Globlais Latvietis. 21. Gadsimts

Stokholmā noslēdzies semināru cikls „Kā atgriezties Latvijā?”. Zviedrijas latvieši varēja uzzināt par darba iespējām Rīgā un reģionos, skolas gaitām bērniem un sadzīviskiem jautājumiem, uzzināt par vakancēm Latvijas reģionos un prasībām potenciālajiem darba ņēmējiem, kā arī uzklausīt pieredzes stāstus no tiem, kas atgriezušies Latvijā. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidrojam, cik liela bijusi aktivitāte un vai latvieši no Skandināvijas ir gatavi atgriezties dzimtenē. Raidījuma viesi: Rīgas plānošanas reģiona koordinatore Ramona Liepiņa-Krauja, Zemgales plānošanas reģiona koordinatore Anete Spalviņa, darba vakanču portāla "YourMove.lv" dibinātājs Jānis Kreilis un neatkarīgās izglītības biedrības pārstāve, privātās vidusskolas „Patnis” direktore Agnese Pūtele. Ar video zvana starpniecību raidījumā piedalās arī Ieva Reine no Zviedrijas. Viņa ir Ziemeļvalstu diasporas izglītības un kultūras grupas viena no vadītājām un pedagoģe, kā arī idejas autore šādiem semināriem Zviedrijas latviešiem par to,

Tikko Reikjavikā norisinājās starptautiskais teātra festivāls “Laipa 2019”, kas ir vienīgais amatierteātru darbam veltītais pasākums Eiropā. Atskatoties uz šo notikumu, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Kā diasporas teātru trupas iekļaujas amatieru teātru kultūrā un kā kopj sadarbību ar Latviju, kāda ir iespēja pulcēties dažādos salidojumos un kāda ir repertuāra izvēle, diskutē laikraksta “Diena” kultūras žurnālists, Spēlmaņu nakts žūrijas pārstāvis Atis Rozentāls, Latvijas Nacionālā kultūras centra Sabiedrības līdzdalības projektu koordinatore Aiga Vasiļevska un amatierteātra režisore no Birzgales Rita Reinsone. Sazināmies arī ar Gitu Robaldi, Bredfordas teātra režisori un festivāla “Laipa” idejas autori. Iespaidos par festivālu dalās Birmingemas Mazā teātra direktore Dace Čaklā.

Mēs vēlamies, lai Latvijā atgriežas zinoši speciālisti no diasporas, tajā pašā laikā joprojām nav noteikta vienkāršotāka kārtība, lai atzītu ārvalstīs iegūto izglītību. Kad Izglītības un zinātnes ministrija plāno ieviest elektronisko sistēmu diplomu atzīšanai, kas būtu jāgroza reglamentēto profesiju likumā un vai Izglītības zinātnes ministrija plāno ieviest elektronisko sistēmu, kas ļautu šo atzīšana procesu padarīt vieglāku, interesējamies raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Diskutējam arī par to, kāpēc augstas raudzes profesionāļi nelabprāt atgriežas strādāt un dzīvot Latvijā, kuri ir tie brīži, kad pati valsts ar savu birokrātisko aparātu liek sprunguļus riteņos tiem, kuri gribētu atgriezties. Raidījuma viesi: Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) valdes priekšsēdis Uģis Gruntmanis, kustības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” priekšsēdētājas vietnieks Miks Muižarājs, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa un Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu

Ārpus Latvijas šobrīd dzīvo ap 370 000 latviešu, tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts skaidrojam, kāda ir Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) loma diasporas kopienas mobilizēšanā, lai to neuztvertu tikai kā formālu virsorganizāciju. Kā veidot sadarbības tiltus starp dažādām latviešu biedrībām un platformām visā pasaulē un kā kļūt arvien atvērtākiem ikvienam ārlatvietim pasaulē. Un, ja kāds ir neizpratnē, kādēļ tieši šobrīd tāda saruna, tas tāpēc, ka šonedēļ PBLA valde sabraukusi Rīgā, lai apspriestu, kā mainījusies diasporas politika un kāda loma tajā PBLA. Raidījuma viesi: Justīne Krēsliņa, Eiropas latviešu apvienības (ELA) pārstāve PBLA valdē, Zviedrijas latviešu apvienības vicepriekšsēde, Kaija Petrovska, Amerikas latviešu apvienības (ALA) pārstāve, Andris Ķesteris, Latviešu nacionālās apvienības Kanādā (LNAK) prezidents, un Jānis Čečiņš, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē pārstāvis. Ar videozvana starpniecību sarunā iesaistām arī Vācijas pārstāvi, portāla latviesi.com galven

Kas aktuāls, gaidot Pasaules latviešu kultūras konferenci. Diskutējam par to, kāda ir tā kultūrtelpa, ko apdzīvo diaspora, kāds ir ārlatviešu kultūrpatēriņš, kādās formās latviskais (nacionālais) pastāv ārpus Latvijas un kādu lomu diasporas kultūras dzīvē spēlē biedrības un fondi. Un, protams, uzzināsit, kas un kādus jautājumus apspriedīs Pasaules latviešu kultūras konferencē. Sarunā piedalās: PBLA Kultūras fonda valdes priekšsēdis Juris Ķeniņš, Amerikas latviešu apvienībs kultūras nozares vadītāja Līga Ejupe un Lielbritānijas Latviešu dokumentācijas centra un arhīva vadītāja, Latviešu koncertapvienības valdes priekšsēdētājs Artūrs Jansons no Kanādas un Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā Kultūras dokumentācijas nozares vadītāja Inese Auziņa - Smita.

Kā veicināt aizbraukušo speciālistu atgriešanos Latvijas darba tirgū un kā jārunā ar ārlatviešiem, lai viņi ieklausītos darba piedāvājumos Latvijā? Latvija, tāpat kā citas Eiropas Savienības valstis, šoruden organizē Tiešsaistes darba dienu. Darba meklētājiem 26. septembrī tā būs iespēja runāt ar potenciālajiem darba devējiem. Lai izmantotu šo iespēju, jāreģistrējas Eiropas darba dienu platformā. Ko ceram sasniegt ar tiešsaites darba dienu 26.septembrī, interesējamies raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Raidījuma viesi: Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas vadītājs Gatis Ginters. Arī Gatis ir vairākus gadus dzīvojis ārzemēs un tad nolēmis atgriezties Latvijā. Sazināmies arī ar Gunu Šneideri. Viņa sevi dēvē par pasaules iedzīvotāju, šobrīd jau gadu dzīvo Latvijā un strādā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Liepājas biznesa inkubatorā par vecāko projektu vadītāju. Pirms t

Izglītības iestādēs norāda, ka šogad ir īpaši tendence pieaugt reemigrējošo bērnu skaitam Latvijas skolās, īpaši  1 - 6.klašu grupā, un 45% skolu atzinušas, ka viņiem nav pieredzes darbā ar reemigrantu bērniem, kamēr tikai 23% skolu atzīst, ka viņiem nav nekādu problēmu vai vajadzību. Kā Latvijas skolās iekļaujas bērni, kuru vecāki ir atgriezušies Latvijā, un kā šiem bērniem palīdzēt labāk apgūt izglītības programmu? Kāda Izglītības un zinātnes ministrijas, pašvaldību un skolu sadarbība šo jautājumu risināšanā un kāda loma tajā vecākiem, interesējamies raidījumā Globālais latvietis. 21.gadismts. Raidījuma viesi: Marta Žagare, trīs bērnu mamma, skolotāja, kura pēc vairāku gadu prombūtnes atgriezusies Latvijā un sākusi strādāt Ikšķiles pamatskolā, Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Ija Groza, psiholoģijas doktore, Latvijas Universitātes asociētā profesore Baiba Martinsone, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Daina Gross un Izglītības un zinātnes ministrijas I

14. septembrī mūsu valsts pirmajam prezidentam Jānim Čakstem atzīmēsim 160. gadskārtu. Kā dzimta, kuras pārstāvji izkaisīti plašajā pasaulē, kopj savas tradīcijas un atgriežas Latvijā? Cik dzīvas mūsdienās ir tās pamatvērtības – krietnums, tolerance, godprātība, ģimeniskums -, ko Jānis Čakste nesa Latvijai un kā dzīvo jaunā muzeja ēka „Aučos”, kuru tuvinieki jau nodēvējuši par Čakstes māju? Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts sarunājamies ar Jāņa Čakstes mazmazmeitu Kristīni Čaksti, kura atzīst, ka vasaras pavada Latvijā, bet ar vienu kāju tomēr vēl ir arī Zviedrijā, vēsturnieku, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītāju Tomu Ķikutu un muzeja „Jāņa Čakstes māja” ekskursijas vadītāju Inetu Freimani. Sazināmies ar Kristīnes Čakste dēlu Aleksandru Čaksti Zviedrijā. Viņš cer, ka Jāņa Čakstes fonds, kas dibināts pirms gada, ar laiku būs tikpat vērienīgs kā Kenedija fonds ASV. Sazināmies arī ar Aleksu Krolls, Jāņa Čakstes mazmazmazmeitu. Šobrīd viņa ir

Šis būs īpašs Eiropas Vasaras Skolai gads, jo svinam mūsu 40.gadu jubilēju! - tā var lasīt Eiropas vasaras skolas ( saīsinājumā EVS) mājas lapā. Vasaras skola savu darbu ir sākusi 28 jūlijā Dikļos  un bijuši ciemos arī Rīgā, lai tiktos ar Valsts Prezidentu un viesotos vairākos uzņēmumos. Bet šodien par to  kā skola  darbojas, kā top tās programma un ko tajā divu nedēļu laikā var apgūt šodien pārrunājam kopā ar mūsu studijas visiem. Studijā: Aira Priedīte, kura pārstāv Eiropas latviešu apvienības izglītības padomi, Ilze Atardo, kura dzīvo Itālijā kopš 2015. gada un ir Milānas latviešu skolas skolotāja, Eiropas vasaras skolas vadītāja. Kārlis Svilāns - galvenais audzinātājs, Austrālijā dzimis latvietis, kurš studē Nīderlandē. Piedalās šajā skolā jau 10. gadu. Matīss Smīdss - skolas dalībnieks jau trešo gadu. 16 gadu vecs latvietis, kurš dzīvo Rīgā un vēlas nākotnē būt Eiropas vasaras skolas audzinātājs. Marta Jansone arī ir skolas dalībniece jau trešo gadu. Viņa ir 13 gadu veca latviete, kas dzīvo Igaunijā. P

Saiets 3 X 3 ir vieta, kur sajust tā pa īstam, ka esi latvietis. Par 3x3 saietā rastajām idejām, ģimenes sajūtu un latvietības baudīšanu, par brīvprātīgo darbu raidījumā “Globālais latvietis. 21 gadsimts ” pieredzē dalīsies šīs vasaras saietu Vecpiebalgā un Jaunpilī vadītāji un dalībnieki, atklājot,  kāda tad ir 3X3 saieta misija mūsdienās. Sarunā piedalās: Vecpiebalgas 3x3 saieta vadītāja Inese Grīnvalde, Vecpiebalgas 3x3 saieta vadītājs Ainārs Grīnvalds, Jaunpils 3x3 saieta vadītāja Ieva Krūmiņa, Jaunpils 3x3 saieta vadītājs Eduards Krūmiņš un māksliniece, Jaunpils 3x3 saieta dalībniece Gundega Kalendra. Globālais latvietis. 21.gadsimts

Radoši izdzīvots Pasaules latviešu jaunatnes seminārs 2x2 un izdziedāti un izdancoti XV latviešu dziesmu un deju svētki - par šīs vasaras latvietības laiku Kanādā saruna raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Kas ir modernie latvieši, kuri no visas pasaules sabrauc vienuviet un rada svētkus, kāda ir šo svētku loma ārlatviešu dzīvē un kā šīs kopā sanākšanas tradīcijas uzturēt dzīvas arī turpmāk? Raidījuma viesi: Pasaules brīvo latviešu apvienības  priekšsēde Kristīne Saulīte, Latviešu dziesmu un deju svētku  fonda valdes priekšsēža vietniece Iveta Grava, Kanādas 2x2 semināra vadītājs, svētku dalībnieks Jānis Lazovskis, Kanādas 2x2 semināra projekta vadītāja, svētku dalībniece Agita Berga un Salaspils jauktā kora “Lōja”, kurš piedalījās svētkos Kanādā, diriģents Ģirts Gailītis. Sazināmies arī ar XV latviešu dziesmu svētku un deju svētki Kanādā Rīcības komitejas pārstāvi Lauru Adlers. XV dziesmu un deju svētki Kanādā noritēja Latvijas simtgades zīmē ar saukli: "Viena dziesma, viena deja... viena tauta!". S

Trīs dienas Latvijā bija sabraukuši diasporas latviešu skolu skolotāji, lai izglītotos un savā starpā diskutētu par to, kā veiksmīgāk apgūt latviešu valodu ārlatviešu skoliņās, kā radoši valodas apguvi saistīt ar tradīciju iepazīšanu, teātra spēli un citām skoliņu aktivitātēm un ko īsti nozīmē integrēta latviešu valodas apguve diasporas skoliņās, pārrunājam raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Pieredzē un gūtajās atziņas pēc Latvijas valsts aģentūras diasporas skolotāju kursiem dalās Latviešu valodas aģentūras diasporas projektu koordinatore Aija Otomere, Ņujorkas latviešu ev. lut. draudzes Ņudžersijas latviešu skolas pārzine Jana Anča-Tetere, Maskavas Latviešu skolas vadītāja Antra Levova, Berlīnes latviešu skolas radošā skolotāja Ieva Kunga un Sidnejas Latviešu skolas bijusī pārzine, skolotāja Māra Mora (Moore). Berlīne latviešu skoliņā aizvadītajā mācību gadā mācījās 60 bērnu. Maskavā šobrīd mācās 42 bērni, ir bērni, kas saprot latviešu valodu, ir kas atnāk bez valodas zināšanām. Iznāk teju katram

Viņu mājas ir Sidnejas Latviešu biedrības nams Strathfieldā, bet pirmā iestudētā luga bija Mārtiņa Zīverta drāma “Tīreļpurvs” 1951. gada 6. janvārī. Sidnejas Latviešu teātris turpina aktīvi strādāt un ieradies Latvijā ar viesizrādēm.  Mēnesi, no 19. jūlijā līdz 18. augustam, dažādās Latvijas pilsētās ar Jāņa Čečiņa teatrāli muzikālu uzvedumu “Kabare de Rīga” viesosies Sidnejas Latviešu teātris no Austrālijas. Uzvedums stāsta par Latvijas simtgades pirmo divu gadu desmitu izklaidēm Rīgā, par pamatu ņemot Romas viesnīcas viesmīļa A.Bāra atmiņu grāmatu par patiesiem notikumiem Rīgā no 1920. līdz 1940.gadam Atmiņas papildinātas ar aprakstiem no preses, grāmatām, personīgiem nostāstiem. Ko nozīmē latviešu teātrim pastāvēt ārpus Latvijas, piemēram, Austrālijā? Kāda ir Sidnejas Latviešu teātra skatuves dzīve - repertuāra izvēle, aktieru darbs, tradīcijas un mūsdienu izaicinājumi. Kā ieinteresēt latviešus, kuri Austrālijā dzīvo jau trešajā paaudzē, spēlēt teātri? Saruna ar Sidnejas Latviešu teātra dalībniekiem rai

Saglabāt saikni ar Latviju un latvietību dzīvojot Amerikā trešajā vai ceturtajā paaudzē ir izaicinājums, tāpēc Amerikas Latviešu apvienības bērnu un jauniešu latviskās audzināšanas un izglītības programma “Pavadi vasaru Latvijā” piedāvā ASV latviešu izcelsmes jauniešiem vecumā no 20 līdz 29 gadiem praktizēties dažādās Latvijas kultūras, valsts iestādēs un privātos uzņēmumos, tādējādi rodot piederību Latvijai un latviešu tautai. Ar prakses dalībniekiem tiekamies raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Raidījumā viesi: Sabīne Brunovskis, praksē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā(LIAA) Biznesa inkubatoru departamentā, Solvita Kārkliņa, praksē uzņēmumā “Printful, Dāvis Berkolds, pašreiz strādā “ AmCham LATVIA” (Amerikas tirdzniecības palāta Latvijā), Aleksandrs Konters, praksē Latvijas Nacionālās bibliotēkā, Nikolajs Pone, praksē Latvieši pasaulē muzeja pētniecības centrā. Kā arī Ginta Zalcmane, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Informācijas pakalpojumu un SBA (Starpbibliotēku abonementu) nodaļas vadīt

Kāpēc ārlatviešiem saziņā ar valsti būtu svarīgi papildus norādītajai adresei ārvalstī deklarēt vēl arī vienu adresi Latvijā vai ārvalstīs. Šādu iespēju paredz Ministru Kabinetā atbalstītais likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”. Šī likumprojekta būtību skaidrojam raidījumā “Globālais latvietis. 21.gadsimts kopā ar ekspertiem.  Kādos gadījumos papildus deklarētā adrese varētu atvieglot atgriešanos Latvijā, analizē Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieks Uldis Apsītis un Vidzemes plānošanas reģiona koordinatore remigrācijas jautājumos Ija Groza. Pirms diskutējam ar ekspertiem, sazināsimies ar Sandu Bogomazovu, kura Latvijā atgriezīsies 5. jūlijā pagaidām kopā ar meitiņu, kura rudenī sāks apmeklēt pirmsskolu. VIņai jautājam, cik būtiska ir loma deklarētai adresei, lai kārtoto ar atgriešanos saistītos jautājumus. Ar videozvana starpniecību sarunai līdzi seko un tajā iesaistās

Pirmo reizi savām acīm redzēt to, par ko līdz šim stāstījuši vecāki vai vecvecāki, par ko lasīts grāmatās; visu laiku runāt latviski un ceļot kopa ar vienaudžiem. Par izglītojošā ceļojuma “Sveika, Latvija!” programmu, kuru jau divdesmit piekto gadu rīko Amerikas Latviešu apvienība, par kopības sajūtu, par jauniem paziņām un emocijām saruna raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Raidījuma viesi: projekta „Sveika, Latvija!” koordinatore Anita Ozola, kura ar projektu jau saistīta 13 gadus, projekta „Sveika,Latvija!” audzinātāja Kristīne Daliņa no Austrālijas, nometnes dalībniece Emīlija Cīrule un viņas tētis Ēriks Cīrulis arī no Austrālijas. Ēriks Cīrulis pirms pāris gadiem bijis audzinātājs šajā projektā. Sazināsimies arī ar Amerikas Latviešu apvienības ģenerālsekretāri Marisu Gudro Amerikā, viņa stāsta, kā projekts “Sveika, Latvija” aizsācies. Projekta ietvaros 13-15 gadus veci Amerikas un Austrālijas jaunieši pavada divas nedēļas Latvijā. Tikko noslēgusies nometne 22 jauniešiem, Latvijā viesojās astoņ

Latviešu Kopības Vācijā arhīvs, kas glabājas Latviešu centra Minsterē ēkā, ir vērtīga, bet līdz galam nesakārtota dažādu vēstures materiālu krātuve. Tajā atrodas liecības par latviešu dzīvi Vācijā pēc Otrā pasaules kara. Par Minsteres Latviešu ģimnāziju, kuru beidzis jaunievēlētais Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, bet Ministru prezidents Krišjānis Kariņš Minsteri nodēvējis par pagrieziena punktu savai latvietībai, par bibliotēku, kas pieteikusi savu atdzimšanu, un par latviešu draudzes vēsturi saruna raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Tie ir arhīvi, kas glabā sabiedriskos un arī personīgos dokumentus un liecības. Daļa no šīs vēstures ir atrodama Latvijas arhīvu krājumos, kā arī muzejā LaPa (Latvijā), kur ir izveidota kolekcija, kas visu laiku tiek papildināta. Studijā aculiecinieki – laikabiedri tā laika notikumiem Minsterē: Aija Ebdene, Latviešu Kopības Vācijā padomes pārstāve, Zuze Krēsliņa-Sila, Latviešu Kopības Vācijā padomes vicepriekšsēde, Klāvs Bērziņš, Latviešu evaņģēliski luteriskās

Atbraukt, aizbraukt, pārbraukt, atgriezties, iegriezties, emigrēt un reemigrēt – termini, kas skar teju ikvienu Latvijas iedzīvotāju un šoreiz tieši par aizbraukšanu un atbraukšanu, iegriešanos vai atgriešanos saruna. Madara Merle ar ģimeni atgriezusies Latvijā no Francijas. Ko nozīmē atbraukt mājās, kā un cik viegli pieņemt šo lēmumu un kā organizēt pašu pārvākšanos, viņi izvēlējušies no Francijas uz Latviju braukt ar treileri, ceļojot pāri pusei Eiropas. „Mani sauc Madara, nu jau Merle, kas tulkojumā nozīmē "melnais strazds". Ar Florianu mēs iepazināmies Islandē, brīvprātīgā darba ietvaros. Pēdējos divus gadus esam seškājīgi, Emīls piedzima Francijas rietumos 2017. gadā. Šobrīd esam atbraukuši uz Latviju,” iepazīstina Madara. „Es nesaku "atpakaļ", jo četriem no mums pieciem, trušus ieskaitot, tas ir drīzāk uz priekšu, un arī mana māju sajūta viļņojas starp dažādām mājām, kurām ir maz sakara ar valstu robežām. Mēs nekad ilgi neprātojam gana labus argumentus, ja uzreiz jau sajūtam, ka kaut kas ir jādara. Tad

Dzīvojot ārvalstīs mamma latviete, kura labu gribēdama ar bērnu runā lauzītā svešvalodā - nav mīts, bet gana bieža parādība. Un tas ir tikai viens no iemesliem, kāpēc dzimtā valoda - latviešu valoda ārlatviešu bērniem var kļūt par svešvalodu, tāpēc šoreiz diskusija par to, kā neapjukt un kā saglabāt latviešu valodu, bet kur no jauna apgūt dzīvojot svešumā. Studijā Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja un Latvijas Universitātes pētniece Daina Grosa.

Diasporas likums ir stājies spēkā jau no šī gada janvāra, bet vai tas darbojas pilnā apmērā un kas vajadzīgs, lai tas sāktu strādāt? Kuri likuma panti šobrīd vēl nedarbojas un kad tie varētu sākt darboties? Kā to, kas izklāstīts uz papīra, iedzīvināt realitātē, kā un kurš dalīs ārlatviešiem paredzēto valsts finansējumu? Cik vienoti skatījumā uz Diasporas likumu ir ārlatviešu organizāciju vadītāji, bet cik – „diasporietis parastais”. Saruna par to raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Studijā diskutē: Kristīne Saulīte, Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēde, Aivars Groza, Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos, Didzis Meļķis, sabiedrības iniciatīvu platformas “ManaBalss.lv” satura redaktors, un Aira Priedīte, Eiropas Latviešu apvienības Izglītības padomes pārstāve. Sazināmies ar Ilzi Ceiču, biedrības „Labo cilvēku klubs” vadītāju Īrijā.