Sinopsis

K taj brnbas spl - jatrod vieta, kur pakpties. Tda gravitcijas likumiem agrna loika, tau oti tuva patiesu kultras vrtbu mekljumiem. Kultra ir t, kas dod drobas sajtu un turpinjumu, ka - augstk par zemi - sajta. T vstur prdzvota ne reizi vien.Viens, divi, trs - skam skrjienu. Sples noteikumi? Bt klt radoa procesa tapan, apliecint cieu cilvciskai drosmei iezmt jaunus pakpienus, meklt kultras vrtbu neprtrauktbu.

Episodios

  • Intriģējošā Folkloras krātuves kolekcija - buramvārdi. Tagad to var iepazīt grāmatā

    Intriģējošā Folkloras krātuves kolekcija - buramvārdi. Tagad to var iepazīt grāmatā

    08/11/2020 Duración: 30min

    Latviešu folkloras krātuvē ir kāda īpaša – 150. – kolekcija. Īpaša gan tāpēc, ka, ja parasti kolekcija Folkloras krātuvē ir viens vākums – vai nu šo folkloras materiālu savākusi kāda skola, vai kāds Folkloras krātuves līdzstrādnieks. 150. kolekcijā ir materiāli no visas Latvijas, un tie ir vākti dažādos laikos, gan tūlīt pēc Latviešu Folkloras krātuves dibināšanas, pagājušā gadsimta 20.gados, gan arī atjaunotajā Latvijas valstī – 90.gadu tautiskās atmodas pacēlumā. Taču laikam jau pirmām kārtām Latviešu folkloras krātuves 150. kolekcija ir īpaša tēmas, kas to vieno, dēļ. Šai kolekcijā savākti buramvārdu pieraksti no visas Latvijas, te rodamas arī atsevišķas buramvārdu formulas, tautas medicīnas receptes, kā arī to lietojuma apraksti un pamācības. Kuru gan neinteresē buramvārdi? Tagad šai kolekcijā iespējams ieskatīties arī ar nesen iznākušas grāmatas palīdzību – un tā ir Latvijas universitātes Literatūras, folklora un mākslas institūta paspārnē mītošās Latviešu folkloras krātuves pētnieka Aigara Lielbārža pē

  • Mākslinieces Annas Faniginas rotu kolekciju stāsti

    Mākslinieces Annas Faniginas rotu kolekciju stāsti

    01/11/2020 Duración: 30min

    Dizainere, rotu māksliniece Anna Fanigina radījusi vienu no pasaulē atpazīstamiem Latvijas zīmoliem „Verba”. Zīmola nosaukums aizgūts no latīņu „verba” – „vārds”, jo zīmola pirmās kolekcijas iedvesmas avots bija Romas kultūras autoru spārnoti izteicieni latīniski, kas tika iestrādāti rotu dizainā, pavadīja tās nēsātāju. Pērkot rotu, mēs visbiežāk pērkam iedvesmu, ar to saistīto stāstu. Annas Faniginas rotu kolekciju stāsti raidījumā Augstāk par zemi. Laiks tagad tāds - no vienas pašizolācijas pēc ceļojuma otrā. Oktobra sākumā Anna Fanigina atkal devās uz Itāliju, jo viņas darbs, broša ar nosaukumu "Transeo" (no latīņu - “es šķērsoju, eju cauri”), īpaši darināta Venēcijas Dizaina nedēļas ietvaros rīkotajam konkursam "Venezia Selection," bija iekļuvusi finālā, kas nozīmēja dalību starptautiskā izstādē, līdzās rotu māksliniekiem no Taivānas, Čehijas, Lielbritānijas, tika rīkotas arī tikšanās ar dizaineriem. Broša "Transeo", tās foto, tāpat kā citu šai sarunā pieminēto rotu attēlus varat meklēt internetā, aprak

  • Biedrība “Riga Annenhof” gādā par vēsturisko atmiņu Imantā un Zolitūdē

    Biedrība “Riga Annenhof” gādā par vēsturisko atmiņu Imantā un Zolitūdē

    25/10/2020 Duración: 30min

    Ar ko jums saistās Imanta, Zolitūde? Rīgas guļamrajoni, pagājušā gadsimta otrās puses arhitektu sapņi par modernu pilsētu. Kamēr “muižas” vārds ielu nosaukumos, stāsta daudz senāku stāstu. Un tāds arī bija biedrības “Riga Annenhof”, sadarbībā ar Imantas kultūras un atpūtas centru, rīkotā četru ekskursiju cikla pa Imantas un Zolitūdes apkaimēm, mērķis. Apzināties, ka arī šiem jaunajiem Rīgas mikrorajoniem ir visai cienījama vēsture, arī - dot iespēju iepazīties kaimiņiem, savstarpēji dalīties ar savām atmiņām. Latvijas Radio ekskursijā ved biedrības „Riga Annenhof” vadītāja Rigonda Bērziņa un tās biedrs Gaidis Balodis. “Riga Annenhof” jeb Anniņmuižas biedrība sauc sevi par Rīgas jaunāko apkaimju biedrību, viņi darbojas aptuveni gadu. Anniņmuižas vārds nosaukumā, jo tieši šī, pēdējā neprivatizētā muižas ēka visā Rīgā un vecākā mūra ēka Pārdaugavā, sākotnēji saveda kopā biedrības aktīvistus. Pulcēšanās ierobežojumu laiks pielicis punktu idillei, kad Anniņmuižas dzīvojamā māja bija arī biedrības mājvieta, kamē

  • Lauras Andersones debijas krājums Meitiņa skatās augšup - rakstošo liepājnieku projekts

    Lauras Andersones debijas krājums "Meitiņa skatās augšup" - rakstošo liepājnieku projekts

    18/10/2020 Duración: 30min

    Šī gada Dzejas dienu laikā Liepājā, tika atvērts Lauras Andersones pirmais dzejas krājums “Meitiņa skatās augšup”. Krājumā – pēdējo desmit gadu laikā tapuši dzejoļi, un stāsts par dzejnieces Lauras Andersones tapšanu, pa daļai ir arī stāsts par Liepājas rosīgo literāro vidi. “meitiņa skatās augšup/ upei ir rāma gultne/ upei ir siltākais sāns/meitiņa skatās augšup/ upē iekritis vārds/ zem akmeņiem palikts klusums.“ Kopš 2011. gada Liepājas Universitātē izveidota maģistra studiju programma “Rakstniecības studijas”, Liepājā ir sava Latvijas Rakstnieku savienības nodaļa, kurzemniekiem ir pašiem sava Raiņa dzimšanas diena – Kurzemes dzejas dienu programma, Kurzemes Prozas lasījumi, sava literārā balva “Krasta ļaudis”. Šķiet, ka vēl pirms pāris gadiem pastāvējusī problēma, ka ārpus Rīgas izdotās grāmatas pārējo Latviju gluži fiziski nesasniedz, paliek ārpus literārām balvām un festivāliem, vismaz Kurzemē, vairs nav problēma. Pirmais, kas atstāj iespaidu, ir tikšanās vieta – Liepājas Universitātes Humanitāro z

  • Folkloras draugu kopa Savieši svin 40. dzimšanas dienu! Savieši kādreiz un tagad

    Folkloras draugu kopa "Savieši" svin 40. dzimšanas dienu! "Savieši" kādreiz un tagad

    11/10/2020 Duración: 30min

    Pamatīgāka folkloras kustības vēsture Latvijā vēl nav uzrakstīta. Tāda, kas izskaidrotu tās lomu Atmodas procesos, pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, savilktu paralēles ar kaimiņvalstīs notiekošo, liktu iegaumēt un izzināt brīnišķīgus cilvēkus – folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu dibinātājus un vadītājus. Neapstrīdami, senākās folkloras kopas gods piekrīt 1976. gadā dibinātajiem “Skandiniekiem”, taču tikai četrus gadus jaunāks ir tās krustbērns, savulaik Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā dibinātā folkloras draugu kopa “Savieši”, kas 17. oktobrī pošas savam 40. jubilejas koncertam “Lustīgai man dzīvot!”. Vai patreizējie “Savieši” ir tie paši savieši, kas kopā sanāca pagājušā gada astoņdesmitajos, kā saiknes kādreizējo dalībnieku starpā uzturētas kopdziedāšanas, sadancošanas un muzicēšanas apsīkuma brīžos? Par “Saviešiem” šodien un ielūkojoties vēsturē, stāsta patreizējā “Saviešu” vadītāja Liene Kņaze un “Saviešu” dalībniece Marita Maizīte. Patreizējo “Saviešu” vadītāju Lieni Kņazi un “Saviešu” dibināš

  • Veidenbaums: top monogrāfija par dzejnieku mūzikas loma viņa dzejas dzīvotspējā

    Veidenbaums: top monogrāfija par dzejnieku; mūzikas loma viņa dzejas dzīvotspējā

    04/10/2020 Duración: 30min

    3. oktobrī svinama Eduarda Veidenbauma dzimšanas diena, šogad jau 153. dzimšanas diena. Taču piemiņas sarīkojums dzejnieka memoriālajā muzejā "Kalāčos", Priekuļu novada Liepas pagastā, tiek rīkots šodien, 4.oktobrī, un tajā arī rakstu krājuma "...kaut šaubās un šaubīsies cilvēka prāts... EDUARDS VEIDENBAUMS. Dzīve un daiļrade: konteksti un recepcija" atvēršanas svētki. Krājumā publicēti 2017. gadā Rīgā un Tartu notikušās konferences materiāli. Eduards Veidenbaums nodzīvoja tikai 24 gadus, viņa dzīves laikā netika publicēts neviens viņa dzejolis. Taču patiesi apbrīnojama ir viņa spēja nelikt mūs mierā nu jau vairāk nekā gadsimtu. Veidenbaums jau līdz šim, mainoties paaudzēm un laikmetiem, ticis atklāts vairākkārtīgi, tēmas, kas aktualizējušās pēdējo gadu desmitu laikā, iezīmējas arī pēdējā laika vērienīgākā Eduardam Veidenbaumam veltītā notikuma, viņa simtpiecdesmitgades konferences referātos, un attiecīgi – nupat iznākušajā rakstu krājumā. Par Veidenbaumu stāsta – viena no krājuma sakārtotājām, literatūrzinā

  • Vardarbība pret sievieti: Kā runāt par ko tik personisku mākslas darbā?

    Vardarbība pret sievieti: Kā runāt par ko tik personisku mākslas darbā?

    27/09/2020 Duración: 29min

    Saruna par izrādi “Baiļu rutīna” Ģertrūdes ielas teātrī, un šī rudens starptautiskā jaunā teātra festivāla "Homo Novus" mākslas projektu "Lietisko pierādījumu muzejs". Abos šajos darbos skartā tēma – vardarbība pret sievieti. Kā runāt par ko tik personisku mākslas darbā? Kā atšķirt mākslu no sociāla projekta?

  • Dzejas izlase “Mierinājums” pandēmijas krīzes nogurdinātajiem

    Dzejas izlase “Mierinājums” pandēmijas krīzes nogurdinātajiem

    20/09/2020 Duración: 30min

    Kā visjēdzīgāk pavadīt pavasarī piedzīvoto, pandēmijas baiļu izraisīto, mājās sēdēšanas laiku? Kādu pašatklāsmes vai radošo jaudu tas no cilvēka spēja izvilināt? Marika Rozenberga - radoša personība, tā viņa iesaka sevi pieteikt, jo ir darbojusies gan reklāmas jomā, gan kā tulks, šobrīd viņas aizraušanās ir smaržu zināšana - to vadīja lasot dzeju, un savus tā brīža sajūtām atbilstošos dzejas atradumus apkopoja apgādā “Aminori” nesen iznākušajā latviešu dzejas izlasē “Mierinājums”, tai dots arī asprātīgs apakšvirsraksts “19. un 20. gadsimta dzejnieki – 21. gadsimta krīžu nogurdinātajiem.” Saruna par dažādu laikmetu krīžu samērošanas iespējām un spriežam, kāpēc 21. gadsimta sajūtām vislabāk atbilst 19. – 20. gadsimta pasaules izjūta. Protams, lasām priekšā dzeju. Latviešu dzejas krājumu “Mierinājums” var uzskatīt par iemūžinātu pandēmijas krīzes pieredzi. Mēs patiešām kopīgi pārdzīvojām ko nebijušu. Apmulsumu nezināmās nākotnes priekšā. Kāds varbūt pilnā nopietnībā no jauna izvērtēja savas attiecības ar iesp

  • Izstādē “Etā mīnā zīben zāben!  satiekas trīs stāsti

    Izstādē “Etā mīnā zīben zāben! " satiekas trīs stāsti

    13/09/2020 Duración: 30min

    Vēl tikai līdz septembra beigām, kultūras pilī “Ziemeļblāzma”, Rīgā, skatāma izstāde “Etā mīnā zīben zāben! Bērnu skaitļi Oto Bonga krājumā”. Šī ir izstāde, kurā satek vairāki stāsti: tas ir stāsts par līdz šim mazāk pētītu mutvārdu folkloras apakšžanru – bērnu skaitāmpantiem un spēlēm ar valodu, tas ir stāsts par Otrā pasaules kara bēgļiem un arī par vācbaltu bibliofīlu, krājēju Oto Bongu. Stāsta izstādes kuratore Zane Zajančkauska, grāmatniecības vēsturnieks Viesturs Zanders un muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” speciāliste Marianna Auliciema. Liecību par Baltijas telpu krājējs Vācbaltietis Oto Bongs, visu mūžu krāja pagātnes liecības par Baltijas telpu – grāmatas, kartes, iespieddarbus. Arī mutvārdu folkloru: šīs izstādes stāsts ir par pagājušā gadsimta 40. gadu otro pusi, kad Oto Bongs, pats būdams kara svaidīts bēglis, mērķtiecīgi apbraukāja vairāk nekā 60 latviešu pārvietoto personu nometnes, savācot apjomīgu, un arī tā laika folkloras pētniecības tendencēm neparastu latviešu folkloras k

  • Braki: iepazīstam Rūdolfa Blaumaņa personības veidotājus - viņa vecākus

    "Braki": iepazīstam Rūdolfa Blaumaņa personības veidotājus - viņa vecākus

    30/08/2020 Duración: 30min

    Raidījuma Augstāk par zemi ciklā “Tandēms” viesojamies rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa „Brakos”. Cikla mērķis ir atklāt tos „neredzamos” cilvēkus, kas bijuši klāt, ietekmējuši un palīdzējuši mūsu kultūrvēsturē labi zināmu personību tapšanā. Šis stāsts būs par Rūdolfa Blaumaņa māti Karlīni, tēvu - muižas pavāru Matīsu. Un „Braku” sētu, kurā mākslīgi tika apstādināts laiks Rūdolfa Blaumaņa piemiņas saglabāšanas vārdā. Ceļvede "Brakos" šajā reizē ir muzeja vadītāja Zinta Saulīte. Pirms turpināt stāstu, jāatzīstas, ka pandēmijas posts sajaucis ne tikai šī gada tūrisma sezonu muzejniekiem, bet arī žurnālista darbu – šī radio raidījuma tapšanas un izskanēšanas laikus. Saruna notika agrā pavasarī, un nodoms, ierodoties Brakos, bija dzimšanas dienā godināt Rūdolfa Blaumaņa māti, Karlīni Paulīni Blaumani. Skulptūra pie ieejas Braku muzejā, kurp ar Zintu Saulīti dodamies, stāsta par kādām citām Rūdolfa Blaumaņa mātes dzimšanas dienas svinībām pirms 112 gadiem. Muzejā sagaida "Braku" memoriālā muzeja vadītāja kopš 1978. g

  • Izstāde “Gals. Sākums. Turpinājums”. Trūkst viena darba - Ievas Jurjānes pašportreta

    Izstāde “Gals. Sākums. Turpinājums”. Trūkst viena darba - Ievas Jurjānes pašportreta

    09/08/2020 Duración: 29min

    Sarunu cikla ar mākslinieci Ievu Jurjāni noslēgumā viesojamies viņas darbnīcā Pārdaugavā, kur top jauni portreti izstādei “Gals. Sākums. Turpinājums”, kas novembrī būs skatāma Marka Rotko mākslas centrā Daugavpilī. Izstādei pietrūkst vēl viena portreta: Ievas Jurjānes pašportreta. Cikla noslēdzošajā raidījumā atgriezīsimies pie agrākajās sarunās uzvirmojušiem jautājumiem, kā arī iezīmējam pašas savu vietu šai sarunu iezīmētajā telpā. Ievas Jurjānes darbnīca Pārdaugavā atrodas cara laika Rīgas koka ēkā, kuras fasādē un trepju telpā joprojām saglabājies pārsteidzoši daudz koka detaļu. Ievas Jurjānes darbnīca izbūvēta bēniņos, baltās sienas, jumta logu gaisma kontrastē ar zemdarbnīcas esošā dzīvokļa ēnu spēlēm un krāsām. Mani darbnīcā interesē izstādei “Gals. Sākums. Turpinājums” no jauna tapušie portreti, un tie patiešām ir - darbnīcas centrā, pagaidām gan vēl pagriezti pret sienu. Taču nevaru nenovērtēt arī Ievas scenogrāfes ķērienu, kas skaidri sajūtams katrā darbnīcas jumta liekuma izveidotajā telpas kaba

  • Portreti. Ievas Jurjānes sarunas ar cilvēkiem, kurus izvēlējās zīmēt

    Portreti. Ievas Jurjānes sarunas ar cilvēkiem, kurus izvēlējās zīmēt

    02/08/2020 Duración: 30min

    Raidījumā Augstāk par zemi skan sarunu cikls ar mākslinieci Ievu Jurjāni, kas top, viņai gatavojoties izstādei “Gals. Sākums. Turpinājums” - tā novembrī būs skatāma Marka Rotko mākslas centrā Daugavpilī. Kāda tā būs? Vismaz atsevišķus topošās izstādes darbus jums ir iespēja atmiņā atsaukt jau tagad, jo izstāde Daugavpilī patiesi būs turpinājums - 2018. gada izstādei “Gals & Sākums” Latvijas Nacionālā mākslas muzejā. Iespējams, vai nu klātienē vai ar mediju starpniecību daļu no darbiem būsiet pamanījuši – tie ir lielformāta sirmgalvju un zīdaiņu portreti, augu, mirušu putni zīmējumi akvarelī. Ieva Jurjāne pati savas izstādes ieceri dēvē par pētījumu – kas ir dzīve? Kas ir tas, ko mums priekšā pasaka daba, kas ir tas neizzināmais, taču jutekļos sajūtamais dzīvības dzimšanas brīnums? Portretējot cilvēkus, kuri nodzīvojuši garu mūžu, savā dzīves pieredzē sasaistot laikmetus, par būtisku izstādes tapšanas procesa daļu kļuva sarunas portretam topot, Ieva Jurjāne kādā brīdī tās sāka arī ierakstīt. Raidījumā sk

  • Cilvēku un augu attiecības. Saruna ar mākslinieci Ievu Jurjāni

    Cilvēku un augu attiecības. Saruna ar mākslinieci Ievu Jurjāni

    26/07/2020 Duración: 29min

    Turpinām sarunu ciklu, topot mākslinieces Ievas Jurjānes izstādei “Gals. Sākums. Turpinājums”. Sarunu, kas ir pamatīga kā Ievas Jurjānes izstādes iecerē pieteiktais nodoms: veikt pētījumu – kas ir dzīve? Šoreiz saruna par cilvēka un dabas attiecībām, par mirušu putnu un augu botāniskajiem zīmējumiem šai izstādē. Tinam no iepakojuma plēves ārā jau reiz - 2018. gadā, Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā notikušajā izstādē “Gals & Sākums” parādītos darbus - tie ir sirmgalvju, zīdaiņu portreti, augu un putnu zīmējumi. Iemesls, kāpēcraidījuma veidotāja Anda Buševica, izvēlējusies būt klāt jaunās izstādes tapšanas procesā, viņa vēlas Ievas Jurjānes darbiem pievienot to, kam parasti nekad neatliek laika – sarunu. Līdzšinējā sarunā Ieva Jurjāne vairākkārtīgi, taču it kā šauboties, meklē izstādes "Gals & Sākums” ieceres iztekas avotu. Vai impulss bija deviņdesmitgadnieces Venijas Rācenes portrets? Vēlme aizsniegt cilvēka dzīves pieredzes tālāko punktu, izprast kā jūtas cilvēks, kas aizdzīvojis līdz sirmam vec

  • Zīdainī ir ieprogrammētas viņa dzīves iespējas. Saruna ar mākslinieci Ievu Jurjāni

    Zīdainī ir ieprogrammētas viņa dzīves iespējas. Saruna ar mākslinieci Ievu Jurjāni

    19/07/2020 Duración: 30min

    Turpinām stāstu par topošo Ievas Jurjānes izstādi “Gals. Sākums. Turpinājums”, kas novembrī gaidāma Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā. Šoreiz sarunas fokusā izstādei tapušie zīdaiņu portreti. Māksliniece stāsta par savu apbrīnu, ciešā vērojumā atklājot, ka zīdainī, līdzīgi kā ozola zīlē, jau pavisam maziņā, ir ieprogrammētas visas viņa dzīves iespējas.  Turpinām cikla iepriekšējā raidījumā pieteikto pētījumu – kas ir dzīve? Ieva Jurjāne šādu tēmu mākslā pieteica jau 2018. gadā, kad Latvijas Nacionālā mākslas muzeja centrālajā ēkā bija skatāma mākslinieces sirmgalvju, zīdaiņu, augu un putnu zīmējumu izstāde “Gals & Sākums”. Šis ir otrais raidījums četru raidījumu ciklā, un iepriekšējā sarunā tikai pamazām sāku noticēt mākslinieces pieteiktajai metodei: skrupulozi, ar dabas pētnieka precizitāti pārzīmēt acīmredzamo, līdz, laika ilgstamībā, vērojumā, pietuvinājumā, jutekliskais sāk atklāt arī kaut ko no tā, kas stāv jau aiz redzamā. Portretējot sirmgalvjus, teju simtgadu vecumu sasniegušos, par daļu n

  • Vērienīgais un utopiskais pētījums - kas ir dzīve. Sarunas ar Ievu Jurjāni

    Vērienīgais un utopiskais pētījums - kas ir dzīve. Sarunas ar Ievu Jurjāni

    12/07/2020 Duración: 29min

    Top jauna izstāde, mākslinieces Ievas Jurjānes pirms diviem gadiem Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā skatāmajai sirmgalvju un zīdaiņu portretu izstādei “Gals un Sākums” novembrī Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā gaidāms “Turpinājums”. Raidījumā Augstāk par zemi jūlija mēnesī iesim līdzi mākslinieces vērienīgajai un utopiskajai iecerei veikt pētījumu – kas ir dzīve? – nesteidzīgās sarunās par būtisko. Raidījuma ieraksts tapis mākslinieces Ievas Jurjānes darbu noliktavā, puspagrabstāvā Antonijas ielā Rīgā, netālu no Nacionālā Mākslas muzeja. Pirms diviem gadiem Nacionālā muzeja centrālajā ēkā bija skatāma Ievas Jurjānes sirmgalvju, zīdaiņu, augu un putnu zīmējumu izstāde “Gals un Sākums”. Esam ar Miķeļa Liniņa, kurš ar filmu kameru arī ir klātesošs darbnīcā, palīdzību izpakojušas no burbuļplēves kopš izstādes beigām šeit noglabātos portretus, un iemesls tam – novembrī gaidāmā izstāde. Ieva Jurjāne pati vēlas vēlreiz redzēt jau gatavos darbus. Šobrīd top arī jauni. Tos filmēt, un, atsaucoties uz manu jau

  • Slimības brīdī solidarizējamies ar Juri Kronbergu. Saruna ar dzejnieku no LR arhīva

    Slimības brīdī solidarizējamies ar Juri Kronbergu. Saruna ar dzejnieku no LR arhīva

    22/06/2020 Duración: 29min

    Solidarizējoties ar dzejnieku un atdzejotāju Juri Kronbergu slimības brīdī, piedāvājam atkārtojumā noklausīties 2010. gadā tapušu raidījumu. Šo desmit gadu laikā iznākušas vēl vairākas Jura Kronberga dzejas grāmatas, bet 2010. gadā, kad tapa raidījums, iznākusi Jura Kronberga trimdā rakstītās dzejas izlase un “Vilks Vienacis”. 26. jūnijā pulksten 17 “Andalūzijas sunī” Rīgā, Berga bazārā, notiks arī dzejniekam Jurim Kronbergam veltīts vakars “Jura Kronberga dzeja un draugi”, draugu vidū rakstniece Nora Ikstena, dzejnieks Guntars Godiņš, aktieri Guna Zariņa, Kaspars Znotiņš un Gerds Lapoška. Pasākuma viens no mērķiem, ar klaida latviešu biedrības ELJA50 starpniecību vākt arī ziedojumus esošo izdevumu segšanai.

  • Dziedātprieks, dziedātmācīšana un Jāņu svinēšana. Saruna ar Igetu Ozoliņu

    Dziedātprieks, dziedātmācīšana un Jāņu svinēšana. Saruna ar Igetu Ozoliņu

    21/06/2020 Duración: 30min

    Mūzikas pedagoģe, topošā etnomuzikoloģe un brīvās gribas ansambļa “Stiprās sievas” vadītāja Igeta Ozoliņa, ir cilvēks ap kuru virmo enerģija. Igeta sadzied, iegriež, rosina, pārliecina. Tikšanās iemesls ir kāda jauna ierosme: Igeta Ozoliņa sadarbībā ar “Austras biedrību” rīko pirmo attālināto tradicionālās dziedāšanas konkursu “Te man tika, te dziedāju”. Konkurss nav beidzies, savu dziesmu, nofilmētu ar mobilo tālruni vai kādā citā veidā, iesūtīt varat vēl līdz Pēterdienai, 29. jūnijam. Lai popularizētu konkursu, iekustinātu citus, youtube vietnē publicēti vairāki video, kuros Jāņu, ganu, saules dziesmas iedziedājuši žūrijas locekļi, Igetas audzēkņi, arī viņa pati. Šai video Igeta Ozoliņa dzied šo pašu Vidzemes ganu sasaukšanos, un filmēta brīvā dabā, tā skan pat vēl skaņāk nekā Radio studijas tīši atbalsis slāpējošajās sienās. Kā turpmāk varētu attīstīties pirmā attālinātā tradicionālās dziedāšanas konkursa “Te man tika, te dziedāju” ideja, šobrīd grūti prognozēt. Patreizējā atsaucība liecina, ka dalībni

  • Piecpadsmit gadus krāti stāsti sakopoti Baibas Zīles jaunākajā krājumā

    Piecpadsmit gadus krāti stāsti sakopoti Baibas Zīles jaunākajā krājumā

    14/06/2020 Duración: 30min

    Par savu debiju literatūrā Baiba Zīle sauc septiņu gadu vecumu, kad viņai vecāki, abi pazīstami žurnālisti, uzdāvināja blociņu, un piekodināja pierakstīt dzīvi. Taču savu balsi literatūrā viņa esot atradusi krietni vēlāk, jau pēc pirmā, ar pseidonīmu Anna Kravicka publicētā romāna, kad pēc pārcelšanās uz dzīvi ārzemēs, sākusi rakstīt angliski. Jaunajā stāstu krājumā “Aukstākā ziema simt piecdesmit gados” ir piecpadsmit gadus krāti stāsti. Rakstnieces Baibas Zīles stāstu krājums “Aukstākā ziema simt piecdesmit gados” iznāca janvārī, un šī gada “zaļajā ziemā” tās nosaukums skanēja tikpat absurdi kā šobrīd, jūnija negaisos. Grāmatas priekšvārdā autore skaidro, ka stāsti tapuši pēdējo piecpadsmit gadu laikā, daži – angliski, tagad pārtulkoti. Krājuma nosaukums, kas ir arī nosaukums vienam no stāstiem, tapis pirms septiņiem gadiem, tobrīd Baiba Zīle dzīvojusi Luksemburgā, un, saskaņā ar meteorologu apgalvojumiem, vismaz Eiropas vidienē, šī ziema skaitījusies ļoti auksta. Šķiet, nosaukums “Aukstākā ziema simt pie

  • Trīs stāsti, kurus vieno lauku viensētas ideja

    Trīs stāsti, kurus vieno lauku viensētas ideja

    12/06/2020 Duración: 29min

    Trīs stāsti no raidījuma Augstāk par zemi arhīva, kurus vieno lauku viensētas ideja. Mākslinieks Kristaps Epners, japāņu dzejniece, “Straumēnu” tulkotāja Konno Mari un dzejnieka Edvarda Treimaņa Zvārguļa celtās “Leukādijas” šodien.

  • Intervijas ar rakstnieku Zigmudu Skujiņu. Ierosinātās tēmas un to piepildījums

    Intervijas ar rakstnieku Zigmudu Skujiņu. Ierosinātās tēmas un to piepildījums

    31/05/2020 Duración: 27min

    Dažādu gadu intervijas ar rakstnieku Zigmundu Skujiņu. Kuras no sabiedriski aktīvā vēstures zinātāja ierosinātajām tēmām šobrīd guvušas piepildījumu, kuras vēl prasās pēc jauna atgādinājuma? Zigmuds Skujiņš Jāņa dēls, dzimis 1926.gada 25.decembrī Rīgā. Par savu galveno nodarbošanos uzskatu rakstniecību Tieši tik tīši pieticīgi un ar smaidu, atbildot uz Raita Kalniņa pistoles šāvieniem līdzīgajiem anketas jautājumiem, jaunatnei domātajā Radio raidījumā “Dzirkstele”, 1978. gadā, sevi piesaka rakstnieks Zigmunds Skujiņš. Vēlāk šiem goda nosaukumiem pievienosies LPSR Tautas rakstnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, arī atjaunotās Latvijas Republikas laikā piešķirti prestižākie literatūras jomas apbalvojumi – Latvijas Literatūras balva par mūža ieguldījumu, Aleksandra Čaka un Rīgas balva par dziļurbumiem pilsētas vēsturē. Anda Buševica turpina vētīt Radio fonotēku. Kāpēc gan nepajautāt Zigmundam Skujiņam pašam? Viņš joprojām ir mūsu laikabiedrs, vecākais Latvijas Rakstnieku savienības biedrs. Taču

página 1 de 2

Informações: