Globlais Latvietis. 21. Gadsimts

Raidījumā 21. gadsimta latvietis stāsts par Pēterburgas latviešu biedrībām un to gatavošanos Latvijas simtgadei. Latviešu kopienas vēsture Sanktpēterburgā ir traģiskiem un vētrainiem vēstures notikumiem saistīta – 1936. gadā Krievijā likvidēja visas latviešu draudzes un biedrības. Taču tagad tur patstāvīgi darbojas veselas trīs latviešu biedrības. Kā tās gatavojas Latvijas simtgades sagaidīšanai? Un kā Latvijas latviešu un Sanktpēterburgas latviešu attiecības vērtē aktīvākie latviešu kultūras uzturētāji Sanktpēterburgā? Saruna ar Pēterburgas Latviešu nacionālās kultūras autonomijas prezidenti Margaritu Vovku un Pēterburgas latviešu biedrības "Daugava" pārstāvi Ilonu Lanku. "Mums ļoti trūkst Latvijas," saka Latviešu nacionālās kultūras autonomijas prezidente Margarita Vovka, uzsverot vēlmi stiprināt kopienas saziņu ne tikai ar radiem Latvijā, bet arī ar nevalstiskajām organizācijām.  

Zinātnieki – spēks, kas var uzlabot Latvijas ekonomiku un konkurētspēju! Šoreiz raidījumā 21. gadsimta latvietis skaidrojam, kā pasaulē izkaisītos latviešu izcelsmes zinātniekus apzināt cenšas Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs un kāds varētu būs šo zinātnieku pienesums Latvijas zinātnei un ekonomikai. Mūsu sarunas viesis – Amerikā dzimušais un augušais Jānis Tupesis (attēlā). Viņš Viskonsīnas universitātē vada rezidentūras programmu, ilgus gadus neatliekamās palīdzības jomā darbojies arī vairākās Āfrikas valstīs, bet par savu pienākumu uzskata dalīties pieredzē un sniegt padomus arī rezidentiem no Latvijas.

26. septembrī Eiropā atzīmē Eiropas valodu dienu. Arī latviešu valoda ir Eiropas valoda un tāpēc raidījumā 21. gadsimta latvietis šoreiz pievēršamies mūsu pašu, dzimtās jeb, kā tas ir daudzu ārpus Latvijas dzimušo latviešu gadījumā, – tēvu vai vectēvu dzimtās valodas jautājumiem. Vai ar moderniem rīkiem un digitālām tehnoloģijām ir iespēja iemācīties valodu un vai nākotnē latviešu valodas skoliņas un skolotāji vēl būs nepieciešami? Mūsu sarunas viesi – Austrālijā dzimušais, šobrīd Latvijā dzīvojošais Arnis Gross, kurš ir dažādu valodas lietotņu autors, kā arī Ināra Antiņa, portāla lsm.lv bērnu satura redaktore, kādreizējā latviešu valodas skolotāja Augšbebru ciemā.

Šoreiz raidījumā 21. gadsimta latvietis par Latviju un latviešiem kā globālas sabiedrības sastāvdaļu, pienākumiem un atbildību, ko šis stāvoklis mums uzliek. Vai dažkārt mēs, latvieši visā pasaulē, nepiekopjam dubultus standartus, kad runa ir par tiem 65 miljoniem cilvēku, kuri šobrīd ir spiesti dzīvot ārpus savas zemes?  Ne vienmēr arī bēgļu gaitas piedzīvojušie latviešu trimdinieki steidzas aizstāvēt bēgļus, kuri dažādu iemeslu dēļ savā zemē uzturēties nevar... Raidījumā 21. gadsimta latvietis saruna ar ANO Bēgļu aģentūrā strādājošo Lieni Veidi, kura jau septiņus gadus sniedz palīdzīgu roku Irākā, Gruzijā, tagad arī Grieķijā esošajiem bēgļiem.

Septembris – zinību mēnesis! Piecos kontinentos, divdesmit sešās valstīs, vismaz simts skolās septembrī atsākas latviešu skoliņu darbs. Šajā raidījumā pievēršamies būtiskākajam, ko sniedz latviešu skoliņas visā pasaulē – latviešu valodas apguvei. Pārdomājam dzimtās valodas jēdzienu, skaidrojam, kā saskaņot audzēkņu atšķirīgos valodas līmeņus un motivāciju valodas apguvē, kā arī lūkojam, kas ir digitāla klase, digitāla nodarbība un kādas iespējas sniedz tālmācība. Sarunā piedalās Latvijas Valodas aģentūras metodiķes Vineta Vaivade un Santa Kazāka, bet Pirmā septembra sajūtu mums sniedz Berlīnes Latviešu skoliņas vadītāja Vinija Folkmane.

Kavējamies atmiņās par piedzīvoto Eslingenā – vienā no lielākajām latviešu bēgļu nometnēm Otrā pasaules kara laikā. Šovasar Eslingenas dziesmu svētkos atmiņām par nometnē piedzīvoto tika veltīts īpašs vakars, kurā izskanēja arī grāmatas „Atmiņas par Eslingenu” fragmentu lasījumi. Arī klātesošie dalījās savās pārdomās par piedzīvoto bērnībā un jaunībā nelielajā Vācijas dienvidu pilsētiņā. Atmiņas par skolas gaitām un sabiedrisko dzīvi, pārdomas par latviskuma uzturēšanu svešumā un trūkumā. Pasākumu vadīja žurnālists Eduards Liniņš un tajā ieklausīties piedāvājam raidījumā 21. gadsimta latvietis.

„Ja es kaut ko daru, tad daru to kārtīgi. Ja braucu prom no valsts, tad kārtīgi – tā, ka tālāk nav kur,” tā par sevi smejas Marita un Gints, kuri jau pusotru gadu dzīvo Jaunzēlandē. Nonākot strupceļā ar Maritas biznesu, ģimene pametusi komfortablu dzīvi Latvijā un pārcēlusies uz Jaunzēlandi. Par to, kā vienlaikus būt latvietim un pasaules pilsonim, kā apvienot latviskās tradīcijas ar jaunzēlandiešu dzīvesveidu, stāsts raidījumā 21. gadsimta latvietis.

Huligāni, trešās paaudzes fašisti un pirātu kuģu kapteiņi – tā padomju prese sauca tos ārzemju latviešu jauniešus, kas 20. gadsimta 80. gados piedalījās akcijā „Baltijas brīvības un miera kuģis”.  Tā bija politiska manifestācija, kas guva lielu uzmanību starptautiskajā presē un sniedza ievērojamu artavu tālākā cīņā par valsts neatkarības atjaunošanu un padomju okupēto teritoriju izvirzīšanu starptautiskajā dienaskārtībā. Palūkojamies uz šo unikālo vēsturisko notikumu caur liecinieku atmiņām. Kas mudināja 350 cilvēkus piedalīties šādā riskantā akcijā tolaik un vai dalībnieki ir apmierināti ar pilsonisko aktivitāti Latvijā šobrīd? To vaicājam mūsu sarunas biedriem un akcijas dalībniekiem, Mārim Graudiņam un Dāvidam Dārziņam.  Atzīmējot Latvijas vēsturei liktenīgu notikumu - Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanu 1939. gada 23. augustā, ieklausīsimies "Baltijas brīvības un miera kuģa" dalībnieku atmiņu stāstos.    

"Dzīvojot tālumā, visas politiskās nesaskaņas liekas svešas un tālas," tā saka mūsu raidījuma 21. gadsimta latvietis varone, Luksemburgas kora "Meluzīna" diriģente, Jūlija Norvele. Viņai sarunā pievienojas jauniešu organizācijas JASMA pārstāve Marija Vlasenko. Skaidrojam, kā latviešu diaspora, būdama minoritāte Eiropā, maina savu attieksmi pret minoritātēm Latvijā? Kā šī pieredze pasaulē maina attieksmi pret nacionālām diskusijām par krieviem un latviešiem Latvijā?  

Šogad pirmo reizi norisinās Eiropas Latviešu kongress. Kongress notiek 2017. gada 28. - 30. jūlijā. Uz prāmja starp Rīgu un Stokholmu, tiekas aktivā Eiropas latviešu diasporas daļa ar Latvijas valsts pārstāvjiem, kas atbild vai kam rūp diasporas jautājumi. Kongresa norise uz prāmja, Latviju simboliski atstājot un tajā atgriežoties ar jaunu atziņu, draudzību un pieredzes bagāžu, ataino arī diasporas ceļu un noturīgo sasaisti ar Latviju. Kongresa laikā tiks apkopotas atziņas un labās prakses piemēri, kā arī tiks izstrādātas konkrētas iniciatīvas Latvijas attīstībai Simtgades ceļa kartē. 21. gadsimta latvietis komanda aktīvi piedalīsies procesos un ziņos mūsu klausītājiem par notiekošo, kā arī par lēmumiem un atziņām. Eiropas Latviešu kongress organizē Eiropas Latviešu apvienība (ELA) sadarbībā ar dažādiem partneriem Latvijā. Organizatori cer, ka ilgtermiņā šis pasākums varētu kalpot kā Eiropas latviešu enkurs Latvijā, kas ik gadu aicina pulcēties un strādāt pie kopīgām idejām valsts attīstībai.  

Raidījumā 21. gadsimta latvietis turpinām sarunu par naudu – cik daudz latvieši, kuri strādā ārpus Latvijas, iegulda Latvijas budžetā un vai ir valsts ir tiesīga aplikt ar nodokļiem viņu ārzemju pensijas? Jānis, kurš dzīvo un strādā Anglijā, ir atsaucies uz mūsu iepriekšējiem raidījumiem un ir nonācis pie mums studijā, sakot, ka jūtās vīlies par Latvijas valsts nodokļu politiku. Jāņa sarunas biedrene ir Astra Kaļēna – Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta vadītāja, kura skaidro – kāpēc šāda situācija.

Tiešraide no Eslingenas Dziesmu svētkiem. Pirmie latviešu Dziesmu svētki ārpus Latvijas norisinājās lielākajā latviešu bēgļu nometnē – Eslingenā, Vācijā. Šogad šiem kultūras un kopābūšanas svētkiem aprit 70 gadu! Tam par godu lielas svinības ar aptuveni 700 dalībniekiem, kuri dziesmās, dejās un citos uzvedumos vienos veco trimdu ar jauno diasporu. Raidījumā 21. gadsimta latvietis ielūkojamies sajūtās, atmiņās, emocijās un vēstures faktos par Eslingenas bēgļu nometni, sazināmies ar latviešiem Vācijā. Šīs nedēļas nogalē Eslingenā valdīs īpaša gaisotne, svētki notiks trīs dienas, piedāvājot vairāk nekā 10 pasākumu, to vidū būs svētku gājiens, koru un deju kolektīvu koncerti, kā arī dziesmu spēles „Eslingena” izrāde, kurā piedalīsies teju 60 dalībnieku no 8 valstīm. Sazināmies ar Latvijas Radio žurnālistu Eduardu Liniņu, kurš ir devies uz Eslingenu, uzklausām mācītāju Elmāru Ernstu Rozīti un vienu svētku rīkotājām Lauru Putāni.  

No 29. jūnija līdz 3. jūlijam Baltimoras pilsētā, Merilandes pavalstī, norisināsies XIV Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki ASV. Pirmo reizi kopš 1978. gada svētki notiek austrumu piekrastē. Ceļā uz Latvijas simtgadi tiks atzīmēta ASV latviešu dziesmu un deju tradīciju vēsture, kā arī tieksme nodrošināt tradīcijām bagātīgu, saistošu nākotni nākamajām paaudzēm! Baltimorā tiks piedāvāta izcila programma plašajā mūzikas, tautas deju un mākslas sarīkojumu klāstā. Kopkora koncerta programma būs veidota kā vainagu vijums no trim dažādiem ceļa gājumiem. Pirmais būs Latvija – sieviete, Latvija – māte. Otrs, ceļš no latviešu klasiskā repertuāra līdz jaundarbiem. Un trešajā ceļā izcels Ziemeļamerikas latviešu komponistus. Tikmēr tautas deju lieluzvedumā kopā uzstāsies dažādu lielumu ansambļi no visām malām un dažādām paaudzēm, kurus visus vieno tautas deju mīlestība! Programma sekos Latvijas tautas deju vēsturei - dejas brīvvalsts laikā, dejas trimdas laikā un dejas mūsdienu diasporā. Raidījumā 21. gadsimta la

Tikko iznācis grupas "Imanta Dimanta un draugi" pirmais albums "Izauga mātei brīnuma meita".  Albumu veido 13 tautasdziesmu apdares un oriģinālkompozīcijas, dziesmas stāsta par meitas došanos pie vīra. Grupā "Imanta Dimanta un draugi" darbojas pieci jaunieši - Katrīna Dimanta, kas spēlē vijoli, čellu, tamburīnu un dzied, Imanta Nīgale, kas spēlē mandolīnu un dzied, Krišjānis Sils spēlē ģitāru, Kristaps Strods spēlē basu un Ingus Purēns spēlē kahonu, tamburīnu un dzied. Grupai dažkārt pievienojas arī perkusionists Kaspars Indrēvics. Trīs no grupas uzauguši ārzemju latviešu ģimenēs, dažādās pasaules malās - Austrālijā, Amerikā un Vācijā, pārējie dzimuši un auguši tepat Latvijā. Grupas pirmsākumi meklējami 2012. gadā, un līdz šim grupa ir koncertējusi Latvijā un Amerikā, kur tika uzsākts darbs pie šī albuma jau 2015. gadā. Nesen iznākusi arī grupas "Austrumkalns" jaunais albums „Akcenti”. "Austrumkalns" ir folkrokgrupa, ko nodibināja četras meitenes, kas dzimušas Anglijā un uzaugušas Londonā. Ar abām šīm grup

Ministru prezidents Māris Kučinskis ne vienu reizi vien uzsvēris, ka šobrīd Latvija nevar piedāvāt pasaulē izbraukušajiem latviešiem pietiekami labu pamatu un finansiālu stimulu, lai atgrieztos. Tālab esošais Reemigrācijas plāns tiek pamatos pārstrādāts. Toties šonedēļ Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija sprieda par labāku turpmāko sabiedrības saliedētības pasākumu koordinēšanu un finansēšanu. Kā zinām, Latvijas saites uzturēšana ar diasporu ir pakļauta tieši sabiedrības saliedētības politikas uzstādījumiem. Klātesošie, ar Ministru prezidentu Māri Kučinski priekšgalā, lēma izskaust līdzšinējo sadrumstaloto praksi un, ka turpmāk sabiedrības saliedētības politikas īstenošanas koordinēšanu veiks Kultūras ministrija, kurā darbojas pilsoniskās sabiedrības un nacionālās identitātes politikas padome, kā arī Ārlietu ministrija, kurā strādā diasporas darba grupa. Šādu modeli atbalstīja arī klātesošās latviešu diasporas organizācijas - Pasaules Brīvo latviešu apvienība un Eiropas latvie

Raidījumā 21. gadsimta latvietis stāsts par Brazīlijas mūža mežiem, kas saujiņai latviešu kļuva par apsolīto zemi pēc Pirmā pasaules kara. Latviešu kino bieži smēlies iedvesmu latviešu vēsturiskās emigrācijas stāstos un personībās. Pirms gandrīz simt gadiem, bēgot no smagajiem pēckara apstākļiem dzimtenē un sekojot praviešu sludinājumiem, apmēram divarpus tūkstoši Latvijas baptistu īsā laikā izceļoja uz Brazīliju. Mūžameža vidū viņi dibināja koloniju „Vārpa”, kur gaidīja pasaules galu un Kristus otrreizējo atnākšanu. Līdz šai dienai "Vārpā" nepilni divi simti latviešu un viņa pēcteči vēl dzīvo un kaut ko gaida. Šoreiz raidījumā saruna ar producentu Bruno Asčuku un ētniecības centra „Latvieši pasaulē” pārstāvi Mariannu Auliciems un autori Brigitu Tamužu par nesen tapušo filmu „Vārpa – apsolītā zeme”. Filmu par latviešu baptistu gaitām, izceļojot no Latvijas un uzsākot jaunu dzīvi Brazīlijā, kā arī par viņu pēcnācēju dzīvi šodien.   Fragmenti no filmas  

Kā un kur pasaulē latvietis šovasar varēs plaukt un zelt savā latviskumā. Kur šovasar latvietis pasaulē varēs izjust un kopt latvisko kopību, kur veidot un sekmēt latviskās draudzības. Kurās pasaules vietās varēsim stiprināt latvisko ģimeni, ienirt savā izcelsmē un identitātē un paust lepnumu par savas valsts pastāvēšanu jau 100 gadus. Par to stāstām raidījumā 21. gadsimta latvietis. Sarunas par 2x2 pasaules latviešu jaunatnes semināru kustību ar Vandu Daukstu, un ar simtgades biroja pārstāvi Lindu Pastari. Nāc, sien prievīti, sakop savu latvisko ārieni un dvēseli un piedalies arī tu! Rādīsim sev un pasaulei cik mēs latvieši esam vareni, un forši!

Raidījumā 21. gadsimta latvietis stāstām par to, kā notiek palīdzības sniegšana tiem latviešiem, kuri grib atrast darbu Briselē un citās Eiropas Savienības institūcijās. Tiekamies ar Uldi Šalajevu, kuram ir pieredze padomu sniegšanā tautiešiem, un tiekamies ar dažiem, kuri šādā veidā darbu meklē un ir arī atraduši.

Lūkass T. Rozītis Stokholmā tiekas ar diviem literātiem, mūziķiem un latviešiem – Juri Kronbergu un Pāvilu Johansonu, kuri šogad svin 70 gadu jubileju. Saruna par radošo veikumu, jubileju un pārdomas par Latvijas sabiedrību. Raidījumā 21. gadsimta latvietis skan svaigas un ne tik svaigas, dzejas rindas no Stokholmas. „Dzejoļus rakstīt man nekad nav laika - tie top laikā, kura nav." Tikko Stokholmā tika atzīmēta dzejnieka Jura Kronberga un viņa senā “cīņu biedra”, dziesminieka un dzejnieka Pāvila Johansona 70 gadu jubileja. Tur Zviedrijas latviešu apvienības rīkotājā dzejas vakarā pārpārēm skanēja dzeja, dziesmas un dzejnieku asprātīgās piezīmes, kamēr prāvs pulks Stokholmas latviešu dzīvoja dzejai līdzi - skaļi aplaudēja, smējās un sauca urrā. Brīžiem pasākuma atmosfēra vairāk atgādināja, rokkoncertu, nevis literāru vakaru. Nākamajā mirklī klausītāji ar dziļu cieņu tvēra katru dzejnieku izdvesto zilbi, vārdu un atskaņu. Mūsu producentam Lūkasam T. Rozītim izdevās ar abiem latviešu literātiem un mūziķiem a

Pievēršamies naudas lietām – vai un kādos gadījumos ir jāapliek ar iedzīvotāju ienākumu nodokli tos naudas pārskaitījumus, ko latvieši diasporā pārskaita saviem tuviniekiem Latvijā? Saruna ar Eiropas Latviešu apvienības pārstāvjiem Elīnu Pinto un Kristapu Grasi un Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktori Astru Kaļāni.