Globlais Latvietis. 21. Gadsimts

Kamēr vasaras viducī dziesmusvētki teju visu uzmanību vērsa uz sevi, diaspora aktīvi piedalījusies arī citu kultūras pasākumu organizēšanā - tapusi izstāde "Es arī esmu latvietis", norisinājusies "Stāstu segas" kulminācija un savu ceļu turpina pa pasauli ceļojošais Latvijas karogs.  Emocijas, kultūras projektu tapšana, nozīme - ar šo sarunu sākam raidījuma 21. gadsimta latvietis rudens sezonu. Stāsta izstādes "Es arī esmu latvietis" kuratore, Latvijas Universitātes Migrācijas un diasporas pētījuma centra direktore Baiba Bela un Amerikas latviete, brīvprātīgā Aija Abens.

Latvijā dziesmu svētki aizvadīti, bet tie skanēs citviet pasaulē. Tiekamies sarunā ar diriģentu Juri Ķēniņu – viņš organizē Toronto Latviešu dziesmu svētkus 2019. gadā. Vai Simtgades dziesmu svētki ir pacēluši latiņu un pasaules latviešu dziesmu svētki spēs turēt līdzi? Vai tomēr salīdzināt nedrīkstam, jo vēsture ir tik atšķirīga, dalībnieki citi un arī repertuārs.

Dziesmu svētku noslēguma dienā saruna par vajadzību un spēju uzturēt šos svētkus diasporā. Kā tas nākas, ka uz Latvijas dziesmu svētku laiku kolektīvi ir lieli, pārējā laikā dalībnieki jāmeklē teju vai ar uguni?  Vai tradīcija ir spējīga izdzīvot un vai mums vispār tā jāuztur? Vai arī pēc simts gadiem latviešu dziesmas un dejas skanēs daudzos pasaules kontinentos, saruna ar diriģentes Lilija Zobens ģimeni. "Emocijas, ko izjūt dziesmu svētkos, ir tas, kas cilvēkus velk atpakaļ, nevis ekonomika un izglītības jautājumi, bet – es te piederu, un citur pasaulē neesmu atradis savu vietu. Tas neattiecas uz visiem," uzskata Lilija Zobens un stāsta, ka jau pēc 2013. gada svētkiem dažiem viņas vadītā kora dziedātājiem emocionālais pacēlums bijis tik liels, ka viņi izvēlējušies atgriezties Latvijā. "Svarīgi, ja dziedam tautasdziesmu, es uzreiz jūtu, ka esmu daļa no milzīgas garas ķēdes, tad nāk manas meitas, kas to turpina. Tā ir tautasdziesmas maģija, ka tu to dziedi kopā ar saviem senčiem un saviem pēctečiem."  

Dziesmu svētku dažādība – Latvijas un ārpus Latvijas tradīcija. "Dvēselei nav metodikas," saka Dziesmu svētku virsdiriģents Ints Teterovskis par ārzemju un latviešu koru kolektīvu atšķirīgo izpildījumu, skanējumu un tradīciju. Vai šai dažādībai jābūt vai tomēr tradīcija „jānovienādo” pēc Latvijas gaumes un izpratnes? Vai eksotiskais diasporas kolektīvu skanējums var nest unikālu guvumu Latvijas kultūrai? Sarunājas Laura Padega-Zamura, Ņujorkas latviešu kora diriģente, un Ints Teterovskis, virsdiriģents un Dziesmusvētku biedrības valdes priekšsēdētājs.  

Sākam Dziesmu svētkiem veltīto trīs raidījumu ciklu. Šoreiz raidījumā palūkojamies šīs unikālās tradīcijas vēsturē pasaulē. Kā latvieši dziedājuši un dejojuši pēc Otrā pasaules kara daudzajās mītnes zemēs? Kā rīkoti lielie kopā nākšanas svētki? Par to visu stāsta Latvijas Nacionālā arhīva veidotā izstāde “Latviešu dziesmu svētki pasaulē”, kas, balstoties uz Latvijas Valsts arhīvā saglabātajiem dokumentiem, sniedz ieskatu latviešu dziesmu svētku vēsturē ārpus Latvijas laikā no pirmajiem pēckara gadiem līdz mūsdienām. Raidījuma viesi Par to raidījumā stāsta Latvijas Valsts arhīva speciālisti Baiba Vanaga un Guntis Švītiņš.   Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) administrācijas ēkas Rīgā, Šķūņu ielā 11, logos skatāma izstāde “Latviešu dziesmu svētki pasaulē”, kas, balstoties uz LNA Latvijas Valsts arhīvā saglabātajiem dokumentiem, dod ieskatu latviešu dziesmu svētku vēsturē ārpus Latvijas laikā no pirmajiem pēckara gadiem līdz mūsdienām. Otrā pasaules kara rezultātā nonākuši bēgļu nometnēs Vācijā, latvieši rūpējās

Madlēna, Kristiāna un Alīna – trīs latviešu izcelsmes jaunietes, kuras ikdienu aizvada Bostonā un Ņujorkā, bet vasaru šogad pavadīs vecāku dzimtenē Latvijā. Kā Latvijas latvieši uzņem jauniešus, vai darba devēji ir pretimnākošo un vai Latvija būs šo jauniešu nākotnes māju zeme?

Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” (LaPa) ir izdevis grāmatu “Nyet, nyet, Soviet!” ar stāstiem par latviešu politiskajām demonstrācijām trimdā, kuri palīdzēs piepildīt šo robu zināšanās un vēsturē. Grāmata ir četru gadu darbu rezultāts, veicot intervijas Latvijā un ārzemēs ar latviešiem par viņu dalību politiskajās akcijās un demonstrācijās ārpus Latvijas no 1944. līdz 1991. gadam. Par grāmatu un atmiņām, kas saistās ar šo laiku, sarunā ar mācītāju Māri Ķirsonu. Nyet, nyet, Soviet! – ne tikai politiskās demonstrācijās un akcijās izmantots, skaļi izkliegts vai uzrakstīts sauklis, bet arī trimdas latviešu pārliecinoši uzturēta doma un sajūta četrdesmit sešu gadu garumā Latvijas okupācijas laikā. Grāmatā ir apkopoti 58 cilvēku atmiņu stāsti par politiskajām akcijām un demonstrācijām ASV, Austrālijā, Lielbritānijā, Kanādā, Vācijā un Zviedrijā. Grāmatas "Nyet, nyet, Soviet!" galvenā iecere ir atklāt cilvēcīgo un emocionālo politiskajā rīcībā, aicinot lasītājus pārdomāt savu nostāju un pilsonisko līd

Turpinot diasporas tūrisma ciklu, šoreiz raidījumā 21. gadsimta latvietis runājam par radu rakstiem. Ja vasarā plāno apciemot radus Latvijā, tad, iespējams, vēlies zināt savu dzimtas koku un radu rakstus. Latvijas Nacionālā Valsts arhīva darbiniekiem šovasar darba pilnas rokas, jo pieprasījums pēc radu rakstu izpētes ir liels. Sarunā piedalās Dace Plīkša no Nacionālā valsts arhīva un Janu Ķikāni no Latvijas Nacionālās bibliotēkas.

Ar skaidru balsu vairākumu Saeimā pieņemts Diasporas likums pirmajā lasījumā. Raidījumā skaidrojam, kāpēc tāds vajadzīgs Latvijas valstij un kāpēc  - diasporai. Kādi praktiski labumi diasporai tiek minēti šajā likumā un ko par lielāko ieguvumu sauc lielākās latviešu organizācijas ārpus Latvijas? Sarunas dalībnieki: Saeimas deputāts Rihards Kols, Eiropas Latviešu apvienības vicepriekšsēde Elīna Pinto un Pasaules brīvo latviešu apvienības vadītāja Kristīne Saulītis.

Šoreiz raidījuma 21. gadsimta latvietis uzmanības lokā pašmāju uzņēmumu aicinājums diasporas latviešiem atgriezties un strādāt viņu uzņēmumos. Darba devēji panākuši kopīgu sociālu vienošanos, lai atsauktu diasporas latviešus mājās un mudinātu strādāt viņu uzņēmumos. Vai ārpus Latvijas dzīvojošie spēs palīdzēt vietējiem uzņēmumiem mazināt ievērojamo darba spēka trūkumu? Saruna ar “RIMI Latvija” personāldaļas vadītāju Mečislavu Mačulēviču, Swedbank Karjeras centra vadītāju Ritu Majori, TELE2 Personāla vadības departamenta direktori Aiju Biti-Ozeri un komercdirektoru Raivo Rostu.

Veselības apdrošināšanas jautājumi. Vai un kādi veselības pakalpojumi būs pieejami diasporas latviešiem Latvijā, sākot no šī gada septembra? Ko jaunā apdrošināšanas shēma paredz un vai tā ir izdevīga visiem ārpus Latvijas dzīvojošajiem? Praktiska un izzinoša saruna ar Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieci veselības politikas jautājumos Dainu Mūrmani-Umbraško.

Kā „pārdot” Latviju diasporas latviešiem? Kā īsā laikā dot pilnasinīgu priekšstatu, „izstāstīt” sarežģīto Latvijas stāstu un spēt konkurēt ar citiem galamērķiem? Un kā diasporas latvieši spēj padarīt Latviju par galamērķi ārzemniekiem? Saruna dzīvesbiedriem un uzņēmējiem Sarmīti un Nilu Frankfurtē.

Raidījumā 21. gadsimta latvietis mēģinām izprast, kas ir pamatā strīdiem un diskusijām starp abām latviešu luterāņu baznīcām - Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu Latvijā un Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu ārpus Latvijas.Ko šis strīds nozīmē diasporai? Cik kupla ir latviešu luterāņu saime ārpus Latvijas un kāpēc Baznīca ārpus Latvijas jūtas nepārstāvēta topošajos likuma grozījumos? Sarunas dalībnieki – Kārlis Žols, prāvests Latvijas evaņģēliski luteriskajā Baznīcā ārpus Latvijas, un Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš.

Diasporas bērniem latviešu valoda bieži ir kā svešvaloda, kuru vecāki mudina apgūt no skolas brīvajā laikā, brīvdienās, nereti tas notiek visai neregulāri. Kā motivēt apgūt vecāku vai vecvecāku dzimto valodu? Eksperti saka – ar draudzību, tāpēc vēl joprojām labs palīgs valodas apguvē ir vasaras skolas. Šogad šādā vasaras skolā jaunieši varēs kārtot latviešu valodas eksāmenu. Par to saruna ar Valsts Izglītības satura centra Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāju Antu Lazarevu un Eiropas Vasaras skolas organizatori Airu Priedīti.

Latvijā ir kāda īpaša pilsēta, kurā cilvēki dzīvo divas dzīves divās valstīs vienā dienā – darba dzīvi Valgā (Igaunija) un mājas dzīvi Valkā (Latvija). Kāda ir dzīve uz robežas un vai šie latvieši sevi uzskata par Latvijas latviešiem vai Igaunijas latviešiem? Vai abu pilsētu iedzīvotāju vairs izjūt robežas starp abām valstīm un vai arī šīs neparastās pilsētas skar iedzīvotāju sarukums? Ieklausāmies Andra un Undas stāstā.

Ieskandinām Dziesmu svētkus sarunā ar Eiropas Latviešu apvienības kultūras referenti, Eiropas koru virsdiriģenti Ingunu Grietiņu-Dārziņu. Diasporas kolektīvu skaits pēdējos gados dubultojies! Cik gatavi ir diasporas kolektīvi svētkiem un kāda ir viņu motivācija piedalīties lielajos Dziesmu svētkos?

Turpinām sēriju par tiem valsts piederīgajiem, kuri visticamāk atpakaļ uz Latviju neatgriezīsies, tomēr ir daļa no mums. Raidījuma 21. gadsimta latvietis uzmanības lokā Krievijas latviešu trauksmes sauciens par dubultpilsonības atņemšanu atsevišķai diasporas daļai. Vairāki desmiti latviešu Krievijā sūdzējušies, ka saņem vēstules no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes par to, ka dubultpilsonība viņiem nav pieļaujama un no vienas pilsonības jāatsakās. Pieredzē dalās organizācijas “Krievijas latviešu kongress” priekšsēde Lauma Vlasova, Saeimas deputāts Ritvars Jansons, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personu statusa kontroles nodaļas vadītāja Zane Zeimule un cikla eksperte, Pasaules Brīvo latviešu apvienības vadītāja Kristīne Saulītis.

Līdz Saeimas vēlēšanām atlicis pusgads, tāpēc šoreiz raidījumā 21. gadsimta latvietis skaidrojam, cik aktīvi vēlētāji ir latvieši diasporā. Šķiet, gadu no gada vēlēšanu aktivitāte diasporā kļūst arvien zemāka. Vēlēt - tas ir ne tikai pilsoņa pienākums, tā ir arī simboliska diena un svētki daudziem, kuriem tas ir brīdis, kad izvilkt savu pasi un iespiest tajā zīmogu, tādējādi svinot savu piederību Latvijai. Turpretim daudzi šajā dienā izvēlas savu balsi neatdot. Vai Latvijai šos tautiešus vajag īpaši uzrunāt un mudināt, vai varbūt tas ir jādara biedrībām un organizācijām diasporā? Par to saruna ar diasporas latviešu cikla eksperti, Pasaules Brīvo latviešu apvienības vadītāju Kristīni Saulītis un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāru Ritvaru Eglāju.

Reemigrācijas ciklu esam noslēguši, tagad pievērsīsimies tiem latviešiem, kuri neplāno atgriezties uz dzīvi Latvijā un visticamāk nekad to nedarīs. Vai tas nozīmē, ka šie cilvēki ir Latvijai zuduši? Kā uzskata eksperti, šādi cilvēki veido lielāko daļu no 300 tūkstošiem latviešu, kas ir ārpus Latvijas. Saruna ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības vadītāju Kristīni Saulītis un Gintu no Austrijas, kurš neplāno atgriezties Latvijā.

Noslēdzam reemigrācijai veltīto raidījumu ciklu un iepazīstamies ar labajiem "krusttēviem un krustmātēm" - reemigrācijas koordinatoriem. Jaunajā reemigrācijas plānā ir iekļauts svarīgs punkts - atbalsts, padoms un saziņa, kuru Latvijas valstij jānodrošina diasporai. Šo funkciju piecos Latvijas reģionos veiks reemigrācijas koordinatori. Uzklausīsim reemigrācijas raidījumu cikla eksperti Ilonu Platonovu, nule par reemigrācijas koordinatoru Latgales reģionā kļuvušo Astrīdu Leščinsku un Latgales plānošanas reģiona pārstāvi un komercdarbības konsultantu Andri Kucinu. Savās pārdomās par biznesu šeit un Anglijā telefoniski dalīsies arī metālapstrādes meistars Roberts, kurš jau pavisam drīz pārcelsies uz savu mīļo Latgali.