri viņnedēļ tikās kopsapulcē, lai atskatītos uz paveikto pirmajos darbības gados. Tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts diskutējam par to, kāda ieskicējas teātru apvienības PLATS turpmākā darbība. Zinot, ka 2022. gada nogalē no apvienības izstājās pieci teātri,  skaidrojam, cik stabila ir teātru apvienība PLATS, interesējamies arī par kvalitāti diasporas amatieru teātros un  arī par to, kā piesaistīt gados jaunos diasporas pārstāvjus teātra spēlēšanai. Diskutē: Atis Rozentāls, teātra kritiķis, laikraksta "Diena" žurnālists, Sandra Bondarevska, PLATS valdes priekšsēde no Īrijas, Māra Lewis, Sanfrancisko Jaunā teātra (ASV) režisore un producente, Jānis Kārkliņš, Austrālijas latviešu teātra pārstāvis no Melburnas, Ingmārs Čaklais, Birmingemas Mazā teātra (Lielbritānija) mākslinieciskais vadītājs, un Liāra Ozola, Bergenas (Norvēģija) latviešu amatierteātra „LATIBergen” vadītāja.

Diaspora gatavojas vasarā gaidāmajiem Visparējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem Rīgā. Par noskaņojumu deju kolektīvos Kanādā, par koru mēģinājumiem latviešu kopienā Brazīlijā un folkloras tradīciju kopšanu Eiropā, par dziesmu un deju repertuāru apguvi semināros un iespējām piedalīties svētkos saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: diasporas kolektīvu koordinatore Aiga Vasiļevska, Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāve, Deju svētku virsvadītājs, diasporas deju kopu virsvadītājs Jānis Purviņš, Dziesmu svētku virsvadītājs, diasporas koru virsdiriģents Ivars Cinkuss ir atnākuši uz Latvijas Radio. No Kanādas raidījumā piedalās Dziesmu svētku virsvadītaja, Toronto tautas deju kolektīvs "Daugaviņa" vadītāja Selga Apse, no Brazīlijas - Inga Liepiņa, Brazīlijas latviešu kora dalībniece, Allans Arajs, Brazīlijas latviešu kora mākslinieciskais vadītājs, un uz Brazīliju ir devies arī Dziesmu svētku virsdiriģents Gints Ceplenieks, kurš palīdz Brazīlijas latviešiem sagatavoties svētk

Veikts jaunu pētījums, kurā apzinātas dzīves un darba iespējas Latvijas reģionos un pašvaldību sniegtais atbalsts tiem, kas atgriežas. Kādi apstākļi veicina vai kavē reemigrantu iekļaušanos darba tirgū un uzņēmējdarbības uzsākšanu, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Latgales plānošanas reģions sadarbībā ar Latvijas Universitāti veic pētījumu „Dzīves un darba iespējas reģionos kā veicinošie faktori ārējai un iekšējai remigrācijai”. Pētījuma mērķis ir apzināt dzīves un darba iespējas Latvijas reģionos, kā arī pašvaldību atbalsta instrumentus remigrācijas veicināšanai. Diskutē pētījuma „Dzīves un darba iespējas reģionos kā veicinošie faktori ārējai un iekšējai remigrācijai” vadošā pētniece Inta Mieriņa, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits, Latgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Astrīda Leščinska, Latvijas investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta di

Gada pirmajā raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts studijā aicinām Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieci diasporas jautājumos Elitu Gaveli, lai kopā ar diasporas žurnālistiem apspriestu aktuālos 2023. gadā risināmos jautājumus. Jautājumus uzdod portāla “Latviesi.com” vadītājs, valdes priekšsēdētājs Indulis Bērziņš, laikrakstu “Laiks” un “Brīvā Latvija” žurnāliste Sallija Benfelde un Latvijas Televīzijas un LSM.lv autore Lielbritānijā Ilze Kalve  

Skanīgus Ziemassvētkus esam nolēmuši aizvadīt raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts un šoreiz uz sarunu aicinām tos, kuri kustas paši un kustina citus - latvietis muzicēšanu neatstāj novārtā arī dzīvojot ārpus Latvijas. Tiekamies tikai ar dažiem no diasporas aktīvajiem muzikantiem. Sarunā piedalās Rinalds Maksimovs, grupas "Dzelonis" pārstāvis, Signe Rirdance, “Stokholmas spēlmaņu” runas sieva, Liene Barons, Eslingenas orķestra pārstāve, un Mārtiņš Īstais, kurš muzicē Anglijā. Bet raidījuma ieskaņā muzicē Anna Wohl, dziedātāja no Skotijas, un Zigurds Šusters, muzikants no Anglijas.

Kamēr citviet pasaulē hospisa aprūpe ir neatņemama daļa veselības aprūpes sistēmas, Latvijā paliatīvajā aprūpē ir milzu robi, tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidrojam, vai un kā diasporas zināšanas un pieredze var noderēt Latvijai nodrošinot cieņpilnu un dzīves vērtu cilvēka pēdējo dzīves posmu. Vienlaikus portālā manabalss.lv turpinās parakstu vākšana iniciatīvai "Par tiesībām uz cieņpilnu nāvi. Par valsts apmaksātu hospisa aprūpes pakalpojuma ieviešanu Latvijā". Līdz šodienai parakstījušies 15423 cilvēku. Raidījumā diskutē: interniste, geriatre, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības biedre no Amerikas pārcēlusies uz Latviju, lai realizētu gūto pieredzi par hospiss Annemarija Linares, ģimenes ārste, dietoloģe Justīne Rudzīte, Saeimas Sociālā un darba lietu komisijas priekšsēdētaja Inga Bērziņa, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš un ārsts un SIA “Magnum Social & Medical Care” valdes priekšsēdētājs, cilvēks, kurš hospisā ir iesaistīts Krist